SCE: starpvalstu tiesiskā forma kooperatīviem ES

Dr.iur. Valērijs Reingolds, Mg.iur. Vladimirs Dolotovs
/
4/2017
/
362 skatījumi

Regulas par Eiropas Kooperatīvās sabiedrības statūtiem pieņemšana kļuva par nākamo soli starpvalstu juridisko personu izplatīšanā un sekmēja kooperatīvu pārrobežas un starptautiskas darbības attīstību. Rakstā tiek izskatīti organizatoriskie un tiesiskie priekšnosacījumi Eiropas Kooperatīvu sabiedrību veidošanai. Konsekventi tiek izpētīti tiesiskās regulēšanas avoti un Eiropas Kooperatīvu sabiedrību dibināšanas veidi, tiek izskatītas problēmas vadības struktūras izvēlē. Eiropas kompāniju priekšrocības un trūkumi, kas nosaka to zemu tekošu pielietojumu, tiek analizēti detaļās. Tāpat autori nosaka potenciālos virzienus tiesiskām izmaiņās, kas nepieciešamas Eiropas Kooperatīvu sabiedrību attīstībai.


Servitūtu tiesiskais regulējums Latvijā un Uzbekistānā

Julija Legai
/
4/2017
/
391 skatījumi

Nowadays, the uses of land plots and other types of immovable property can give rise to a number of problems, which in some cases do not have a solution within one branch of legislation exclusively due to the specific character of the subject of regulation. Due to the inadequacy of the normative framework and the holds related to the current problems, the law enforcers resort to discretionary developed solutions to find a workaround from the situations created, which subsequently lead to civil disputes. All the above necessitates the research into the institute of servitude as an immediate element as regards the use of land plots and other types of immovable property in legislation of many countries. The study is aimed to look into the issues of legal and regulatory framework of servitudes as an institute; to carry out legal and comparative analysis on the above subject, as well as to come up with suggestions on improvement of the normative framework.


Fizisko personu datu aizsardzība

maģistrante, Baltijas Starptautiskā akadēmija Maija Raģe
/
3/2017
/
620 skatījumi

Raksta mērķis – apskatīt personas datu jēdzienu, to iedalījumu, personas datu aizsardzības principus, personas datu apstrādi un ar to saistītos problēmjautājumus.
Rakstā iekļautas galvenās jomas, kurās parasti izstrādā jeb piemēro speciālus personas datu aizsardzības noteikumus. Rakstā analizēti problēmjautājumi, kas saistīti ar personas datu apstrādi (interneta vide, dažādas datu bāzes), kas mūsdienu tehnoloģiju attīstības laikā ir ļoti aktuāli un būtiski jautājumi.


Galvinieks fziskās personas maksātnespējas procesā

maģistrante, Baltijas Starptautiskā akadēmija Līga Ķigule
/
3/2017
/
616 skatījumi

Rakstā “Galvinieks fziskās personas maksātnespējas procesā” ir atspoguļoti šobrīd latvijas tiesu praksē un juristu starpā pastāvošie divi pretrunīgi viedokļi par to - vai gadījumā, ja parādnieks (fziska persona), pabeidzot maksātnespējas procesu, tiek atbrīvots no saistības pret kreditoru, vienlaikus kreditora prasījums pret galvinieku no blakus prasījuma kļūst par patstāvīgu prasījumu.
Raksts “Galvinieks fziskās personas maksātnespējas procesā” ir raksts, kurā autore analizē šobrīd esošo tiesu praksi un publikācijas jautājumā par galvojuma saistību fziskas personas maksātnespējas procesā, galvojuma mērķi, galvojuma saistībām kā papildu saistības dabu, galvinieka regresa tiesībām un citiem problēmjautājumiem. Autore raksta beigās norādījusi secinājumus. Raksta izstrādes gaitā izmantoti normatīvie akti, publicistika, tiesu prakses materiāli, interneta resursi, nepublicētie materiāli.


