Apbūves tiesība kā dalītā īpašuma<br/>problēmas risinājums

Apbūves tiesība kā dalītā īpašuma
problēmas risinājums

maģistrante, Baltijas Starptautiskā akadēmija Liene Vītola
/
4/2016
/
2 skatījumi

Saskaņā ar Civillikumu uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu,
taču pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas zemes reformas un privatizācijas procesa rezultātā
izveidojās tāds tiesību institūts kā dalītais īpašums. Atzīstot izņēmumu no Civillikuma, zeme un uz tās uzceltā
ēka kļuva par diviem pilnīgi patstāvīgiem īpašuma objektiem. Tādējādi izveidojās tādas tiesiskās attiecības
kā piespiedu noma.
Piespiedu noma gadījumos, kad bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjaunoja viņu īpašuma
tiesības uz zemi, taču dzīvokļa īpašumus daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, kuras bija uzceltas uz šādām
zemēm, ļaujot privatizēt tām personām, kuras tajos dzīvoja, bija galvenā problēma, kuru ilgstoši centās
atrisināt likumdevējs. Kā risinājums dalītā īpašuma problēmai tika piedāvāta jauna tiesību institūta – apbūves
tiesības – tiesiskā regulējuma ieviešana, kas stāsies spēkā 2017.gada 1.janvārī.
Darbā tiek analizēts apbūves tiesības regulējums ar mērķi noskaidrot, vai šāda tiesību institūta ieviešana
līdztekus jau pastāvošajām tiesībām uz citu lietu novērsīs piespiedu nomas tiesisko attiecību pastāvēšanu.


Beļģija. Procesi, sasitībā ar kuriem izveidojās Eiropas
terora centrs un „livanizācijas” tendences nākotnē

Dr. European Academy of Natural Sciences, Hannover David Gaft
/
4/2016
/
0 skatījumi

Apmēram pirms četrdesmit gadiem iesākās imigrācija no Marokas un Turcijas uz Beļģiju. Tās
valdība neizturējās ar pietiekamu nopietnību pret to, ka valstī ierodas lielas ļaužu masas ar savādāku kultūru,
citiem uzvedības ieradumiem, citu reliģiju.
Islāma ieceļotāji izmitinājās savrupos rajonos ar augstu iedzīvotāju blīvumu. Viņi neatbalstīja kultūras interakcijas
ar Beļģijas sabiedrību, nodibināja daudzas mošejas, kurās priesteri atklāti sludināja radikālo islāmu.
Musulmaņi Eiropas valstīs saskata slaucamu govi, viņi ir atnākuši tikai ņemt – nevis dot.
Terorakts 2015.gada sākumā Ebreju muzejā Briseles centrā kļuva par signālu virknes teroraktu iesākšanai
Eiropā. Molenbekas kvartāls tiek izmantots kā terora un tiesību pārkāpumu atbalsta punkts. Tajā viegli noslēpties,
viegli iegādāties nelikumīgus ieročus, policija cenšas neapmeklēt šo rajonu. Notikumi, kas norisinājās
Beļģijā ir analoģiski notikušajiem Libānā, kura šobrīd atrodas asinsizliešanas konfl ikta stāvoklī starp kristiešiem
un musulmaņiem. Situācijas attīstības iespējamo variantu labākai izpratnei nākotnē rakstā tiek pētīts Dienvidslāvijas
piemērs, kas sabruka pēc nežēlīga pilsoņu kara. Beļģijas, Dienvidslāvijas un Libānas salīdzināšana
skaidri norāda, ka Beļģija un Libāna arī atrodas pakāpeniska sabrukuma procesā. Dienvidslāviju, kāda tā bija
agrāk, un Beļģiju apvieno dažas kopējas parādības, kas noved pie šķelšanās. Rakstā tiek pētīta arī starpreliģiju
attiecību un pieaugošā islāma terorisma problēma.
Šis raksts tika sagatavots līdz pēdējam notikušam teroraktam, kas notika Briselē 2016.gada martā, un ne
tikai zaudējis savu aktualitāti, bet arī apstiprina raksta autora izvirzīto hipotēzi.


Brīvprātības principa loma koplīgumu
noslēgšanas procesā

maģistrante, Baltijas Starptautiksā akadēmija Madlēna Svilāne
/
4/2016
/
1 skatījumi

Tiesības uz koplīgumu ir konstitucionālas tiesības, kas nostiprinātas Satversmes 108.pantā.
Šo tiesību realizācijas mehānisms ir ietverts ne tikai nacionālajā tiesiskajā regulējumā, bet arī starptautiskajos
tiesību aktos, kuri nosaka tiesību uz koplīguma noslēgšanu pamatprincipus. Starp šiem principiem
viens no būtiskākajiem ir brīvprātības princips, kurš atspoguļo koplīgumu noslēgšanas būtību. Rakstā
tiek noskaidrota jēdzienu- tiesības uz koplīguma noslēgšanu un tiesības uz kolektīvajām sarunām atsķirība,
un šo tiesību realizācija brīvprātības principa ietvaros. Autore secina, ka neskatoties uz brīvprātības principa
vispārsaistošo raksturu koplīgumu noslēgšanas procesā, nacionālajā tiesiskajā regulējumā šī principa
realizācija ir ierobežota.


