Kriptovalūtu tiesiskais statuss

2/2018
/
200 skatījumi

Kriptovalūta ir kriptogrāfiski aizsargāta decentralizēta digitāla valūta, kuru izmanto kā apmaiņas un norēķinu līdzekli. Pateicoties jaunu tehnoloģiju un inovāciju attīstībai, kriptovalūtu izmantošanas tempi pieaug, aizstājot ne tikai skaidras un bezskaidras naudas, bet arī elektroniskas naudas maksājumus. Tiesību zinātnieku vidū pagaidām nav vienotas nostājas par kriptovalūtas dabu un tiesisko statusu, dažādās valstīs pieeja kriptovalūtas apgrozījuma tiesiskajam regulējumam ir atšķirīga.


Nodokļi un nodevas loterijām un azartspēlēm

Maģistrants, Aleksandrs Linovickis
/
2/2018
/
182 skatījumi

Raksts atspoguļo pašreizējo civiltiesisko regulējumu azartspēļu un izložu jomu Latvijas Republikā. Jēdzienu "azartspēles" tiesību doktrīnā. Juridisko definīciju "azartspēlēs", "uzvara" un "loterija" Latvijas Republikas normatīvajos aktos. Atspoguļo pašreizējo azartspēļu un izložu regulējumu Eiropas Savienība un Latvijas Republikā Nodokļu politiku Izložu un azartspēļu joma Latvijas Republikā.
Nodokļa priekšmets. Nodokļu likmes un valsts nodeva. Azartspēļu nodokļa aprēķināšana. Ieņēmumus no nodokļiem.


Publiskais iepirkums publisko - privātās partnerības partnerības attiecību sistēmā saskaņā ar Ukrainas likumdošanu

juridisko zinātņu kandidāts, Anton Soročenko
/
2/2018
/
162 skatījumi

Šis raksts ir veltīts publisko iepirkumu subjektu tiesiskā statusa izpētei, kā arī likumdošanas problēmu, kas rodas, regulējot attiecības Ukrainas publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā, risināšanai. Pamatota jēdziena "kompānija noteiktam nolūkam" ieviešanas praktiska nepieciešamība. Veikta detalizēta ārvalstu pieredzes analīze publiskās un privātās partnerības projektu realizācijas jomā (uz Austrālijas, Šveices, Nīderlandes u.c. valstu piemēra). Tēzes pamatojums, ka PPP projektu īstenošana ir iespējama, izmantojot t.sauc." īpašuma tiesību konstrukciju".


Regula 2016/679: Tiesību uz personas datu pārnesamību ieviešana

mg. iur., Oļegs Sedjakins
/
2/2018
/
206 skatījumi

ES Vispārīgā datu aizsardzības regula, jeb Regula 2016/679 (VDAR), pieņemta 2016.gada aprīlī, stājas spēkā 2018.gada 25.maijā. Būtiskas izmaiņas datu aizsardzības procesā notiks pēc Regulas stāšanas spēkā, tamdēļ pēdējo mēnešu laikā ir krasi pieaugusi privātā sektora paaugstināta interese par personas datu aizsardzības nodrošināšanas aspektiem. VDAR ievieš personas datu aizsardzības terminoloģijā jaunās tiesības – tiesību uz datu apriti, kā arī tiesību uz datu dzēšanu (tiesība „tikt aizmirstam”) . Autors izklāsta personas datu aprites tiesības būtību, raksturo tās saistību ar pārējiem Regulas pantiem, kā arī pievērš uzmanību zināmām sarežģītībām, ar kurām privātajām biznesam, kas savā darbībā ievieš mehānismus, atbilstošus regulas prasībām, būs jāsaskaras


Uzturlīdzekļu bērna uzturam piespiedu piedziņa

Maģistrants, Oļesja Lapteva
/
2/2018
/
176 skatījumi

Rakstā aplūkota tāda institūta būtība kā uzturlīdzekļi, un tieši bērna uzturlīdzekļi. Tiek izdalīti visbiežāk izmantotie uzturlīdzekļu piespiedu piedziņas veidi. Izskatīti atsevišķi problēmas jautājumi par naudas līdzekļu piespiedu piedziņu un sniegti priekšlikumi tiesisko regulējumu naudas līdzekļu piespiedu piedziņas pilnveidošanai.


