Bērnu aprūpes deinstitualizācijas virzieni Latvijā

Maģistrante Aurēlija Motiejūnaite
/
2/2019
/
1 skatījumi

Katra bērna tiesības uzaugt ģimenē ir viņa pamattiesības. Bērna nonākšana aprūpes iestādē ir pamatota ar konkrētiem apstākļiem. Laika posmā pēc kara tas notika tāpēc, ka bērna vecāki bija miruši, emigrējuši vai izsūtīti. Tomēr tas, ka mūsdienās Latvijā ir tik liels skaits bērnu aprūpes iestādē, uzliek par pienākumu valstij meklēt risinājumu bērnu tiesību realizēšanai. ANO Bērnu tiesību komisija ir izstrādājusi rekomendācijas ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu nodrošināšanu uzaugt ģimeniskā vai tai pietuvinātā vidē. Latvijā ir Latvijas Republikas Labklājības ministrijas izstrādāts rīcības plānu deinstitucionalizācijas īstenošanai 2015.-2020. gadam. Deinstitucionalizācija ir pakalpojumu sistēmas izveide, kas sniedz personai, kurai ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt, nepieciešamo atbalstu, lai tā spētu dzīvot mājās vai ģimeniskā vidē. Svarīga šī plāna daļa ir garantēt, ka katrs bērns uzaug ģimenē. Problēmjautājums ir tieši preventīvais darbs ar ģimenēm, lai bērnu skaits, kuru izņem no bioloģiskās ģimenes, krasi mazinātos. Novitāte ir citu valstu prakses analīze un izmantošana Latvijā, un tiesiskā regulējuma pilnveidošana.


Prasības priekšmets aizgādības un saskarsmes tiesību lietās

Mg.iur. Juris Bārtulis
/
2/2019
/
0 skatījumi

Šajā rakstā aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar lietas – jeb prasības – priekšmetu lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām. Iespējamie prasījumi konkrētas kategorijas lietās izriet tieši no tā, kādas tiesības un pienākumi personām noteikti ar materiāltiesisko regulējumu, un kāds tiesību aizskārums prasītājam viņa ieskatā nodarīts. No aizgādības un saskarsmes tiesībām izrietošās tiesības un ar šīm tiesībām saistītos pienākumus nosaka Civillikuma pirmās daļas otrās nodaļas trešajā apakšnodaļā “Aizgādība” ietvertās normas. Taču konkrētu prasījumu saraksts materiālajās normās nav ietverts.
Raksta autors, pamatojoties uz materiāltiesisko regulējumu, ir izveidojis no aizgādības un saskarsmes tiesībām izrietošu iespējamo prasību veidu sarakstu, vienlaikus vēršot uzmanību uz šo prasību izskatīšanas procesuāli tiesiskajiem problēmjautājumiem un apsverot iespējamos risinājumus.
Raksta bāze ir normatīvo aktu, tiesu nolēmumu analīze. Izmantotas tika sistēmiskās analīzes un salīdzinošā metode.


Brīvprātīgā darba tiesiskais regulējums Latvijā

Dr.iur., Bc.paed., Kitija Bite
/
2/2019
/
0 skatījumi

. Latvijā kopš 2016. gada spēkā stājās Brīvprātīgā darba likums. Likumdevējs ar šo normu ir iecerējis sekmēt brīvprātīgo darbu un veicināt sabiedrības līdzdalību brīvprātīgajā darbā. Tomēr, analizējot likuma normas, iezīmējas vairākas problēmas, kuras praksē ne tikai nesekmē brīvprātīgā darba attīstību, bet neveicina sabiedrības līdzdalību brīvprātīgajā darbā. Kā īpaša problēma ir jāizdala brīvprātīgā darba veicēja apdrošināšana, līguma slēgšana ar brīvprātīgo, subjekti, kas var parakstīt brīvprātīgā darba līgumu u.c. jautājumi, kas uzliek nesamērīgu slogu brīvprātīgā darba organizētājam. Raksta mērķis ir, analizējot brīvprātīgā darba būtību un tiesisko regulējumu, konstatēt problēmas brīvprātīgā darba organizēšanā Latvijā, kā arī ieteikt tiesiskā regulējuma pilnveidi. Autore akcentē nepieciešamību Brīvprātīgā darba likuma grozījumiem, izvairoties no līdzšinējās kārtības, kad brīvprātīgā darba organizēšana tiek pakļauta valsts regulējumam nevis privāttiesiskām attiecībām.