Īpašuma tiesību aizsardzība starptautiskajās tiesībās

Mg.iur., doktorants, Baltijas Starptautiskā akadēmija Saule Murat
/
4/2016
/
0 skatījumi

Īpašuma tiesību aizsardzībai ir būtiska prioritāte jebkurā tiesiskuma izpausmē. Īpašumtiesības
mūsdienu juridiskajā literatūrā tiek traktētas kā pilsoniskas sabiedrības institūts, privāttiesību fundamentāls
institūts un atzītas par universālu vērtību.
Rakstā aplūkotas īpašumtiesību koncepcijas attīstības problēmas kontekstā ar tās dažādiem vēsturiskiem
modeļiem: elementārais, sazarotu īpašumtiesību modelis, liberālais, sociāli orientētais modelis.
Tiek secināts, ka valsts integrācijas procesa laikā šis institūts izdalījās no nacionālo tiesību jomas un
nostiprinājās starptautiskos tiesību aktos.
Ir nopamatots secinājums par to, ka starptautiskajās tiesībās pieņemta īpašuma tiesību koncepcija, pamatojoties
uz īpašumtiesību subjektu vienlīdzību, īpašumtiesību izplatīšanos uz objektiem ar ekonomiskās
vērtības pazīmēm, neatkarīgi no to materiālā vai nemateriālā rakstura, pamatojoties uz īpašnieka pilnvarām,
nenoteikta loka nesēju pasīviem pienākumiem, kā arī pamatojoties uz papildu aktīvu pienākumu piemērošanu
valstij, lai nodrošinātu īpašumtiesības.
Ja Eiropas īpašumtiesību modeļa pamatā ir vērtības pieeja, tad NVS valstīs, ieskaitot Kazahstānu, tas
ir balstīts uz īpašumtiesību koncepciju, ietverot tradicionālo triādes koncepciju par īpašnieka pilnvarām un
tiesībām pārvaldīt, izmantot un atsavināt viņam piederošu nekustamo īpašumu.
Rakstā analizēti īpašumtiesību tiesiskas regulēšanas starptautiski standarti, kas nopamatoti ar mūsdienu
īpašumtiesību doktrīnu un Eiropas tiesas praksi: tiesiskuma princips, sabiedrisko un privāto interešu līdzsvara
princips, tiesas kontroles princips, īpašumtiesību jēdziena autonomijas princips, likumības princips,
leģitīmas iejaukšanās īpašumtiesībās princips, samērīguma princips īpašumtiesībās mērķa sasniegšanas
dēļ.
Tiek aktualizēta zinātniska problēma: nacionālās un starptautiskās tiesībās nav izstrādāta vesela un
nepretrunīga īpašuma tiesību aizstavēšanas teorija, nav noteiktas metodoloģiskas pieejas tādas teorijas izstrādes
realizācijā.
Ir nepieciešams starptautiskās tiesībās izstrādāt universālas vienošanās normas par īpašuma tiesībām,
lai varētu regulēt īpašumtiesību jautājumus to efektīvai aizsardzībai.
Pašlaik viens no aktuālākajiem virzieniem īpašuma tiesību doktrīnā un starptautiskajā tiesību praksē ir
īpašumtiesību aizsardzības starptautiski-tiesiska institūta attīstība divkāršā veidā – kā starptautisko cilvēktiesību
institīts un kā īpašumtiesību nacionāla institīta modernizācijas faktors.


Kredītiestādes rīcībā esošo neizpaužamo ziņu par tās
klientiem un to darījumiem sniegšanas kārtība

maģistrante Baltijas Starptautiska akadēmija Jeļena Čurko
/
4/2016
/
0 skatījumi

Raksta mērķis ir aplūkot kādos gadījumos Latvijas Republikas kredītiestādes var
sniegt citām personām ziņas par tās klientiem un to darījumiem bez šo klientu piekrišanas un bez
paziņošanas klientam par šādu rīcību, kādos gadījumos tas ir kredītiestāžu pienākums. Rakstā tiek
apskatīts Latvijas Republikas kredītiestādes rīcībā esošo neizpaužamo ziņu par tās klientiem un to
darījumiem sniegšanas kārtības regulējums, kas iekļauts Latvijas Republikas normatīvajos aktos.
Rakstā tiek sniegts vispārējais skaidrojums jēdzienam „bankas noslēpums”, analizējot gan Latvijas
Republikas normatīvos tiesību aktus, gan starptautiski pieņemtās defi nīcijas, kā arī ir aprakstīti
neizpaužamās informācijas veidi un saturs. Nobeigumā autors izvirza priekšlikumus Kredītiestāžu
likuma normu papildināšanai ar detalizētāku kredītiestāžu klientu informēšanas kārtību par informācijas
par viņiem izpaušanas iespējām, tādējādi apkopojot visus iespējamos informācijas izpaušanas
gadījumus vienā normatīvajā dokumentā. Rakstā netiek apskatīti gadījumi, kad informācijas
sniegšana notiek statistikas nolūkos.


