Negodīga komercprakse patērētāju kreditēšanas jomā: reklāmas tiesiskie aspekti

Mg.iur. Una Mūrmane-Medne
/
4/2013
/
2376 skatījumi

Anotācija. Raksta tēma: «Negodīga komercprakse patērētāju kreditēšanas jomā: reklāmas tiesiskie aspekti» ir aktuāla, jo, attīstoties patērētāju kreditēšanas pakalpojumu tirgum, arvien lielāku aktualitāti iegūst jautājums par patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju īstenoto komercpraksi, tai skaitā, patērētājiem adresēto reklāmu atbilstību normatīvo aktu prasībām.
Raksta mērķis ir apskatīt komercprakses definējumu un tiesisko regulējumu. Analizēt reklāmas tiesiskos aspektus un soda sankcijas par negodīgas komercprakses aizlieguma pārkāpšanu.
Vidusmēra patērētājam Tiesu judikatūras skatījumā izturēšanās tirgū ir kritiska, saprātīga un piesardzīga. Viņam ir jāievāc informācija par produkta kvalitāti un cenu, jāveic efektīva izvēle. Tomēr saskaņā ar Direktīvu 2005/29/EK vidusmēra patērētājs nav tāds, kuram vajadzīga tikai ierobežota aizsardzība, jo viņš vienmēr spēj iegūt pieejamo informāciju un gudri uz to reaģēt. Direktīvā pieņemts viedoklis ir rast pareizo līdzsvaru starp nepieciešamību aizsargāt patērētājus un brīvas tirdzniecības veicināšanu atvērtā konkurences tirgū, kas nav panākts ar Negodīgas komercprakses aizlieguma likumu.
Atslēgvārdi: krediēšana, komersprakse, paērētājs, patērētājuiesību aizsardzības cenrs, reklāma.


Speciālo zināšanu izmantošana noziegumu izmeklēšanā

Dr.iur. Marina Sumbarova
/
3/2013
/
2598 skatījumi

Anotācija. Ar kriminālprocesa likuma stāšanos spēkā Latvijā 2005. gada 1. oktobrī, daudzi kriminālprocesuālo tiesību institūti tika reformēti un pilnveidoti. Speciālo zināšanu izmantošanas likumība un pamatotība, dažādu zinātnes un tehnikas nozaru speciālistu piesaiste noziegumu atklāšanā un izmeklēšanā ir viens no pašiem svarīgākajiem noteikumiem personas tiesību un brīvību ievērošanai, kas tiek paredzētas Satversmē. Ātra noziegumu atklāšana un turpmāka kvalitatīva izmeklēšana ir viens no galvenajiem tiesību aizsargājošo iestāžu darbības virzieniem Latvijā. Raksts ir veltīts speciālistu zināšanu izmantošanas teorētiskiem un praktiskiem nolikumiem
izmeklēšanas darbībās, kas vērstas uz noziegumu atklāšanu un izmeklēšanu. Rakstā ir noteiktas speciālo zināšanu izmantošanas formas, kā arī dažādu ekspertīžu veidu veikšanas noziegumu izmeklēšanā. Rakstā ir piedāvāta turpmāka atsevišķu Kriminālprocesuālā likuma normu, kas ir saistītas ar kriminālprocesa dalībnieka – speciālista darbību, pilnveidošana.
Atslēgas vārdi: kriminālprocess, Kriminālprocesa likums, kriminālistika, ekspertīze, speciālists, speciālās zināšanas.


Jautājums par civilprasību izpildes iespējām kriminālprocesā

PhD Jarosław Szczechowicz
/
3/2013
/
2637 skatījumi

Anotācija. Rakstā tiek apskatīts jautājums par civilprasītāja tiesībām Polijas kriminālprocesā un tiesvedībā. Par civilprasītāju kriminālprocesā tiek atzīts cietušais, kuram ir vienas no pusēm status un attiecīgas tiesības tiesā izskatāmās krimināllietas ietvaros. Līdz tiesvedības uzsākšanai prasītājs var iesniegt civiltiesisko prasību pret apsūdzēto personu ar mērķi apmierināt savas materiālas pretenzijas, kuru pamats ir rādies tieši izdarīta kriminālnozieguma rezultātā.
Lai kļūtu par civilo prasītāju nepietiek ar to, ka cietušais iesniedz savu prasību tiesai vai prokuroram, ir nepieciešams lai tiesa pieņemtu attiecīgo lēmumu par prasības pieņemšanu izskatīšanai.
Realizējot savas tiesības civilais prasītājs var sniegt paskaidrojumus, iesniegt pieradījumus, uzdot jautājumus pratināmām personām un pārsūdzēt lēmumus, kas attiecas uz viņa civilprasību. Vienlaikus, civilprasītājs var iesniegt tikai tādus pierādījumus, kuri ir attiecināmi uz tiem apstākļiem, kas veido viņa civilprasības pamatu, bet civilprasītājam nav tiesību izteikt savu viedokli par apsūdzētas personas vainas pakāpi un piespriežamā soda apmēru. Attiecībā uz civilprasību, tiesa var atzīt prasību, atteikties pieņemt prasību vai atstāt prasību bez izskatīšanas. Atteikums pieņemt prasību un izskatīt to var būt šādos gadījumos: kad prasījums nav tieši saistīts ar apsūdzībā minētājiem faktiem, kuri ir iekļauti apsūdzības aktā; sūdzību ir iesniegusi uz to nepilnvarota persona; šī prasība jau ir citas tiesvedības objekts vai attiecībā uz to jau ir pieņemts spriedums. Prasība tiek atstāta bez izskatīšanas ja prasītājs neierodas uz tiesas sēdi un neiesniedz arī iesniegumu ar lūgumu izskatīt to bez viņa klātbūtnes. Gadījumā, ja civilprasība tika atstāta bez izskatīšanas, civilprasītājs var savu civilo prasību iesniegt tiesai, kurai ir jurisdikcija civillietu izskatīšanai.
Atslēgas vārdi: civilprasība, krimināltiesības, cietušais.