Kanonisko tiesību pārskats post-sociālisma valstu telpā 1. Daļa

Mg.iur Kristaps Zariņš
/
3/2017
/
557 skatījumi

Tēmas galvenais uzsvars tiek likts vienlaikus uz vēsturiskā Kanonisko tiesību likuma filozofijas un tvēruma izpratni, bet tajā pašā laikā autors cenšas parādīt daudzās nianses, kas attiecas arī uz mūsdienu un pēdējo 20 gadu tiesību telpu šajā nozarē.
Abas tiesību politikas - gan tiesību filozofijas, gan Kanoniskās tiesības, un post-sociālisma valstu stāvoklis pārveidošanas procesā uz demokrātisku sabiedrību un šķietami tālejošas reliģijas politikas šajās post-sociālisma valstīs, gan tās loma, gan ietekme regulatīvajā sistēmā tiek vērtēta kopīgi, un tiek piedāvāts aplūkot pēdējo Romas tiesību dzīvo atspulgu – Kanoniskās tiesības šo laikmetu transformācijas procesā.
Apskatot un izpētot pašu Kanonisko tiesību formu un saturu, to, kādus transformācijas procesus tā sevī ietver arī reliģijas un tiesību jomā, kā sader un darbojas līdzās tiesību vēstures piemineklim - Romiešu likumiem, un kā tas ietekmē mūsdienu tiesisko domu, tai pat laikā tiek atzīts, ka gadsimtiem ilgi apgūstot Romiešu tiesības to recepciju un pieredzi, tā ir viena no būtiskām tiesību un sabiedrības individualizācijas daļām, vēl jo vairāk, kad runa ir par joprojām aktuālās post-sociālisma valstu sabiedrisko kārtību un raksturu.
Tās ir tieši šīs Kanoniskās tiesības, kuras atklāj to pārpasaulīgo, garīgo tiesību vērtību, tiesību principu, tiesiskuma, kā arī starptautisko tiesību, gan valsts, gan privāto tiesību struktūru un interpolāru apvērsumu post-sociālisma tiesību politikas gaisotnē.
Saprotams, ka tā kā valsts politiskais režīms mainās kopā ar vispārējo tiesisko domu un uzskatiem, tiek izveidoti, izpētīti un meklēti jauni post-sociālistisko sabiedrību modeļi, kā arī to avoti, kurus bieži sauc par vēsturisko attīstības periodu un, ja tā, tad šī pētījuma mērķis un rezultāts arī cenšas noskaidrot post-sociālistisko valstu attiecības ar reliģiskajām organizācijām uz Kanonisko tiesību fundamentālās bāzes, kā vienu no pārmaiņu tiesību filozofiskās vadīšanas dibinātājiem. Šajā situācijā darbs tiek virzīts un koncentrēts uz pētījumu klāstu, proti, kanonisko elementu rašanos un deviņdesmito gadu ietekmi uz ekonomiskajām, sociālajām un, protams, tiesiskajām reformām.


Latvijas un Igaunijas probācijas dienestu funkciju tiesiskais regulējums

maģistrante, Jūlija Žirkova maģistrants, Juris Molčanovs
/
3/2017
/
606 skatījumi

Rakstā tiek izskatīti Latvijas un Igaunijas probācijas dienestu funkciju tiesiskā regulējuma problēmas. Autori pamato pieredzes apmaiņas nepieciešamību šajā jomā. Latvijas probācijas dienesta funkciju tiesiskā regulējuma pilnveidošanai ir nepieciešams izmantot citu valstu pieredzi. Viena no valstīm, kurai ir probācijas dienesta darbības un reformu ilga pieredze, ir Igaunija. Salīdzinošā analīze parādīja, ka daudzus gadus, meklējot optimālo probācijas funkciju tiesisko regulējumu, Igaunija ir guvusi ievērojamus panākumus. Pamatojoties uz paveikto pētījumu, autori izdarīja secinājumus un izstrādāja priekslikumus Latvijas probācijas dienestu funkciju tiesiskā regulējuma pilnveidošanai, pamatojoties uz Igaunijas pieredzi.


Līgumsoda un nokavējuma procentu piemērošana par saistību neizpildi īstā termiņā

maģistrante, Baltijas Starptautiskā akadēmija Žanna Daņilova
/
3/2017
/
613 skatījumi

