Baltijas juridiskais žurnāls : JAUNUMI :: № 4 (47) 2017

LAT ENG RUS

ZINĀTNISKI PRAKTISKS STARPTAUTISKS JURIDISKAIS ŽURNĀLS

№ 4 (47) 2017

№ 4 (47) 2017

ES tiesības
Valērijs Reingolds Valērijs Reingolds	SCE: starpvalstu tiesiskā forma kooperatīviem ES	4
Komerctiesības
Tarass Nuždins	Vadības orgānu izveidošanas problēma komercorganizāciju kombinētās reorganizācijas procesā	14
Marianna Dražanova Karels Mareks Zdeneks Sadovski	Mazo un vidējo uzņēmumu juridiskās un ekonomiskās problēmas inovācijas vidē	21
Ekoloģiskās tiesības
Aleksejs Anisimovs	Par terminoloģijas unifikācijas nepieciešamību Krievijā un ES privāto un publisko tiesību jomā	33
Civiltiesības
Ingus Simonovs Rolands Andersons	Aktualitātes darījumos ar nekustamo īpašumu	44
Vladimirs Gavrilovs Jūlija Maksimenkova Alīna Trubihina	Mantojuma līgums kā pamats aicinājumam uz mantojumu	50
Salavats Dilmuhametovs	Civillīguma sistēma: tās nozīme kontinetāli-eiropisku tiesību sistēmā	56
Māra Ļūļa-Frankevica Ilze Šteinberga	Adopcijas procesa problemātika Latvijā	63
Jūlija Legaj	Servitūtu tiesiskais regulējums Latvijā un Uzbekistānā	71
Kanoniskās tiesības
Kristaps Zariņš	Kanonisko tiesību pārskats post-sociālisma valstu telpā. 2. Daļa	80

Atpakaļ

26.02.2018

Subsidiaritātes princips darba strīdu risināšanā

Anotācija. Rakstā autore pēta vienu no Eiropas Savienības darbības principiem – subsidiaritātes principu – un tā tiesisko regulējumu un piemērošanu darba strīdu risināšanā. Nacionālās tiesību normas salīdzinoši detalizēti nosaka darba strīdu risināšanu, norādot darba strīdu risināšanas veidus: uzņēmumā (pārrunu ceļā, strīdus komisijā un ar samierinātāju), tiesā vai/un šķīrējtiesā, kā arī ar streika un/vai lokouta palīdzību. Šī likumdevēja noteiktā kārtība atspoguļo subsidiaritātes principa būtību – pēc iespējas censties atrisināt darba strīdus uzņēmumā. Tomēr Latvijā pastāv tendence strīdu izšķirt tiesā, neizmantojot likuma piedāvātās alternatīvās iespējas. Raksta mērķis ir izpētīt subsidiaritātes principa tiesisko regulējumu un izvirzīt tiesiskā regulējuma pilnveides iespējas darba strīdu gadījumos. Autore secina, ka tiesiskais regulējums ir pietiekošs, lai realizētu subsidiaritātes principa īstenošanu darba strīdu risināšanā, bet praktiski darba tiesību strīdi tiek risināti tiesas ceļā. Autore piedāvā Darba strīdu likumā (turpmāk – DSL) noteikt, ka subsidiaritātes princips ir obligāti piemērojams individuālo tiesību strīdu izšķiršanā.

Atslēgas vārdi: subsidiaritāte, darba tiesiskās attiecības, darba strīdi, darba strīdus komisijas, mediācija, šķīrējtiesa, tiesa.

Komercnoslēpuma aizsardzības tiesiskā mehānisma funkcionēšanas problemātika uzņēmumā.

