Par īpašuma ieguvēja pienākumu veikt norēķinus ar mājas pārvaldnieku no dienas, kad likumīgā spēkā stājies lēmums par izsoles akta apstiprināšanu

maģistrante, Ina Saulīte maģistrante, Rita Brīvkalne
/
3/2017
/
629 skatījumi

Dzīvojamo māju pārvaldniekam mūsdienās aktuāla problēma ir parāda piedziņa no dzīvokļa īpašuma ieguvēja, kas īpašumu ieguvis izsoles ceļā. Problēma ir tajā, ka ilgstoši netiek pārreģistrētas īpašuma tiesības uz ieguvēja vārda, notiek izsoles akta pārsūdzība, vai arī īpašuma ieguvējs ļaunprātīgi izmanto likuma “robu” un nereģistrē īpašuma tiesības zemesgrāmatā, kā rezultātā netiek veikti maksājumi mājas pārvaldniekam par īpašumam sniegtajiem un nodrošinātajiem pārvaldīšanas pakalpojumiem un komunālajiem pakalpojumiem, ne no iepriekšējā īpašnieka puses, ne no dzīvokļa īpašuma ieguvēja puses.
Ar 2017. gada 1. janvāri ir stājušies spēkā grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kas regulē šo situāciju, uzliekot pienākumu dzīvokļa īpašuma ieguvējam, pēc izsoles akta spēkā stāšanās dienas norēķināties ar mājas pārvaldnieku par sniegtajiem un nodrošinātajiem pārvaldīšanas un komunālajiem pakalpojumiem. Dzīvokļa īpašuma likuma grozījumi vairs nepieļauj situāciju, ka dzīvokļa īpašuma ieguvējs, kas īpašumu ieguvis izsoles ceļā, nemaksā mājas pārvaldniekam rēķinus par īpašumam sniegtajiem un nodrošinātajiem pārvaldīšanas pakalpojumiem un komunālajiem pakalpojumiem.
Raksta mērķis: izpētīt pašreizējo tiesu praksi jautājumā par īpašuma ieguvēja pienākumu veikt maksājumus no īpašuma izsoles akta spēkā stāšanās brīža, gan situācijas saistībā ar grozījumiem 01.01.2017. Dzīvokļa īpašuma likumā, kas tieši attiecas uz pienākumu veikt norēķinu ar mājas pārvaldnieku no brīža, kad stājies spēkā izsoles akts. Galvenais secinājums – mājas pārvaldnieku, vadošo banku izveidotā prakse, kā arī tiesu prakse, pirms šo grozījumu spēkā stāšanās un jaunu pienākumu noteikšanu dzīvokļa ieguvējam, ir identiska 01.01.2017. grozījumos ietvertai, un proti, ka dzīvokļa īpašuma ieguvējam no izsoles akta spēkā stāšanās dienas ir pienākums norēķināties ar mājas pārvaldnieku par pakalpojumiem, kas attiecas uz iegūto īpašumu.


Parādu ārpustiesas atgūšanas tiesiskā regulējuma problemātika

maģistrante, Baltijas Starptautiskā akadēmija Kristīne Leoke
/
3/2017
/
678 skatījumi

Parādu ārpustiesas atgūšana ir šobrīd aktuāla tēma, jo, kopš pieņēma Parādu ārpustiesas atgūšanas likumu 2012.gada 8.novembrī, ir pagājuši gandrīz pieci gadi, līdz ar to ir jau radusies prakse un procesuālās īpatnības kreditora un parādnieka savstarpējā saskarsmē. Turklāt, stājoties spēkā parādu ārpustiesas atgūšanas likumam, radās arī izvēle starp parādu ārpustiesas atgūšanu, parādu piespiedu piedziņu tiesas ceļā un vispārējās kārtības tiesvedības ceļā. Līdz ar to kreditoram ir izvēle izvērtēt izdevīgumu un efektivitāti starp šiem procesiem.
Publikācijas mērķis ir konstatēt, kādas īpatnības ir parādu ārpustiesas atgūšanā praktiskajās darbībās un tiesiskajā regulējumā, kā arī efektivitātes noskaidrošana parāda atgūšanā, vai ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma spēkā stāšanos šīs problēmas tika atrisinātas.


