Baltijas juridiskais žurnāls : JAUNUMI

4/2014

20.02.2015

Subsidiaritātes princips darba strīdu risināšanā

Anotācija. Rakstā autore pēta vienu no Eiropas Savienības darbības principiem – subsidiaritātes principu – un tā tiesisko regulējumu un piemērošanu darba strīdu risināšanā. Nacionālās tiesību normas salīdzinoši detalizēti nosaka darba strīdu risināšanu, norādot darba strīdu risināšanas veidus: uzņēmumā (pārrunu ceļā, strīdus komisijā un ar samierinātāju), tiesā vai/un šķīrējtiesā, kā arī ar streika un/vai lokouta palīdzību. Šī likumdevēja noteiktā kārtība atspoguļo subsidiaritātes principa būtību – pēc iespējas censties atrisināt darba strīdus uzņēmumā. Tomēr Latvijā pastāv tendence strīdu izšķirt tiesā, neizmantojot likuma piedāvātās alternatīvās iespējas. Raksta mērķis ir izpētīt subsidiaritātes principa tiesisko regulējumu un izvirzīt tiesiskā regulējuma pilnveides iespējas darba strīdu gadījumos. Autore secina, ka tiesiskais regulējums ir pietiekošs, lai realizētu subsidiaritātes principa īstenošanu darba strīdu risināšanā, bet praktiski darba tiesību strīdi tiek risināti tiesas ceļā. Autore piedāvā Darba strīdu likumā (turpmāk – DSL) noteikt, ka subsidiaritātes princips ir obligāti piemērojams individuālo tiesību strīdu izšķiršanā.

Atslēgas vārdi: subsidiaritāte, darba tiesiskās attiecības, darba strīdi, darba strīdus komisijas, mediācija, šķīrējtiesa, tiesa.

Komercnoslēpuma aizsardzības tiesiskā mehānisma funkcionēšanas problemātika uzņēmumā.

Rakstā izskatīti organizatoriskie, administratīvie (vadības), komercnoslēpuma saglabāšanas nodrošināšanas juridiskie paņēmieni. Konsekventi tiek analizēti priekšnosacījumi komercinformācijas konfidencialitātes saglabāšanas nodrošināšanai, komercnoslēpumu saturošu ziņu izdalīšanas metodika, informācijas aizsardzības pasākumi un tiek sniegts novērtējums par pārvaldes informācijas konkurences cīņu informācijas piekļuves atļaušanas sistēmai. Plaši tiek pētīti vienošanās par konfidencialitāti veidi un juridiskā daba, dažu vienošanos saturs, aizsardzības veidi no komercnoslēpuma izpaušanas, starp kuriem galveno vietu ieņem piemērojamās sankcijas pret likumpārkāpējiem, kā arī būtiskākie komercnoslēpuma aizsardzības jautājumi pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas ar darba ņēmēju.

Atslēgas vārdi: informācija, slēgta informācija, komercnoslēpums, valsts noslēpums, informācijas saraksts, kas attiecas uz komercnoslēpumu, konfidencialitātes režīms, konfidenciālu attiecību formas, komercnoslēpuma režīms, komercnoslēpumu aizsardzības mehānisms.

Imperatīvo normu teoriju attīstības un evolūcijas vēsturiski – tiesiskie aspekti: «speciālās saiknes teorija» (W.Wengler, K.Zweigert), «valdības intereses analīzes teorija» (B.Currie), «tiešās piemārošanas teorija» (Ph.francescakis).

Raksta mērķis ir tiesiski salīdzinošā aspektā aplūkot mūsdienu starptautisko privāttiesību imperatīvo normu koncepcijas rašanās teorētiskos priekšnoteikumus. Šī jautājuma padziļinātas aplūkošanas nepieciešamību nosaka doktrīnas īpašais nozīmīgums starptautisko privāttiesību tapšanā, kā arī apstāklis, ka imperatīvo normu piemērošanas problēma, attiecībās ar ārvalstu elementu, tiek atšķirīgi risināta daudzu valstu normatīvajā regulējumā. Imperatīvo normu koncepcijas rašanās teorētisko priekšnoteikumu analīze ļauj atklāt arī kopīgākas mūsdienu starptautisko privāttiesību attīstības tendences, kuras skar pušu gribas autonomijas pieļaujamās robežas, jaunu regulēšanas metožu, kuras papildina piemērojamo tiesību noteikšanas tradicionālo kolīzijas sistēmu, apstiprināšanu. Rakstā aplūkota vācu zinātnieku V.Venglera (W.Wengler) un K.Cvaigerta (K.Zwaigert) «speciālās saiknes teorija» (Sonderanknüpfung), amerikāņu jurista B.Karri (B.Currie) «valdības intereses analīzes teorija» (governmental interest analysis) un franču kolizionista F.Franceskakis (Ph. Francescakis) normu «tiešās piemērošanas» koncepcija (regies d’application immediate). Šīs teorijas ietekmēja daudzu starptautisku konvenciju un nacionālo normatīvo tiesību aktu saturu starptautisko privāttiesību jautājumos.