Līgumiskās mantošanas priekšmeta un tā tiesiskā
regulējuma temporālas formēšanas problemātika

Mg.iur., doktorants Rīgas Stradiņa Universitāte Edvards Pilipsons
/
4/2016
/
0 skatījumi

Rakstā aprakstīti procesi, kas veido līgumiskās mantošanas priekšmetu un tā tiesisko
regulējumu kopš mantošanas tiesību un saistību tiesību atsevišķu institūtu pirmsākumiem, beidzot analīzi ar
pašreizējo situāciju. Raksts ilustrē pāreju no universālas tiesību pārņemšanas, kas raksturīgs mantošanas
tiesībām, uz singularitāti, kas izveidojas sakarā ar mantošanas tiesību un saistību tiesību atsevišķu institūtu
mijiedarbību. Vienlaikus rakstā tika izveidota un izanalizēta īpaša terminoloģija, kas nepieciešama, lai
saprastu, atzītu un izveidotu līgumiskās mantošanas korektu tiesisko regulējumu.


Mantošanas tiesību daži aspekti

Poznaņas A.Mickeviča v.n. Universitātes studente Olga Byndiu
/
4/2016
/
0 skatījumi

Rakstā tiek izskatīti jautājumi, kas saistīti ar mantošanas tiesībām. Tiek analizēti dažu starptautisku
tiesību aktu autortiesību likumdošanas svarīgākie aspekti, kā arī sociālekonomiski nosacījumi, kas
ir veicinājuši autortiesību ieviešanu kā īpašu autora pilnvaru.


Ofertes un akcepta tiesiskais regulējums saistību
tiesībās

maģistrants, Baltijas Starptautiskā akadēmija Kaspars Šmits
/
4/2016
/
2 skatījumi

Pētījuma priekšmets “Ofertes un akcepta tiesiskais regulējums saistību tiesībās” ir aktuāls
saistībā ar šī tiesību institūta nozīmīgumu līgumu slēgšanā.
Raksta mērķis ir izanalizēt ofertes un akcepta tiesisko regulējumu saistību tiesībās un skaidrot to galvenos
tiesiskos aspektus.
Oferte un akcepts, jeb piedāvājums noslēgt līgumu un tā pieņemšana, ir būtiska jebkuras saistības daļa.
Ofertes un akcepta izpratne saistību tiesībās ir diskutabls teorētisks un praktisks tiesībjautājums. Šo saistību
tiesību institūtu atšķirīga izpratne tiesību piemērošanas praksē var novest pie domstarpībām par līguma vai
tā atsevišķas daļas spēkā esamību. Autors, izpētot ofertes un akcepta tiesisko regulējumu saistību tiesībās,
sniedz skaidrojumu par to galvenajiem tiesiskajiem aspektiem.


Reklāmas tiesiskais regulējums radio-pārraides jomā

maģistrante Baltijas Starptautiskā akadēmija Jūlija Volodina
/
4/2016
/
0 skatījumi

Pētījumā tika veikta Latvijas Republikas normatīvi - tiesiskas bāzes analīze, kas regulē atsevišķu
reklāmas veidu ražošanu un izplatīšanu radio-pārraides jomā. Pētījuma procesā tika atklātas reklāmas
tiesiskā regulējuma problēmas radio – pārraides jomā kā nozīmīgas sabiedriski – ekonomiskas parādības,
kā arī tika veikta ar šo parādību cieši saistīto sabiedrisko attiecību regulējošo Latvijas likumdošanas tiesisko
normu analīze.Pētījuma rezultātā tika sniegti priekšlikumi veikt grozījumus esošā likumdošanā, kas ir virzīti
uz pētījumā norādīto problēmu risināšanu.


Starptautiskā Tirdzniecība:
“Nacionālās Tiesības Starptautiskajās Tiesībās”

Mg.iur., doktorants, Rīgas Stradiņa Universitāte Giga Abuseridze
/
4/2016
/
2 skatījumi

Šis raksts apskata starptautiskās tirdzniecības jautājumu “Nacionālās tiesības starptautiskajās
tiesībās”. Autors apraksta starptautisko un nacionālo noteikumu lomu starptautiskajā tirdzniecībā, nacionālo
likumdošanu un starptautiskās saistības, kā arī labas pārvaldības principus.