Baltijas juridiskais žurnāls : JAUNUMI

LAT ENG RUS

ZINĀTNISKI PRAKTISKS STARPTAUTISKS JURIDISKAIS ŽURNĀLS

№2/3 (41–42) 2016

BALTIJAS JURIDISKAIS ŽURNĀLS
Zinātniski praktisks starptautisks juridiskais žurnāls

Lasīt

08.03.2017

ZINĀTNE. TIESĪBAS. STABILITĀTE.

Cienījamie kolēģi!

2017.gada 27.aprīlī
Baltijas Starptautiskā akadēmija un Baltijas Juridiskais žurnāls (Latvija, RĪGA)
aicina jūs piedalīties
ikgada starptautisko zinātniski-praktisko konferenču ciklā
ZINĀTNE. TIESĪBAS. STABILITĀTE.

Lasīt

01.03.2017

1 (40) / 2016

Lasīt

31.05.2016

4 (39) / 2015

Lasīt

31.03.2016

Subsidiaritātes princips darba strīdu risināšanā

Anotācija. Rakstā autore pēta vienu no Eiropas Savienības darbības principiem – subsidiaritātes principu – un tā tiesisko regulējumu un piemērošanu darba strīdu risināšanā. Nacionālās tiesību normas salīdzinoši detalizēti nosaka darba strīdu risināšanu, norādot darba strīdu risināšanas veidus: uzņēmumā (pārrunu ceļā, strīdus komisijā un ar samierinātāju), tiesā vai/un šķīrējtiesā, kā arī ar streika un/vai lokouta palīdzību. Šī likumdevēja noteiktā kārtība atspoguļo subsidiaritātes principa būtību – pēc iespējas censties atrisināt darba strīdus uzņēmumā. Tomēr Latvijā pastāv tendence strīdu izšķirt tiesā, neizmantojot likuma piedāvātās alternatīvās iespējas. Raksta mērķis ir izpētīt subsidiaritātes principa tiesisko regulējumu un izvirzīt tiesiskā regulējuma pilnveides iespējas darba strīdu gadījumos. Autore secina, ka tiesiskais regulējums ir pietiekošs, lai realizētu subsidiaritātes principa īstenošanu darba strīdu risināšanā, bet praktiski darba tiesību strīdi tiek risināti tiesas ceļā. Autore piedāvā Darba strīdu likumā (turpmāk – DSL) noteikt, ka subsidiaritātes princips ir obligāti piemērojams individuālo tiesību strīdu izšķiršanā.

Atslēgas vārdi: subsidiaritāte, darba tiesiskās attiecības, darba strīdi, darba strīdus komisijas, mediācija, šķīrējtiesa, tiesa.

Komercnoslēpuma aizsardzības tiesiskā mehānisma funkcionēšanas problemātika uzņēmumā.

Rakstā izskatīti organizatoriskie, administratīvie (vadības), komercnoslēpuma saglabāšanas nodrošināšanas juridiskie paņēmieni. Konsekventi tiek analizēti priekšnosacījumi komercinformācijas konfidencialitātes saglabāšanas nodrošināšanai, komercnoslēpumu saturošu ziņu izdalīšanas metodika, informācijas aizsardzības pasākumi un tiek sniegts novērtējums par pārvaldes informācijas konkurences cīņu informācijas piekļuves atļaušanas sistēmai. Plaši tiek pētīti vienošanās par konfidencialitāti veidi un juridiskā daba, dažu vienošanos saturs, aizsardzības veidi no komercnoslēpuma izpaušanas, starp kuriem galveno vietu ieņem piemērojamās sankcijas pret likumpārkāpējiem, kā arī būtiskākie komercnoslēpuma aizsardzības jautājumi pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas ar darba ņēmēju.

Atslēgas vārdi: informācija, slēgta informācija, komercnoslēpums, valsts noslēpums, informācijas saraksts, kas attiecas uz komercnoslēpumu, konfidencialitātes režīms, konfidenciālu attiecību formas, komercnoslēpuma režīms, komercnoslēpumu aizsardzības mehānisms.

Īpašuma tiesību aizsardzība Eiropas Cilvēktiesību tiesā

Rakstā ir apskatīta Eiropas Cilvēktiesību tiesas, kā virs nacionālā tiesu orgāna, loma fizisko un juridisko personu īpašuma tiesību aizsardzībā attiecībā uz personām, kuru domicils atrodas to Eiropas Padomes dalībvalstu teritorijā, kuras ir ratificējušas 1950.gada Konvenciju par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību un Konvencijas papildināšanai pieņemto Protokolu Nr.1.

