No pārvaldīšanas līguma izrietošo un dzīvojamo māju
īpašniekiem nododamo saistību apjoma un satura
tiesiskais regulējums Latvijā un Igaunijā

Latvijas Republikas „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”, paredzēti dzīvojamo māju īpašnieku
un pārvaldnieku pienākumi no pārvaldīšanas līguma izrietošo saistību un lietu pārņemšanas procesā.
Bieži vien praksē starp dzīvojamo māju īpašniekiem un pārvaldniekiem rodas strīdi par to, vai dzīvojamo māju
īpašnieku parādi pārvaldnieka un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju priekšā ir „uz pārvaldīšanas uzdevuma
pamata iegūtās dzīvojamās mājas īpašnieka saistības”, “citas saistības”, vai saistības, kas netiek nodotas
dzīvojamo māju īpašniekiem, un paliek pārvaldniekam? Pastāvošie strīdi par nododamas saistības apjomu
un saturu norāda uz nepietiekamu šī jautājuma regulējumu, kas savukārt, norāda uz problēmas aktualitāti.
Kā viens no problēmas iespējamiem risinājumiem - ir nepieciešama ES valstu likumdošanas izpētīšana,
šajā gadījumā, Igaunijas Republikas piemērā. Šis raksts pēta strīdu gadījumu tiesisko regulējumu starp
dzīvojamās mājas īpašniekiem un pārvaldniekiem par nododamas saistības apjomu un saturu, no pārvaldīšanas
līguma izrietošo saistību un lietu pārņemšanas procesā Latvijas Republikā un Igaunījas Republikā.
Pastāvošie strīdi norādā uz nepietiekamu problēmas regulējumu, kas uzsver problēmas aktualitāti. Raksta
mērķis ir veikt Igaunijas un Latvijas likumdošanas tiesiskā regulējuma salīdzinošo analīzi turpmākai Latvijas
Republikas likumdošanas pārstrādāšanai un pilnveidošanai.

Starpniecība jeb mediācija starptautiskajā civilprocesā

Raksta temats ir „Starpniecība jeb mediācija starptautiskajā civilprocesā”. Ikvienam cilvēkam
var rasties konfl ikta situācija gan sadzīvē – ģimenes attiecībās, gan sabiedriskajā dzīvē – darba attiecībās. Lai
strīdu risinātu, puses vēršas tiesā ar prasības pieteikumu, kuru tiesa noteiktā laika posmā izskata un pieņem
lēmumu. Nereti puses ar tiesas lēmumu nav apmierinātas un turpina ilgstoši tiesāties, nespējot savstarpēji vienoties
par abpusēji pieņemamu risinājumu. Autors apskata alternatīvo pieredzi – starpniecību jeb mediāciju kā
civiltiesisku strīdu risināšanas metodi, kad puses ar mediatora starpniecību sadarbojoties, var panākt abpusēji
izdevīgu risinājumu. Lai radītu Latvijas Republikā tiesiskus priekšnoteikumus alternatīvam domstarpību risināšanas
veidam un sekmētu sociālo attiecību saskaņu, 2014.gada 22.maijā Latvijas Republikas Saeima pieņēma
Mediācijas likumu, kurš valstī stājies spēkā 2014.gada 18.jūnijā.
Raksta mērķis ir apzināt mediācijas priekšrocības civiltiesisko strīdu risināšanā, kā arī saskatīt mediācijas
ieviešanas problēmas Latvijas Republikā un Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Valsts un pašvaldības iestāžu loma lietās saistībā ar
bērna izcelšanās noteikšanu

Autoru publikācija skar valsts un pašvaldību iestāžu lomu lietās saistībā ar bērna izcelšanās
noteikšanu. Pētījuma mērķis atklāt normatīvā regulējuma nepilnības, gadījumus, kad materiālajās tiesību normās
noteiktā procesuālā kārtība ņem virsroku par bērnam piemītošajām tiesībām uz viņa personas identitātes
aizsardzību, liedzot atbildīgajām valsts un pašvaldību iestādēm rīkoties bērna tiesībām un interesēm iespējami
labākajā / atbilstošākajā veidā. Jautājums iegūst aktuālu un praktisku nozīmi, kad bērnam noteiktā paternitāte
acīmredzami nonāk pretrunā ar bioloģisko un sociālo realitāti, pārkāpj normatīvajos aktos noteiktās bērna tiesības
uz identitāti un stabilu ģimenes vidi. Pētījuma teorētiskā un praktiskā nozīme saistīta ar tiesiskā regulējuma
sakārtošanas iespējām izvirzītajos problēmjautājumos.