Telefonsarunu noklausīšanās Polijas kriminālprocesā

Ph.D. Krystyna Szczechowicz
/
3/2013
/
2514 skatījumi

Anotācija. Raksts ir veltīts telefonsarunu noklausīšanas tiesiskā regulējuma analīzei Polijas kriminālprocesuālajā likumdošanā. Rakstā ir parādīts kā citās valstīs formējās likumdošanas normas par šādu novērošanas (izsekošanas) veidu. Ir apskatīts jautājums par to, kāds pamatojums var būt šādas izsekošanas formas pielietošanai, kā arī jautājums par šīs novērošanas metodes pielietošanas laikā iegūto materiālu turpmāko izmantošanu, proti, vai šie materiāli var tikt izmantoti kā krimināltiesiskas izmeklēšanas laikā iegūtie pierādījumi un kāds var būt to izmantošanas laiks un/vai periods. Telefonsarunu atsekošana un ierakstīšana ir operatīvā darbība kura plaši pazīstama kā
«noklausīšanas». Šī metode ir viena no visstrīdīgākajiem pierādījumu iegūšanas metodēm kriminālprocesa ietvaros. Noklausīšanas pasākumi, kurus veic attiecīgie orgāni, izraisa daudz diskusiju, kas galvenokārt ir saistīts ar noklausīšanas pasākumu noslēpumainību. Ņemot vērā iepriekšminēto, pēc autora domām likumdošanā ir nepieciešams pietiekoši skaidri nodefinēt attiecīgajiem orgāniem piešķirtā pilnvarojuma apjomu noklausīšanas darbību veikšanai, kā arī to pamatojumu un metodiku.
Atslēgas vārdi: telefonsarunu noklausīšanas, kriminālprocess, tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, pieradījumi kriminālprocesā.


Dokuments: priekšmets un līdzeklis noziedzīgā nodarījumā

Dr.habil.iur. Uldis Krastiņš
/
3/2013
/
1947 skatījumi

Anotācija. Rakstā tiek analizēti jautājumi, kas skar dokumenta formu, tā saturu un juridisko spēku. Tiek apskatīts dokuments kā Krimināllikuma 275. un 327.pantos paredzēto noziedzīgo nodarījumu priekšmets; dokumenta viltošanas būtība, kā arī viltota dokumenta izmantošana, izdarot citu noziedzīgu nodarījumu.

Atslēgas vārdi: dokuments, dokumenta juridiskais spēks, noziedzīgs nodarījums, dokumenta
viltošana.


Cietušās personas tiesības uz aizsardzību Polijas kriminālprocesā

Ph.D. Robert Dziembowski
/
3/2013
/
2107 skatījumi

Anotācija. Raksta mērķis – izskatīt jautājumu par cietušas personas interešu aizsardzību Polijas kriminālprocesā. Rakstā tiek apskatīts «cietušas personas» jēdziens un status. Autors arī uzskaita un apraksta cietušas personas, kura par tādu ir atzīta kriminālprocesā ietvaros, tiesības atbilstoši Krimināllikuma normām. Īpaša uzmanība ir veltīta nepilngadīgās personas, kura ir cietusi no kriminālnozieguma, tiesību aizsardzībai. Autors arī vērš uzmanību uz to, ka cietušās personas tiesību apjoms ir tieši atkarīgs no tās piedalīšanas izmeklēšanās procesā un tiesvedībā.

Atslēgas vārdi: cietušais, kriminālprocess, Kriminālkodekss, nepilngadīgā persona, prokurors.


Pierādījumi un pierādīšana Krievijas un Latvijas kriminālprocesos: dažas problēmas salīdzinošā aspektā

Juridisko zinātņu kandidāts Antons Ļutinskij
/
3/2013
/
2197 skatījumi

Anotācija. Šajā rakstā autors apskata dažus strīdīgus kriminālās justīcijas jautājumus, kas saistīti ar pieradījumiem. Ir izvērtēti atsevišķi pierādījumu vākšanas krimināltiesiskā regulējuma aspekti Krievijā un Latvijā. Autors veica normatīvo aktu normu, kas saistītas ar pierādījumu vākšanas jautājumiem, salīdzinošo analīzi. Rakstā ir dots pierādījumu raksturojums, kā arī atsevišķo Krievijas kriminālkodeksa un Latvijas Kriminālprocesa likuma normu skaidrojums. Tapāt ir piedāvāta izmeklēšanas darbības būtības salīdzinoši tiesisks raksturojums.
Atslēgas vārdi: pieradījumi, pierādījumu vākšana, pieradījumu īpašības, pieradīšanas subjekti, izmeklēšanas darbības, slēpta izmeklēšana.