Raksta autore pēta līgumsoda par saistību neizpildi īstā termiņā un nokavējuma procentu piemērošanas problemātiku praksē.
Latvijas Republikas Civillikuma normas paredz divus atšķirīgus civiltiesību institūtus - procentus par kapitāla lietošanu un procentos izteiktu līgumsodu. Civillikums šiem diviem tiesību institūtiem paredz atšķirīgu regulējumu. Civillikuma normas nosaka, ka par saistību neizpildi īstā termiņā, t.i. par vienu un to pašu saistību pārkāpumu- nokavējumu var piemērot gan līgumsodu, gan nokavējuma procentus, gan līgumsodu un nokavējuma procentus kopā. Kaut arī pēc būtības par konkrēto parāda summas nokavējumu nepiemēro dubulto kavējuma maksu, pēc autores domām, šāda sarežģīta nokavējuma maksas (līgumsoda un nokavējuma procentu) aprēķināšana nav nepieciešama, pie tam, tā ir grūti izprotama un izkontrolējama ne tikai parādniekam, bet arī kreditoram. Pēc autores ieskata, nepieciešams grozīt Civillikuma normas, izslēdzot līgumsoda regulējumu par saistību nepienācīgu izpildi īstā laikā (termiņā), jo par šādu pārkāpumu-nokavējumu, likumdevējs paredzējis iespēju kreditoram prasīt atlīdzību – nokavējuma procentus, kas nosakāmi pēc likuma vai pēc līguma.
Līgumsoda un nokavējuma procentu pielietojuma problemātika ir saistīta ar to, ka līgumu praksē un dažādos normatīvajos aktos pielieto atšķirīgus terminus, piemēram, soda nauda, nokavējuma nauda, līgumsods, nokavējuma procenti. Gadījumos, kad līgumslēdzēji līgumos nosaka maksu procentu veidā par saistību nepienācīgu izpildi, defnējot to ar neskaidriem terminiem, nekonkretizējot terminu nozīmi, var rasties strīds par „nokavējuma procentu” vai „līgumsoda” aprēķināšanu un to ieskaitīšanu parāda dzēšanai dēļ līgumslēdzēju atšķirīgas terminu interpretācijas. Normatīvajos aktos būtu ieteicams lietot vienotu Civillikuma noteikto terminoloģiju, bet līgumos nepieciešams precīzi atrunāt vai par saistību izpildīšanas prettiesisko novilcinājumu-nokavējumu tiks piemērots līgumsods vai nokavējuma procenti.
Līgumsoda par saistību neizpildi īstā termiņā un līgumisko un likumisko nokavējuma procentu pareizai piemērošanai, kreditoriem nepieciešams pievērst uzmanību atšķirīgam tiesiskajām regulējumam attiecībā uz līgumsoda un nokavējuma procentu rašanos, izbeigšanas kārtību, aprēķināšanas ierobežojumiem, ieskaitīšanas jeb parāda dzēšanas kārtību.


Nekustamā īpašuma hipotekārā kredīta sadale laulības šķiršanas procesā

maģistrante. Baltijas Starptautiskā akadēmija Jekaterina Balode
/
3/2017
/
647 skatījumi

Rakstā tiek apskatīti jautājumi, kas saistīti ar nekustamā īpašuma hipotekārā kredīta sadali laulības šķiršanas procesā. Pats laulības šķiršanas process laulātajiem uzliek par pienākumu atrisināt visus jautājumus, kas skar laulāto mantiskās un nemantiskās attiecības. Laulības šķiršanas process Latvijas Republikas robežās iespējams divos veidos: labprātīgi - noslēdzot notariālu aktu, vai arī ar tiesas starpniecību. Autore norāda, ka šobrīd kredītsaistību sadale starp laulātajiem laulības šķiršanas brīdī ir ļoti aktuāla problēma. Minētais process pārsvarā tiek risināt labprātīgi, noslēdzot vienošanos un pārformējot kredītiestāžu izsniegtos dokumentus uz vienu no laulātajiem. Visus jautājumus, kas skar dokumentu pārformēšanu un kredītsaistību pārņemšanu laulātie risina ar kredītiestādi patstāvīgi. Panākot vienošanos par minēto jautājumu, laulātie vienojas par visu laulības šķiršanas procesu kopumā.


Nepilngadīgo vecāku tiesības

maģistrante, Baltijas Starptautiskā akadēmija Alīna Kopitova
/
3/2017
/
697 skatījumi

Šī darba mērķis ir nepilngadīgo vecāku tiesību regulēšanas analīze un izpēte. Nepilngadīgo vecāku tiesības ir aktuāla izpētes tēma ģimenes tiesību jomā. Pēdējos gados ir radusies tendence – nepilngadīgas meitenes kļūst par mātēm. Sakarā ar to rodas ne vien sociāla rakstura jautājums, bet arī tiesiska rakstura jautājums. Rakstā tiek izskatīti jautājumi saistībā ar nepilngadīgo vecāku ģimeniski-tiesisku stāvokli. Likumā nav noteiktas nepilngadīgo vecāku tiesības, nav paredzēti viņu pienākumi ģimenē, kā arī vecāku pienākumi, tādēļ rodas jautājums – kas izpilda vecāku pienākumus attiecībā pret jaundzimušo bērnu. Šajā rakstā tika veikts mēģinājums atbildēt uz šiem jautājumiem.