Tāpat rakstā ir akcentētas Eiropas Cilvēktiesību tiesas formulētās pamattēzes mantisko tiesību aizsardzības un tiesību uz taisnīgo tiesu jomā. Tiek analizētas dažu kategoriju lietas īpašuma tiesību aizsardzības jomā.

Atslēgas vārdi: īpašuma tiesības, mantisko tiesību aizsardzība, Eiropas Cilvēktiesību tiesa.

Imperatīvo normu teoriju attīstības un evolūcijas vēsturiski – tiesiskie aspekti: «speciālās saiknes teorija» (W.Wengler, K.Zweigert), «valdības intereses analīzes teorija» (B.Currie), «tiešās piemārošanas teorija» (Ph.francescakis).

Raksta mērķis ir tiesiski salīdzinošā aspektā aplūkot mūsdienu starptautisko privāttiesību imperatīvo normu koncepcijas rašanās teorētiskos priekšnoteikumus. Šī jautājuma padziļinātas aplūkošanas nepieciešamību nosaka doktrīnas īpašais nozīmīgums starptautisko privāttiesību tapšanā, kā arī apstāklis, ka imperatīvo normu piemērošanas problēma, attiecībās ar ārvalstu elementu, tiek atšķirīgi risināta daudzu valstu normatīvajā regulējumā. Imperatīvo normu koncepcijas rašanās teorētisko priekšnoteikumu analīze ļauj atklāt arī kopīgākas mūsdienu starptautisko privāttiesību attīstības tendences, kuras skar pušu gribas autonomijas pieļaujamās robežas, jaunu regulēšanas metožu, kuras papildina piemērojamo tiesību noteikšanas tradicionālo kolīzijas sistēmu, apstiprināšanu. Rakstā aplūkota vācu zinātnieku V.Venglera (W.Wengler) un K.Cvaigerta (K.Zwaigert) «speciālās saiknes teorija» (Sonderanknüpfung), amerikāņu jurista B.Karri (B.Currie) «valdības intereses analīzes teorija» (governmental interest analysis) un franču kolizionista F.Franceskakis (Ph. Francescakis) normu «tiešās piemērošanas» koncepcija (regies d’application immediate). Šīs teorijas ietekmēja daudzu starptautisku konvenciju un nacionālo normatīvo tiesību aktu saturu starptautisko privāttiesību jautājumos.

Atslēgas vārdi: Imperatīvās normas, speciālās saiknes teorija, valdības intereses analīzes teorija, normu tiešās piemērošanas koncepcija.

Aizdomās turētā un apsūdzētā tiesības uz aizstāvēšanu, piedaloties viņa paša izvēlētajam aizstāvim Somijas Augstākās tiesas praksē

Anotācija. Kriminālnozieguma izdarīšanā aizdomās turētā un apsūdzētā tiesības uz aizstāvību ir noteikusi Eiropas Padome, ANO Ģenerālā asambleja un Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Šī tiesība ir viena no konstitucionālā pamata garantijām, kuras primārais mērķis ir nodrošināt cilvēktiesību aizstāvību kriminālprocesā. Rakstā tiek apskatīta starptautisko tiesību normu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu ietekme uz Somijas Augstākās tiesas lēmumiem, izskatot pieteikumus par iepriekš pieņemto un spēkā stājušos spriedumu atcelšanu.

Atslēgas vārdi: Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, starptautiskās tiesības, nacionālas tiesības, aizdomās turētā tiesības uz aizstāvēšanu, taisnīgs tiesas process, Somijas Augstākās tiesas lēmumi.