Summētā un maiņu darba laika nepilnības Latvijas tiesiskajā regulējumā

maģistrante, Baltijas Starptautiskā akadēmija Kristīne Rātfeldere-Belopoļska
/
3/2017
/
384 skatījumi

Ņemot vērā pastāvošās pretrunas Darba likumā par darba laiku un darba organizāciju, nav izprotams mehānisms, kādā nosakāms summētais darba laiks vai maiņu darbs, darba devēja rīcības brīvības ierobežošana minētā jautājuma izskatīšanā un darbinieku spēja veikt savus pienākumus pienācīgā kvalitātē nepārkāpjot normatīvo aktu prasības.
Raksta mērķis ir izpētīt darba laika un darba laika organizācijas būtību.
Savā rakstā autore izmantoja šādas tiesību normu pētniecības metodes: analītisko un sintēzes metodi, lai pētītu jēdzienus, kuri saistīti ar darba laiku, darba laika organizācijas un atpūtas laiku. Ar sistēmisko, vēsturisko un teleoloģisko (jeb jēgas un mērķa) tiesību normu interpretācijas metožu palīdzību tika noskaidrots tiesību normu saturs un piemērošanas īpatnības


Zaudējumu veidi civiltiesībās un to noteikšanas problemātika

maģistrante, Baltijas Starptautiskā akadēmija Līga Jankēvica
/
3/2017
/
472 skatījumi

Zaudējumu atlīdzināšanas institūts ir svarīgs aizsardzības līdzeklis personas mantisko tiesību aizskāruma gadījumā. Zaudējumu institūts pieder pie saistību tiesību sfēras, kas ir viena no apjomīgākajām civiltiesību jomām.
Civillikums paredz noteiktus zaudējumu veidus – tāds, kas jau cēlies, priekšā stāvošs, tiešs, netiešs un nejaušs zaudējums. Lai gan Civillikuma 1770.-1775.pants nosaka katra zaudējumu veida formulējumu, tomēr praksē un juristu viedokļos pastāv dažādas šo pantu interpretācijas, kas attiecīgi rada noteiktas tiesiskas sekas.
Rakstā „Zaudējumu veidi civiltiesībās un to noteikšanas problemātika” tiek analizēti zaudējumu veidi kopsakarā ar likuma doto skaidrojumu un aktuālu tiesību piemērošanas praksi tiesu spriedumos. Lai gan atsevišķos juridiskos jautājumos pastāv vienota tiesu prakse, tomēr vairums jautājumos pie zaudējumu veida noteikšanas pastāv dažādi viedokļi.


Administratora darbības problēmjautājumi fi ziskās
personas maksātnespējas procesā

Mg.iur., Doktorante Baltijas Starptautiskā akdēmija Irina Cvetkova
/
2/2017
/
558 skatījumi

Administrators pārstāv parādnieku ar fi ziskās personas maksātnespējas procesu saistītos
jautājumos. Esošais tiesiskais regulējums nedod skaidru un viennozīmīgu priekšstatu par administratora
pilnvarām, t.i. paliek neatbildēts jautājums - kādā apjomā administrators ir tiesīgs pārstāvēt parādnieku?
Neapšaubāmi, ka administrators ir tiesīgs pārstāvēt parādnieku strīdos ar kreditoriem par pieteiktajiem
kreditoru prasījumiem (to esamību un apmēru). Toties neatbildēts paliek jautājums, vai administrators ir
tiesīgs pārstāvēt parādnieku, piemēram, lietās par laulības šķiršanu un laulāto kopmantas sadali vai lietās
par parādu piedziņu parādnieka labā, ierosinātas pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. Referāta
mērķis: izpētīt gan pašreizējo administratora statusu un tiesības fi ziskās personas bankrota procedūras
laikā, gan Augstākas tiesas lēmumus, gan Maksātnespējas likuma turpmāko iespējamo attīstību. Galvenais
secinājums – administratoram ir jāpiešķir tik liels pilnvaru apjoms, kāds ir nepieciešams, lai pilnvērtīgi izmantotu
savus pienākumus – nodrošināt fi zisko personu bankrota procedūras likumīgu un efektīvu gaitu.


Ārpusģimenes aprūpe un to veidi Latvijā

maģistrante, Baltijās Starptautiksā akadēmija Dace Melbārde
/
2/2017
/
552 skatījumi

Laika gaitā mainījies iedzīvotāju materiālais stāvoklis, dzīves kvalitāte. Ar katru gadu palielinās
infl ācija, līdz ar to ierobežotie fi nanšu līdzekļi pasliktina ģimenē savstarpējās attiecības, kuru rezultātā
arvien vairāk ģimeņu nonāk krīzes situācijā. Raksta tēma – ārpusģimenes aprūpe un to veidi Latvijā. Tēma
ir ļoti aktuāla, jo, ja ģimene ir nonākusi krīzes situācijā, bieži vien vecākiem tiek pārtrauktas aizgādības tiesības.
Līdz ar to bērni no ģimenēm tiek izņemti, un ir nepieciešams nodrošināt ārpusģimenes aprūpi. Latvijā
ārpusģimenes aprūpe bērniem tiek nodrošināta pie aizbildņa, audžuģimenē vai ilgstošas sociālās aprūpes
un sociālās rehabilitācijas institūcijā.