Ārpakalpojuma un outstafi nga
tiesiskā regulējuma problēmas

Ārpakalpojums un outstaffi ngs ir komersantu darbības optimizācijas veidi. Ārpakalpojums
ir starpuzņēmumu kooperācijas forma un ietver komersanta pūļu koncentrāciju uz tā profi la funkcijām un
darbības veidiem, kā arī tā neprofi la funkciju un darbības veidu nodošanu specializētām juridiskām personām –
ārpakalpojuma sniedzējiem. Darba tiesību vēsturiskajā aspektā izskatītas ārpakalpojuma un outstaffi nga
veidošanās un attīstība pasaules praksē, izdalīti praksē izmantojamas ārpakalpojuma veidi un formas.
Savukārt, outstaffi ngs nozīmē personāla izdalīšanu ārpus fi rmas personāla. Ārpakalpojuma gadījumā
personāls noslēdz darba līgumus ne ar fi rmu, kas ir faktiskais darba devējs, bet ar uzņēmumu-starpnieku vai
ar outstafferu. Īpaša uzmanība tiek veltīta šo biznesa tehnoloģiju realizācijas konkurences priekšrocībām un
to raksturīgajiem trūkumiem.
Rakstā analizēta ārpakalpojuma un outstaffi nga līgumu tiesiskā daba, to būtiskās iezīmes, kas nav
nosauktas Latvijas spēkā esošajā likumdošanā, apzīmēta to vieta līgumtiesību sistēmā, sniegts to juridiskais
un tipoloģiskais raksturojums, atklāts saistību saturs, kas parādās uz šo līgumu pamata, analizēts šo līgumu
atšķirības no personāla nomas un personāla piesaistes.

Pienācīga transakciju monitoringa nepieciešamība
trasta sniedzējpakalpojumu uzņēmumos Nīderlandē

Naudas pārskaitījuma uzraudzības procesam (transakciju monitorings) ir būtiska loma naudas
atmazgāšanas un terorisma fi nansēšanas apkarošanā. Holandiešu trasta sniedzējpakalpojuma uzņēmumi ik
dienu izpilda nauda pārskaitījumus citu uzņēmumu vārdā, tomēr ir jāvērš uzmanība tam, ka ir nepieciešams
īstenot pienācīgas, noteiktas un vienotas polises un procedūras savlaicīgas neparasto un aizdomīgo transakciju
atklāšanai, kuras, savukārt, nepieciešams nodot fi nanšu ziņu vākšanas vienībai (FIU) tālākai izskatīšanai.
Efektīvām transakciju monitoringa polisēm jāsatur sistemātiskas uzraudzības, kontroles procedūras,
datu apstrāde, analīze un datu atbilstība iespējamiem risku faktoriem, noteikti pasākumi aizdomīgu naudas
operāciju atklāšanas un novēršanas izpildē. Trasta sniedzējpakalpojumu uzņēmumiem ir nepieciešams pārņēmt
un iekļaut transakciju monitoringu ikdienas uzņēmējdarbībā un pieņemt šādas procedūras un polises
kā neatņemamu uzņēmējdarbības daļu.