Rakstā izskatīti organizatoriskie, administratīvie (vadības), komercnoslēpuma saglabāšanas nodrošināšanas juridiskie paņēmieni. Konsekventi tiek analizēti priekšnosacījumi komercinformācijas konfidencialitātes saglabāšanas nodrošināšanai, komercnoslēpumu saturošu ziņu izdalīšanas metodika, informācijas aizsardzības pasākumi un tiek sniegts novērtējums par pārvaldes informācijas konkurences cīņu informācijas piekļuves atļaušanas sistēmai. Plaši tiek pētīti vienošanās par konfidencialitāti veidi un juridiskā daba, dažu vienošanos saturs, aizsardzības veidi no komercnoslēpuma izpaušanas, starp kuriem galveno vietu ieņem piemērojamās sankcijas pret likumpārkāpējiem, kā arī būtiskākie komercnoslēpuma aizsardzības jautājumi pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas ar darba ņēmēju.

Atslēgas vārdi: informācija, slēgta informācija, komercnoslēpums, valsts noslēpums, informācijas saraksts, kas attiecas uz komercnoslēpumu, konfidencialitātes režīms, konfidenciālu attiecību formas, komercnoslēpuma režīms, komercnoslēpumu aizsardzības mehānisms.

Imperatīvo normu teoriju attīstības un evolūcijas vēsturiski – tiesiskie aspekti: «speciālās saiknes teorija» (W.Wengler, K.Zweigert), «valdības intereses analīzes teorija» (B.Currie), «tiešās piemārošanas teorija» (Ph.francescakis).

Raksta mērķis ir tiesiski salīdzinošā aspektā aplūkot mūsdienu starptautisko privāttiesību imperatīvo normu koncepcijas rašanās teorētiskos priekšnoteikumus. Šī jautājuma padziļinātas aplūkošanas nepieciešamību nosaka doktrīnas īpašais nozīmīgums starptautisko privāttiesību tapšanā, kā arī apstāklis, ka imperatīvo normu piemērošanas problēma, attiecībās ar ārvalstu elementu, tiek atšķirīgi risināta daudzu valstu normatīvajā regulējumā. Imperatīvo normu koncepcijas rašanās teorētisko priekšnoteikumu analīze ļauj atklāt arī kopīgākas mūsdienu starptautisko privāttiesību attīstības tendences, kuras skar pušu gribas autonomijas pieļaujamās robežas, jaunu regulēšanas metožu, kuras papildina piemērojamo tiesību noteikšanas tradicionālo kolīzijas sistēmu, apstiprināšanu. Rakstā aplūkota vācu zinātnieku V.Venglera (W.Wengler) un K.Cvaigerta (K.Zwaigert) «speciālās saiknes teorija» (Sonderanknüpfung), amerikāņu jurista B.Karri (B.Currie) «valdības intereses analīzes teorija» (governmental interest analysis) un franču kolizionista F.Franceskakis (Ph. Francescakis) normu «tiešās piemērošanas» koncepcija (regies d’application immediate). Šīs teorijas ietekmēja daudzu starptautisku konvenciju un nacionālo normatīvo tiesību aktu saturu starptautisko privāttiesību jautājumos.

Atslēgas vārdi: Imperatīvās normas, speciālās saiknes teorija, valdības intereses analīzes teorija, normu tiešās piemērošanas koncepcija.

Īpašuma tiesību aizsardzība Eiropas Cilvēktiesību tiesā

Rakstā ir apskatīta Eiropas Cilvēktiesību tiesas, kā virs nacionālā tiesu orgāna, loma fizisko un juridisko personu īpašuma tiesību aizsardzībā attiecībā uz personām, kuru domicils atrodas to Eiropas Padomes dalībvalstu teritorijā, kuras ir ratificējušas 1950.gada Konvenciju par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību un Konvencijas papildināšanai pieņemto Protokolu Nr.1.

Tāpat rakstā ir akcentētas Eiropas Cilvēktiesību tiesas formulētās pamattēzes mantisko tiesību aizsardzības un tiesību uz taisnīgo tiesu jomā. Tiek analizētas dažu kategoriju lietas īpašuma tiesību aizsardzības jomā.