Civilprocesuālā aizsardzība pret vardarbību Latvijā

maģistrante, Baltijas Starptautiskā akadēmija Linda Ziņģe
/
2/2017
/
555 skatījumi

Raksts „Civilprocesuālā aizsardzība pret vardarbību Latvijā” ir veltīts pagaidu aizsardzībai pret
vardarbību kā tiesību institūtam, kas izveidots, lai civilprocesuālā un administratīvā kārtībā varētu vērsties pret
vardarbību ģimenē vai citu personu starpā, starp kurām pastāv vai ir pastāvējušas attiecības uz personisko attiecību
pamata, un aizsargāt personu personiskās tiesības Latvijā. Rakstā ir iekļauta jautājuma izskatīšana par
pagaidu aizsardzību pret vardarbību. „Civilprocesuālā aizsardzība pret vardarbību Latvijā” ir raksts, kurā autore
analizē jautājuma izskatīšanas par pagaidu aizsardzību pret vardarbību procesu un ar to saistītos problēmjautājumus,
kā arī lēmumus par pagaidu aizsardzību pret vardarbību Latvijā.
Autores mērķis ir aplūkot vardarbībā ģimenē cietušo personu aizsardzības instrumentu juridisko dabu nacionālo
tiesību dimensijā, atklājot iespējamās problēmas praksē un piedāvājot problēmu risinājumus.
Raksta izstrādes gaitā izmantoti normatīvie akti, publicistika, tiesu prakses materiāli, interneta resursi, nepublicētie
materiāli un statistikas dati. Rakstā ir izmantoti 13 literatūras avoti.


Lietas izskatīšanas piekritība bāriņtiesās
par aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atjaunošanu

maģistrante, Baltijas Starptautiksā akadēmija Sandra Lauciņa
/
2/2017
/
595 skatījumi

Latvijā ne reti pastāv problēmas ar vecāku pienākumu pildīšanu, kas var novest pie aizgādības
tiesību pārtraukšanas. Kā šī pārtraukšana notiek no likumiskās puses un praktiskās puses. Pētījuma mērķis:
izpētīt vai nepastāv tiesiskās un praktiskās problēmas bāriņtiesās jautājumu risināšanā par aizgādības tiesību
pārtraukšanu un tieši saistībā ar lietas piekritību. Novitāte: izpētīts vai un kā deklarētās dzīvesvietas principa
ieviešana Bāriņtiesu likumā no dažādiem aspektiem sekmē, vai tieši otrādi - traucē, bāriņtiesās pieņemt
lēmumus par aizgādības tiesību pārtraukšanu. Secinājumi: ja vecākiem, par kuriem tiek ierosināta lieta par
aizgādības tiesību pārtraukšanu, deklarētā dzīvesvieta nesakrīt ar pastāvīgo dzīvesvietu, tad pēc pašreizējās
piekritības, t.i., ja jautājumu skata vecāku deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesa, tad šai bāriņtiesai tomēr rodas
grūtības objektīvi un laicīgi, ar mazākiem resursiem izvērtēt aizgādības tiesību pārtraukšanas pamatotību.


Līzinga tiesiskā daba
un tās attistības vēsturiskie aspekti

maģistrants, Baltijas Starptautiskā akadēmija Darina Gercbaha
/
2/2017
/
548 skatījumi

Līzings ir salīdzinoši jauna parādība līgumtiesību jomā, kura mūsdienās iegūst arvien lielāku
popularitāti. Tiesiskajā un ekonomiskajā literatūrā joprojām nav vienota viedokļa par līzinga tiesisko dabu. Daži
uzskata, ka līzings neapstrīdami izceļas no nomas institūta, citi – ka līzings ir viena no kreditēšanas formām.
Ņemot vērā pieprasījuma palielinājumu pēc līzinga kompāniju pakalpojumiem, līgumattiecību līzinga modeļa
tiesiskās regulēšanas jautājumi ir aktuāli. Rakstā tiek izpētīta galveno līzinga veidu tiesiskā daba – fi nanšu un
operatīvā līzinga, kā arī tā attīstības vēsturiskie aspekti. Kā arī rakstā ir sniegti un analizēti dažu autoru viedokļi
par līzinga tiesisko dabu un izskatītas Latvijas Republikas Komerclikuma normas, kuras regulē līzinga līgumu.