Administratora darbības problēmjautājumi fi ziskās<br/>personas maksātnespējas procesā

Administratora darbības problēmjautājumi fi ziskās
personas maksātnespējas procesā

Mg.iur., Doktorante Baltijas Starptautiskā akdēmija Irina Cvetkova
/
2/2017
/
0 skatījumi

Administrators pārstāv parādnieku ar fi ziskās personas maksātnespējas procesu saistītos
jautājumos. Esošais tiesiskais regulējums nedod skaidru un viennozīmīgu priekšstatu par administratora
pilnvarām, t.i. paliek neatbildēts jautājums - kādā apjomā administrators ir tiesīgs pārstāvēt parādnieku?
Neapšaubāmi, ka administrators ir tiesīgs pārstāvēt parādnieku strīdos ar kreditoriem par pieteiktajiem
kreditoru prasījumiem (to esamību un apmēru). Toties neatbildēts paliek jautājums, vai administrators ir
tiesīgs pārstāvēt parādnieku, piemēram, lietās par laulības šķiršanu un laulāto kopmantas sadali vai lietās
par parādu piedziņu parādnieka labā, ierosinātas pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. Referāta
mērķis: izpētīt gan pašreizējo administratora statusu un tiesības fi ziskās personas bankrota procedūras
laikā, gan Augstākas tiesas lēmumus, gan Maksātnespējas likuma turpmāko iespējamo attīstību. Galvenais
secinājums – administratoram ir jāpiešķir tik liels pilnvaru apjoms, kāds ir nepieciešams, lai pilnvērtīgi izmantotu
savus pienākumus – nodrošināt fi zisko personu bankrota procedūras likumīgu un efektīvu gaitu.


Ārpusģimenes aprūpe un to veidi Latvijā

maģistrante, Baltijās Starptautiksā akadēmija Dace Melbārde
/
2/2017
/
0 skatījumi

Laika gaitā mainījies iedzīvotāju materiālais stāvoklis, dzīves kvalitāte. Ar katru gadu palielinās
infl ācija, līdz ar to ierobežotie fi nanšu līdzekļi pasliktina ģimenē savstarpējās attiecības, kuru rezultātā
arvien vairāk ģimeņu nonāk krīzes situācijā. Raksta tēma – ārpusģimenes aprūpe un to veidi Latvijā. Tēma
ir ļoti aktuāla, jo, ja ģimene ir nonākusi krīzes situācijā, bieži vien vecākiem tiek pārtrauktas aizgādības tiesības.
Līdz ar to bērni no ģimenēm tiek izņemti, un ir nepieciešams nodrošināt ārpusģimenes aprūpi. Latvijā
ārpusģimenes aprūpe bērniem tiek nodrošināta pie aizbildņa, audžuģimenē vai ilgstošas sociālās aprūpes
un sociālās rehabilitācijas institūcijā.


Civilprocesuālā aizsardzība pret vardarbību Latvijā

maģistrante, Baltijas Starptautiskā akadēmija Linda Ziņģe
/
2/2017
/
0 skatījumi

Raksts „Civilprocesuālā aizsardzība pret vardarbību Latvijā” ir veltīts pagaidu aizsardzībai pret
vardarbību kā tiesību institūtam, kas izveidots, lai civilprocesuālā un administratīvā kārtībā varētu vērsties pret
vardarbību ģimenē vai citu personu starpā, starp kurām pastāv vai ir pastāvējušas attiecības uz personisko attiecību
pamata, un aizsargāt personu personiskās tiesības Latvijā. Rakstā ir iekļauta jautājuma izskatīšana par
pagaidu aizsardzību pret vardarbību. „Civilprocesuālā aizsardzība pret vardarbību Latvijā” ir raksts, kurā autore
analizē jautājuma izskatīšanas par pagaidu aizsardzību pret vardarbību procesu un ar to saistītos problēmjautājumus,
kā arī lēmumus par pagaidu aizsardzību pret vardarbību Latvijā.
Autores mērķis ir aplūkot vardarbībā ģimenē cietušo personu aizsardzības instrumentu juridisko dabu nacionālo
tiesību dimensijā, atklājot iespējamās problēmas praksē un piedāvājot problēmu risinājumus.
Raksta izstrādes gaitā izmantoti normatīvie akti, publicistika, tiesu prakses materiāli, interneta resursi, nepublicētie
materiāli un statistikas dati. Rakstā ir izmantoti 13 literatūras avoti.


