Bioloģiskais testaments Itālijas likumdošanā un Eiropas Medicīnas aprūpes direktīvu pilnveidošana

Bioloģiskais testaments Itālijas likumdošanā un Eiropas Medicīnas aprūpes direktīvu pilnveidošana

Mg.iur., doktorante Jekaterina Boldavenko
/
3/2018
/
0 skatījumi

Raksts ir veltīts iepriekšējam rīkojumam klīniskās rīcībnespējas gadījumā, par piemēru ņemot Itālijas likumdošanu, kur 2017.gadā Senāts pieņēma likumu par „Bioloģisko testamentu” (Biotestamento), kas ir kļuvis par nozīmīgu attīstības posmu Eiropā Medicīnas aprūpes direktīvu (Health Care Advance Directives) institūta izveidei gadījumos, ja pacientam iestājas stāvoklis, kad viņš vairs nevar patstāvīgi pieņemt lēmumu attiecībā par savu veselības stāvokli. Rakstā sniegta īsa Medicīnas aprūpes direktīvu institūta vēsture un tiek izskatīti vispārīgie un tiesiskie priekšnoteikumi dotā rīkojuma klīniskās rīcībnespējas gadījumiem; konsekventi tiek izskatīts Itālijā pieņemtais likums par „Bioloģisko testamentu”, tiek sniegta atsevišķu tā daļu analīze. Tāpat, tiek noteikti tiesisko izmaiņu potenciālie virzieni, kas nepieciešami Medicīnas aprūpes direktīvu tālākai attīstībai Eiropā.


Demokrātisko principu tiesiskums valsts un pašvaldības pārvaldīšanā un problemātikā

Mg.iur., Zinātniskā grāda pretendente Irina Dolgova
/
3/2018
/
0 skatījumi

Galvenie normatīvie akti, kas regulē pašvaldības darbību, ir “Republikas pilsētas un novada domes deputāta statusa likums”, likums “Par pašvaldībām”, “Valsts pārvaldes iekārtas likums” un katras pašvaldības saistošie noteikumi. Deputāta tiesības uzdot jautājumus domes sēdē atrunātas Republikas pilsētas un novada domes deputāta statusa likuma 5. panta otrās daļas 6. punktā domes sēdēs deputātam ir tiesības piedalīties debatēs, uzdot jautājumus, sniegt uzziņas. Vienlaikus Valsts pārvaldes iekārtas likuma 70. panta pirmā daļa nosaka, ka par koleģiālas institūcijas pārvaldes lēmuma lietderību un tiesiskumu atbild tie koleģiālās institūcijas locekļi, kas balsojuši, ja vien kāds viņiem nav pieprasījis lēmuma pieņemšanas protokolā fiksēt savus iebildumus. No iepriekš minētā tiesiska regulējuma secināms, ka demokrātiskā valstī deputātam ir tiesības uzdot tik daudz jautājumus, kamēr deputāts ir guvis pārliecību, ka attiecīgais domes lēmums tiks pieņemts atbilstoši normatīvo aktu prasībām. No augstākminētā izriet, ka pašvaldību saistošie noteikumi nedrīkst ierobežot deputātam uzdodamo jautājumu skaitu.


Faktora donatio tiesiskā problemātika līgumiskajā mantošana

Mg.iur., doktorants Rīgas Stradiņa Universitāte Edvards Pilipsons
/
3/2018
/
0 skatījumi

Pamatnoteikums, kas veido līgumiskās mantošanas institucionālo sistēmu, juridiskajā zinātnē saucama ar terminu ”mantojuma īpašuma provizoriskā iegāde”. Savukārt persona, atkarībā no zināma nosacījuma, ir ieguvusi singulāra mantinieka tiesisko statusu. Faktoru, kas izmantoja šo konstrukciju, saņēma formulu donatio mortis causa. Šobrīd formula donatio mortis causa mantojuma un saistību tiesībās izmantojama par pamatu dāvinājuma līguma pārējai mantojuma līgumam. Līdz ar to par šī raksta mērķi ir noteikts identificēt būtiskos nosacījumus, kas veicina minēto pārejas procesu saskaņā ar tiesībām.


Konfliktu risināšanas īpatnības tiesiskajā uzvedībā: etniskie aspekti

Dr. sc. soc. Vladislavs Volkovs
/
3/2018
/
0 skatījumi

Raksta mērķis ir parādīt un izanalizēt multietniskās sabiedrības iedzīvotāju attieksmi risināt strīdus un konfliktus Latvijas tiesu sistēmā. Šis mērķis tiek atklāts etnisko atšķirību analīzē:
1. ietekmē cilvēku priekšstatos par tiesu sistēmu Latvijā, ko īsteno to taisnīgās tiesas principu īstenošanā;
2. tiesu sistēmas novērtēšanas nozīmē konfliktu atrisināšanā, kuri nav tieši saistīti ar šo konfliktu pušu etnokultūras identitāti;
3. tiesu sistēmas novērtēšanas nozīmē konfliktu atrisināšanā, kuri saistīti ar šo konfliktu pušu etnokultūras identitātes publiskajām izpausmēm.
Kā raksta empīrisko bāzi, autors ir izmantojis socioloģisko pētījumu datus, ko viņš veica Daugavpilī 2014. gadā.


No redaktora

Dr.iur. Valērijs Reingolds
/
3/2018
/
0 skatījumi