Atslēgas vārdi: īpašuma tiesības, mantisko tiesību aizsardzība, Eiropas Cilvēktiesību tiesa.

Aizdomās turētā un apsūdzētā tiesības uz aizstāvēšanu, piedaloties viņa paša izvēlētajam aizstāvim Somijas Augstākās tiesas praksē

Anotācija. Kriminālnozieguma izdarīšanā aizdomās turētā un apsūdzētā tiesības uz aizstāvību ir noteikusi Eiropas Padome, ANO Ģenerālā asambleja un Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Šī tiesība ir viena no konstitucionālā pamata garantijām, kuras primārais mērķis ir nodrošināt cilvēktiesību aizstāvību kriminālprocesā. Rakstā tiek apskatīta starptautisko tiesību normu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu ietekme uz Somijas Augstākās tiesas lēmumiem, izskatot pieteikumus par iepriekš pieņemto un spēkā stājušos spriedumu atcelšanu.

Atslēgas vārdi: Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, starptautiskās tiesības, nacionālas tiesības, aizdomās turētā tiesības uz aizstāvēšanu, taisnīgs tiesas process, Somijas Augstākās tiesas lēmumi.

Personu ar ierobežotām iespējām izglītības pieejamības problēmjautājumi

Kriminālatbildība maksātnespējas atzīšanas procedūras termiņu neievērošanas gadījumā

Konfliktu risināšanas īpatnības tiesiskajā uzvedībā: etniskie aspekti

Raksta mērķis ir parādīt un izanalizēt multietniskās sabiedrības iedzīvotāju attieksmi risināt strīdus un konfliktus Latvijas tiesu sistēmā. Šis mērķis tiek atklāts etnisko atšķirību analīzē:
1. ietekmē cilvēku priekšstatos par tiesu sistēmu Latvijā, ko īsteno to taisnīgās tiesas principu īstenošanā;
2. tiesu sistēmas novērtēšanas nozīmē konfliktu atrisināšanā, kuri nav tieši saistīti ar šo konfliktu pušu etnokultūras identitāti;
3. tiesu sistēmas novērtēšanas nozīmē konfliktu atrisināšanā, kuri saistīti ar šo konfliktu pušu etnokultūras identitātes publiskajām izpausmēm.
Kā raksta empīrisko bāzi, autors ir izmantojis socioloģisko pētījumu datus, ko viņš veica Daugavpilī 2014. gadā.

Tiesības uz drošību cilvēktiesību sistēmā

Demokrātisko principu tiesiskums valsts un pašvaldības pārvaldīšanā un problemātikā

Galvenie normatīvie akti, kas regulē pašvaldības darbību, ir “Republikas pilsētas un novada domes deputāta statusa likums”, likums “Par pašvaldībām”, “Valsts pārvaldes iekārtas likums” un katras pašvaldības saistošie noteikumi. Deputāta tiesības uzdot jautājumus domes sēdē atrunātas Republikas pilsētas un novada domes deputāta statusa likuma 5. panta otrās daļas 6. punktā domes sēdēs deputātam ir tiesības piedalīties debatēs, uzdot jautājumus, sniegt uzziņas. Vienlaikus Valsts pārvaldes iekārtas likuma 70. panta pirmā daļa nosaka, ka par koleģiālas institūcijas pārvaldes lēmuma lietderību un tiesiskumu atbild tie koleģiālās institūcijas locekļi, kas balsojuši, ja vien kāds viņiem nav pieprasījis lēmuma pieņemšanas protokolā fiksēt savus iebildumus. No iepriekš minētā tiesiska regulējuma secināms, ka demokrātiskā valstī deputātam ir tiesības uzdot tik daudz jautājumus, kamēr deputāts ir guvis pārliecību, ka attiecīgais domes lēmums tiks pieņemts atbilstoši normatīvo aktu prasībām. No augstākminētā izriet, ka pašvaldību saistošie noteikumi nedrīkst ierobežot deputātam uzdodamo jautājumu skaitu.