Darba līguma uzteikums arodbiedrības biedram

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 106. pantu ir paredzēts, ka ikvienam ir tiesības
brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifi kācijai. Piespiedu darbs ir aizliegts.
Par piespiedu darbu netiek uzskatīta iesaistīšana katastrofu un to seku likvidēšanā un nodarbināšana
saskaņā ar tiesas nolēmumu.
Rakstā ir aplūkots darba līguma uzteikums arodbiedrības biedram. Darba likuma 110.panta 1.daļa nosaka,
ka darba devējam ir aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam — arodbiedrības biedram — bez attiecīgās
arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas. Savukārt Darba likuma 101. panta 6.daļa nosaka, ka darba devējam,
pirms darba līguma uzteikšanas ir pienākums noskaidrot, vai darbinieks ir arodbiedrības biedrs. Līdz ar to
darba devējam ir nepieciešams lūgt arodbiedrībai atļauju, ja vēlas uzteikt darba līgumu darbiniekam, kurš
ir arodbiedrības biedrs. Praksē gadās, ka darbinieks ir vairāku arodbiedrību biedrs, līdz ar to darba devējam
var rasties vairākas problēmsituācijas, prasot vairāku arodbiedrību atļaujas/piekrišanas. Kā arī normatīvais
regulējums nenosaka kā rīkoties tādā situācija, vai prasīt visu arodbiedrību piekrišana, kurā darbinieks ir
biedrs, vai tikai tai arodbiedrībai, kura attiecas uz darbinieka ieņemamo amatu?

Eiropas Savienības fondu līdzekļu krāpšanas shēmas un
iespējamie risinājumi to novēršanai

Krāpšanai ir starpdisciplinārs, starpnozaru, un arī starptautisks raksturs. Krāpšanas gadījumi
var ietvert gan kontrabandu, gan nelikumīgas nodokļu shēmas, gan viltotus preču dokumentus, neesošu
darījumu apliecinošus līgumus, mākslīgi sadārdzinātas cenas, naudas atmazgāšanu un citas nelikumīgas
darbības.
Aizdomas par krāpšanu Eiropas Savienības fondu fi nansētajos projektos ir raksturīgas ne tikai Latvijai,
bet lielākajai daļai Eiropas Savienības dalībvalstu. Katra no dalībvalstīm cīnās ar līdzīgām problēmām, tādēļ
Eiropas Komisija kā vienu no nosacījumiem Eiropas Savienības fondu fi nansējuma piešķiršanai 2014.- 2020.
gadu plānošanas periodā ir izvirzījusi pretkrāpšanas pasākumu defi nēšanu un ieviešanu.
Darba mērķis ir izpētīt biežāk sastopamās krāpšanas shēmas Eiropas Savienības fondu fi nansētajos
projektos un sniegt priekšlikumus krāpšanas mazināšanai.

Par efemērām juridiskām personām saskaņā ar
Krievijas tiesību aktiem (kā piemērs uzņēmumi,
kas izveidoti kopējas reorganizācijas laikā)

Problemātika saistībā ar dzīvojamo telpu īres līguma
spēkā esamību dzīvojamās telpas īpašnieka
maiņas gadījumā

„Problemātika saistībā ar dzīvojamo telpu īres līguma spēkā esamību dzīvojamās telpas īpašnieka
maiņas gadījumā” tapis, lai atspoguļotu pastāvošo problemātiku dzīvojamo telpu īres jomā saistībā ar dzīvojamo
telpu īres līguma spēkā esamību dzīvojamās telpas īpašnieka maiņas gadījumā.
Referātā iztirzāti jautājumi saistībā ar tiesisko regulējumu, kas piemērojams dzīvojamās telpas īpašnieka
maiņas gadījumā. Iztirzāts vispārīgais un speciālais regulējums dzīvojamo telpu īres jomā Latvijā. Konstatēti
problemātikas cēloņi saistībā ar īres līguma spēkā esamību dzīvojamās telpas īpašnieka maiņas gadījumā.
Analizēta problemātika saistībā ar dzīvojamo telpu īres līgumu nostiprināšanu zemesgrāmatā.

Provizoriskais rīkojums par uzturlīdzekļiem cilvēka
dzīvības klīniskās rīcībnespējas gadījumā

Šajā rakstā autors izskata jautājumus un sastādīšanas noteikumus saistībā ar “Testaments
par dzīvību”, kas stājas spēkā, testatora dzīves laikā un viņa rīcībnespējības gadījumā.
Rakstā autors norada, ka “Testaments par dzīvību” ir juridisks dokuments, kas izsaka testatora labu gribu
un nosaka noteikumus un norādījumus par medicīniskās palīdzības pārtraukšanu, pacientam atradoties
terminālajā stāvoklī. Tā ir ilgstoša pilnvara labklājības un medicīnas jomā, kas tajā skaitā pilnvaro lemt medicīniskās
aprūpes jautājumus, un var tikt izmantota atbilstoši jebkura indivīda vērtībām un vēlmēm.