Lietas izskatīšanas piekritība bāriņtiesās
par aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atjaunošanu

maģistrante, Baltijas Starptautiksā akadēmija Sandra Lauciņa
/
2/2017
/
1 skatījumi

Latvijā ne reti pastāv problēmas ar vecāku pienākumu pildīšanu, kas var novest pie aizgādības
tiesību pārtraukšanas. Kā šī pārtraukšana notiek no likumiskās puses un praktiskās puses. Pētījuma mērķis:
izpētīt vai nepastāv tiesiskās un praktiskās problēmas bāriņtiesās jautājumu risināšanā par aizgādības tiesību
pārtraukšanu un tieši saistībā ar lietas piekritību. Novitāte: izpētīts vai un kā deklarētās dzīvesvietas principa
ieviešana Bāriņtiesu likumā no dažādiem aspektiem sekmē, vai tieši otrādi - traucē, bāriņtiesās pieņemt
lēmumus par aizgādības tiesību pārtraukšanu. Secinājumi: ja vecākiem, par kuriem tiek ierosināta lieta par
aizgādības tiesību pārtraukšanu, deklarētā dzīvesvieta nesakrīt ar pastāvīgo dzīvesvietu, tad pēc pašreizējās
piekritības, t.i., ja jautājumu skata vecāku deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesa, tad šai bāriņtiesai tomēr rodas
grūtības objektīvi un laicīgi, ar mazākiem resursiem izvērtēt aizgādības tiesību pārtraukšanas pamatotību.


Līzinga tiesiskā daba
un tās attistības vēsturiskie aspekti

maģistrants, Baltijas Starptautiskā akadēmija Darina Gercbaha
/
2/2017
/
0 skatījumi

Līzings ir salīdzinoši jauna parādība līgumtiesību jomā, kura mūsdienās iegūst arvien lielāku
popularitāti. Tiesiskajā un ekonomiskajā literatūrā joprojām nav vienota viedokļa par līzinga tiesisko dabu. Daži
uzskata, ka līzings neapstrīdami izceļas no nomas institūta, citi – ka līzings ir viena no kreditēšanas formām.
Ņemot vērā pieprasījuma palielinājumu pēc līzinga kompāniju pakalpojumiem, līgumattiecību līzinga modeļa
tiesiskās regulēšanas jautājumi ir aktuāli. Rakstā tiek izpētīta galveno līzinga veidu tiesiskā daba – fi nanšu un
operatīvā līzinga, kā arī tā attīstības vēsturiskie aspekti. Kā arī rakstā ir sniegti un analizēti dažu autoru viedokļi
par līzinga tiesisko dabu un izskatītas Latvijas Republikas Komerclikuma normas, kuras regulē līzinga līgumu.


No pārvaldīšanas līguma izrietošo un dzīvojamo māju
īpašniekiem nododamo saistību apjoma un satura
tiesiskais regulējums Latvijā un Igaunijā

Mg.iur. Marija Daņiļeviča
/
2/2017
/
0 skatījumi

Latvijas Republikas „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”, paredzēti dzīvojamo māju īpašnieku
un pārvaldnieku pienākumi no pārvaldīšanas līguma izrietošo saistību un lietu pārņemšanas procesā.
Bieži vien praksē starp dzīvojamo māju īpašniekiem un pārvaldniekiem rodas strīdi par to, vai dzīvojamo māju
īpašnieku parādi pārvaldnieka un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju priekšā ir „uz pārvaldīšanas uzdevuma
pamata iegūtās dzīvojamās mājas īpašnieka saistības”, “citas saistības”, vai saistības, kas netiek nodotas
dzīvojamo māju īpašniekiem, un paliek pārvaldniekam? Pastāvošie strīdi par nododamas saistības apjomu
un saturu norāda uz nepietiekamu šī jautājuma regulējumu, kas savukārt, norāda uz problēmas aktualitāti.
Kā viens no problēmas iespējamiem risinājumiem - ir nepieciešama ES valstu likumdošanas izpētīšana,
šajā gadījumā, Igaunijas Republikas piemērā. Šis raksts pēta strīdu gadījumu tiesisko regulējumu starp
dzīvojamās mājas īpašniekiem un pārvaldniekiem par nododamas saistības apjomu un saturu, no pārvaldīšanas
līguma izrietošo saistību un lietu pārņemšanas procesā Latvijas Republikā un Igaunījas Republikā.
Pastāvošie strīdi norādā uz nepietiekamu problēmas regulējumu, kas uzsver problēmas aktualitāti. Raksta
mērķis ir veikt Igaunijas un Latvijas likumdošanas tiesiskā regulējuma salīdzinošo analīzi turpmākai Latvijas
Republikas likumdošanas pārstrādāšanai un pilnveidošanai.


Pienācīga transakciju monitoringa nepieciešamība
trasta sniedzējpakalpojumu uzņēmumos Nīderlandē

Mg.iur. Diāna Liepa
/
2/2017
/
0 skatījumi

Naudas pārskaitījuma uzraudzības procesam (transakciju monitorings) ir būtiska loma naudas
atmazgāšanas un terorisma fi nansēšanas apkarošanā. Holandiešu trasta sniedzējpakalpojuma uzņēmumi ik
dienu izpilda nauda pārskaitījumus citu uzņēmumu vārdā, tomēr ir jāvērš uzmanība tam, ka ir nepieciešams
īstenot pienācīgas, noteiktas un vienotas polises un procedūras savlaicīgas neparasto un aizdomīgo transakciju
atklāšanai, kuras, savukārt, nepieciešams nodot fi nanšu ziņu vākšanas vienībai (FIU) tālākai izskatīšanai.
Efektīvām transakciju monitoringa polisēm jāsatur sistemātiskas uzraudzības, kontroles procedūras,
datu apstrāde, analīze un datu atbilstība iespējamiem risku faktoriem, noteikti pasākumi aizdomīgu naudas
operāciju atklāšanas un novēršanas izpildē. Trasta sniedzējpakalpojumu uzņēmumiem ir nepieciešams pārņēmt
un iekļaut transakciju monitoringu ikdienas uzņēmējdarbībā un pieņemt šādas procedūras un polises
kā neatņemamu uzņēmējdarbības daļu.