Apdrošināšanas darbības tiesiskā regulējuma pilnveidošana Latvijā

Dr.ing.sc., Nadežda Novožilova
/
2/2018
/
193 skatījumi

Rakstā tiek aprakstīti Latvijas apdrošināšanas tirgus tiesiskās regulēšanas attīstības pamata etapi. Tiek analizēti apdrošināšanas attiecību tiesiskās nodrošināšanas jautājumi Latvijā. Tiek analizētas tiesiskā regulējuma aktuālās problēmas. Tiek iezīmētas apdrošināšanas tiesību pilnveidošanas iespējas Latvijā, jo noteiktās nepilnības apgrūtina apdrošināšanas līgumisko attiecību realizāciju ES unificētajā tiesiskajā vidē.


Izglītības pieejamības tiesiskās garantijas personām ar garīgās attīstības traucējumiem

Mg.iur Eva Kauliņa
/
1/2018
/
323 skatījumi

Izglītības pieejamība indivīdiem nozīmē nodrošinātas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību un uzlabot savas dzīves kvalitāti. Starp plašu tiesības uz izglītību subjektu loku ir indivīdi ar īpašu tiesisko statusu – personas ar garīgās attīstības traucējumiem. Viņu statusa tiesiskā regulējuma īpatnības izglītības jomā liek apspriest nepieciešamību konsolidēt tiesības uz izglītību realizēšanas garantijas, lai novērstu situāciju, ka viņi faktiski tiek izslēgti no izglītības sistēmas un sabiedriskās dzīves kopumā. Izglītības pieejamības tiesiskās garantijas attiecīgo personu kategorijai nav pilnībā noregulētas, un arī tās tiesības normas, kas ir izstrādātas, ir jāpilnveido. Raksta mērķis – izglītības pieejamības cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem būtiskāko tiesisko garantiju izvērtēšana, tajā skaitā balstoties uz atziņām, kas tiek izdarītas vairākos nacionālā un starptautiskā līmeņa pētījumos, kuri tiek analizēti rakstā. Autore secina, ka izglītības pieejamības tiesisko garantiju nodrošināšana personām ar garīgās attīstības traucējumiem ir vairāk izņēmums, nevis ierastā parādība.


Izglītības tiesiskais aspekts un tiesības uz izglītību

Mg.iur, Bc.paed Rihards Erdmanis
/
1/2018
/
355 skatījumi

Rakstā autors analizē izglītības jēdzienu un tā tiesisko nozīmi, kā arī sniedz ieskatu tiesībām uz izglītību Latvijas un starptautisko tiesību kontekstā. Izglītības jēdziens ir interpretējams kā plašākā nozīmē, tā arī šaurākā nozīmē. Izglītības termina tiesiskās nozīmes atklāšanā, šī raksta ietvaros tiek lietota starpdisciplināra pieeja. Plašākā nozīmē izglītība ir visu sabiedriskās dzīves procesu, ar kuru palīdzību indivīds vai indivīdu grupa apzināti mācās jeb apgūst attīstīt visu savu potenciālu, attieksmes, spējas un zināšanas nacionālo vai starptautisko sabiedrību labā. Šis process neaprobežojas ar kaut kādām konkrētām darbībām. Tātad tas notiek dzīvē un priekš dzīves. Izglītība ir mācību aktivitātes sociāla organizēšana, tā ir jebkāda plānotu notikumu sērija, kurai ir cilvēcisks pamats, kas tiek vadīta dalībnieku mācīšanai un sapratnei, tā ir organizēts mācīšanās veids, kādā tiek nodota citu pieredze, beigu beigās, izglītība ir komplekss termins, kuram var tikai meklēt dažādas pazīmes. Izglītība autora skatījumā ir process un rezultāts vienlaicīgi. Savukārt izglītības termins šaurākā nozīme ir saistāma ar tās institucionalizēšanu,t.i. izglītības iestāžu kontekstā – izglītojamo, skolotāju, vecāku, izglītības iestāžu vadītāju uml. tiesību un pienākumu, atbildības mijiedarbībā. Tiesības uz izglītību ir neatņemama cilvēktiesību sastāvdaļa, līdz ar to šajā rakstā tiek analizētas tiesības uz izglītību. Autors detalizēti aplūko tiesību uz izglītību kā nacionālo, tā arī starptautisko tiesību aktu izpratnē, tiesu praksē, tiesību doktrīnā. Autors sniedz īsu ieskatu izglītības jēdzienam konstitucionālo tiesību izpratnē.