Atslēgas vārdi: Imperatīvās normas, speciālās saiknes teorija, valdības intereses analīzes teorija, normu tiešās piemērošanas koncepcija.

Īpašuma tiesību aizsardzība Eiropas Cilvēktiesību tiesā

Rakstā ir apskatīta Eiropas Cilvēktiesību tiesas, kā virs nacionālā tiesu orgāna, loma fizisko un juridisko personu īpašuma tiesību aizsardzībā attiecībā uz personām, kuru domicils atrodas to Eiropas Padomes dalībvalstu teritorijā, kuras ir ratificējušas 1950.gada Konvenciju par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību un Konvencijas papildināšanai pieņemto Protokolu Nr.1.

Tāpat rakstā ir akcentētas Eiropas Cilvēktiesību tiesas formulētās pamattēzes mantisko tiesību aizsardzības un tiesību uz taisnīgo tiesu jomā. Tiek analizētas dažu kategoriju lietas īpašuma tiesību aizsardzības jomā.

Atslēgas vārdi: īpašuma tiesības, mantisko tiesību aizsardzība, Eiropas Cilvēktiesību tiesa.

Aizdomās turētā un apsūdzētā tiesības uz aizstāvēšanu, piedaloties viņa paša izvēlētajam aizstāvim Somijas Augstākās tiesas praksē

Anotācija. Kriminālnozieguma izdarīšanā aizdomās turētā un apsūdzētā tiesības uz aizstāvību ir noteikusi Eiropas Padome, ANO Ģenerālā asambleja un Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Šī tiesība ir viena no konstitucionālā pamata garantijām, kuras primārais mērķis ir nodrošināt cilvēktiesību aizstāvību kriminālprocesā. Rakstā tiek apskatīta starptautisko tiesību normu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu ietekme uz Somijas Augstākās tiesas lēmumiem, izskatot pieteikumus par iepriekš pieņemto un spēkā stājušos spriedumu atcelšanu.

Atslēgas vārdi: Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, starptautiskās tiesības, nacionālas tiesības, aizdomās turētā tiesības uz aizstāvēšanu, taisnīgs tiesas process, Somijas Augstākās tiesas lēmumi.

Banku digitalizācija: daži juridiskie aspekti

Ārvalstu strādnieku nodarbinātības iezīmes Igaunijā

Brīvprātīgā darba tiesiskais regulējums Latvijā

. Latvijā kopš 2016. gada spēkā stājās Brīvprātīgā darba likums. Likumdevējs ar šo normu ir iecerējis sekmēt brīvprātīgo darbu un veicināt sabiedrības līdzdalību brīvprātīgajā darbā. Tomēr, analizējot likuma normas, iezīmējas vairākas problēmas, kuras praksē ne tikai nesekmē brīvprātīgā darba attīstību, bet neveicina sabiedrības līdzdalību brīvprātīgajā darbā. Kā īpaša problēma ir jāizdala brīvprātīgā darba veicēja apdrošināšana, līguma slēgšana ar brīvprātīgo, subjekti, kas var parakstīt brīvprātīgā darba līgumu u.c. jautājumi, kas uzliek nesamērīgu slogu brīvprātīgā darba organizētājam. Raksta mērķis ir, analizējot brīvprātīgā darba būtību un tiesisko regulējumu, konstatēt problēmas brīvprātīgā darba organizēšanā Latvijā, kā arī ieteikt tiesiskā regulējuma pilnveidi. Autore akcentē nepieciešamību Brīvprātīgā darba likuma grozījumiem, izvairoties no līdzšinējās kārtības, kad brīvprātīgā darba organizēšana tiek pakļauta valsts regulējumam nevis privāttiesiskām attiecībām.

Baltijas juridiskais žurnāls

4/2014

Banku digitalizācija: daži juridiskie aspekti

Ārvalstu strādnieku nodarbinātības iezīmes Igaunijā

Brīvprātīgā darba tiesiskais regulējums Latvijā

Beneficiāra galīgā īpašnieka reģistrs – īstenošana Nīderlandes nacionālo tiesību ietvaros

Lietu atsevišķi veidi Krievijas un Latvijas likumdošanā