Starpniecība jeb mediācija starptautiskajā civilprocesā

maģistrante, Baltijas Starptautiksā akadēmija Ināra Miķelsone
/
2/2017
/
0 skatījumi

Raksta temats ir „Starpniecība jeb mediācija starptautiskajā civilprocesā”. Ikvienam cilvēkam
var rasties konfl ikta situācija gan sadzīvē – ģimenes attiecībās, gan sabiedriskajā dzīvē – darba attiecībās. Lai
strīdu risinātu, puses vēršas tiesā ar prasības pieteikumu, kuru tiesa noteiktā laika posmā izskata un pieņem
lēmumu. Nereti puses ar tiesas lēmumu nav apmierinātas un turpina ilgstoši tiesāties, nespējot savstarpēji vienoties
par abpusēji pieņemamu risinājumu. Autors apskata alternatīvo pieredzi – starpniecību jeb mediāciju kā
civiltiesisku strīdu risināšanas metodi, kad puses ar mediatora starpniecību sadarbojoties, var panākt abpusēji
izdevīgu risinājumu. Lai radītu Latvijas Republikā tiesiskus priekšnoteikumus alternatīvam domstarpību risināšanas
veidam un sekmētu sociālo attiecību saskaņu, 2014.gada 22.maijā Latvijas Republikas Saeima pieņēma
Mediācijas likumu, kurš valstī stājies spēkā 2014.gada 18.jūnijā.
Raksta mērķis ir apzināt mediācijas priekšrocības civiltiesisko strīdu risināšanā, kā arī saskatīt mediācijas
ieviešanas problēmas Latvijas Republikā un Eiropas Savienības dalībvalstīs.


Valsts un pašvaldības iestāžu loma lietās saistībā ar
bērna izcelšanās noteikšanu

Mg.iur. Māra Ļūļa-Frankevica
/
2/2017
/
0 skatījumi

Autoru publikācija skar valsts un pašvaldību iestāžu lomu lietās saistībā ar bērna izcelšanās
noteikšanu. Pētījuma mērķis atklāt normatīvā regulējuma nepilnības, gadījumus, kad materiālajās tiesību normās
noteiktā procesuālā kārtība ņem virsroku par bērnam piemītošajām tiesībām uz viņa personas identitātes
aizsardzību, liedzot atbildīgajām valsts un pašvaldību iestādēm rīkoties bērna tiesībām un interesēm iespējami
labākajā / atbilstošākajā veidā. Jautājums iegūst aktuālu un praktisku nozīmi, kad bērnam noteiktā paternitāte
acīmredzami nonāk pretrunā ar bioloģisko un sociālo realitāti, pārkāpj normatīvajos aktos noteiktās bērna tiesības
uz identitāti un stabilu ģimenes vidi. Pētījuma teorētiskā un praktiskā nozīme saistīta ar tiesiskā regulējuma
sakārtošanas iespējām izvirzītajos problēmjautājumos.


Ārpakalpojuma un outstafi nga
tiesiskā regulējuma problēmas

Dr.iur. Aleksandrs Baikovs
/
2/2017
/
0 skatījumi

Ārpakalpojums un outstaffi ngs ir komersantu darbības optimizācijas veidi. Ārpakalpojums
ir starpuzņēmumu kooperācijas forma un ietver komersanta pūļu koncentrāciju uz tā profi la funkcijām un
darbības veidiem, kā arī tā neprofi la funkciju un darbības veidu nodošanu specializētām juridiskām personām –
ārpakalpojuma sniedzējiem. Darba tiesību vēsturiskajā aspektā izskatītas ārpakalpojuma un outstaffi nga
veidošanās un attīstība pasaules praksē, izdalīti praksē izmantojamas ārpakalpojuma veidi un formas.
Savukārt, outstaffi ngs nozīmē personāla izdalīšanu ārpus fi rmas personāla. Ārpakalpojuma gadījumā
personāls noslēdz darba līgumus ne ar fi rmu, kas ir faktiskais darba devējs, bet ar uzņēmumu-starpnieku vai
ar outstafferu. Īpaša uzmanība tiek veltīta šo biznesa tehnoloģiju realizācijas konkurences priekšrocībām un
to raksturīgajiem trūkumiem.
Rakstā analizēta ārpakalpojuma un outstaffi nga līgumu tiesiskā daba, to būtiskās iezīmes, kas nav
nosauktas Latvijas spēkā esošajā likumdošanā, apzīmēta to vieta līgumtiesību sistēmā, sniegts to juridiskais
un tipoloģiskais raksturojums, atklāts saistību saturs, kas parādās uz šo līgumu pamata, analizēts šo līgumu
atšķirības no personāla nomas un personāla piesaistes.