Konfliktu risināšanas īpatnības tiesiskajā uzvedībā: etniskie aspekti. 3. daļa

Raksta trešās daļas mērķis ir parādīt respondentu attieksmi pret konfliktu situāciju atrisināšanas veidiem, kas tieši saistīti ar respondentu etnokultūras identitāti. Šis mērķis tiek atklāts etnisko atšķirību analīzē:
1. tiesiskās kultūras īpatnībās un tās attīstības līmenī, kas raksturīgi dažādo etnisko grupu pārstāvjiem;
2. attieksmē pret konflikta situāciju atrisināšanu, no vienas puses, ar savas etniskās grupas pārstāvjiem, un no otras puses, - ar citu etnisko grupu pārstāvjiem;
3. attieksme pret ksenofobijas izpausmēm masu informācijas līdzekļos pret savu etnisko grupu;
4. attieksmē pret starpetniskās komunikācijas visjutīgākajām problēmām.
2014.gadā Daugavpilī, starptautiskā pētnieciskā projekta ietvaros (vadītājs Varšavas Universitātes profesors Jacek Kurczewski),raksta autors veica socioloģisko pētījumu. Šā pētījuma "Strīdu paraugi un strīdu izšķiršana kā masu tiesiskās kultūras elementi" dati veido raksta empīrisko bāzi.

Pamata tiesu darbības Kosovā problēmjautājumi: atteikums izsniegt tiesas lēmumu. Pārskats par 2015. –2017. g.g.

„Divātrumu” Eiropa un pārnacionālo juridisku personu veidošanās dinamika pēc ES tiesībām

Uz ES nestabilas ekonomiskās situācijas fona, kuru izraisīja 2008.g. krīze, sāka attīstīties tā dēvētās “divātrumu” Eiropas, kā viena no ES dalībvalstu ekonomiskās izaugsmes līdzekļiem, ideja. Rakstā tiek aplūkots Eiropas valstu ekonomiskās un politiskās integrācijas process, kā arī “divātrumu” Eiropas koncepcijas veidošanās priekšnoteikumi.
Konsekventi tiek pētīta pārnacionālo juridisku personu trīs darbojošos organizatoriski-tiesisku formu veidošanās dinamika.
Tiek sīki analizēta mijiedarbība starp “divātrumu” Eiropas koncepcijas pamata priekšnoteikumiem un pārnacionālo juridisku personu izveidošanas intensitāti ES dalībvalstīs.
Autori nosaka pārnacionālo juridisku personu pēc ES tiesībām koncepcijas attīstības un veidošanās perspektīvus virzienus.

Valsts un privātās partnerības projektu (PPP) realizācijas sporta jomā starptautiskā pieredze

Raksts veltīts valsts un privātās partnerības (VPP) projektu sporta jomā realizācijas problēmu izpētei, kā arī attiecīgu problēmu risinājumu izstrādāšanai. Tiek pamatota "infrastruktūras attīstības līguma" koncepcija. Analizēta VPP projektu realizācijas starptautiskā pieredze šajā jomā.
Aplūkota valsts un privātās partnerības efektīva normatīva regulējuma loma, jo īpaši pašvaldību līmenī. Veikta World Sport Alliance (WSA) tiesiskā statusa analīze. Autors pasvītro, ka šādu sporta organizāciju piesaistīšana VPP projektu realizācijai ļaus partneriem maksimāli efektīvi sadalīt riskus un pienākumus. Autors secina, ka "infrastruktūras attīstības līguma" definīcija jāievieš Ukrainas likumdošanā. Līguma dzīves cikla modeli aplūko kā motivējošu būvuzņēmēju objekta kvalitatīvai būvniecībai un apkalpošanai.

Bāriņtiesas un sociālā dienesta loma lietās par lietas ierosināšanu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu

Autora publikācija skar pašvaldību iestāžu lomu lietās saistībā ar lietas ierosināšanu par aizgādības tiesību pārtraukšanu. Pētījuma mērķis atklāt normatīvā akta regulējuma nepilnības, gadījumos, kad tiek ierosināta lieta par aizgādības tiesību pārtraukšanu. Jautājums ir aktuāls, jo minētā tiesību norma ir spēkā no 2015.gada 3.decembra, kad spēkā stājušies grozījumi Bāriņtiesu likuma 22.panta pirmajā prim daļā, kas nosaka bāriņtiesai veicamās darbības aizgādības lietās pirms konkrēta lēmuma pieņemšanas. Šajā kontekstā nav pieejama neviena tiesībzinātnieka vai praktiķa publikācija. Lai ierosinot lietu par aizgādības tiesību pārtraukšanu būtu iestāžu vienotas prasības un nerastos pārpratumi. Pētījuma teorētiskā un praktiskā nozīme saistīta ar tiesiskā regulējuma sakārtošanas iespējām izvirzītajā problēmjautājumā.