Lai nodrošinātu finasiāli-ekonomisko stabilitāti 2008.gada krīzes apstākļos, Eirokomisija ierosināja vairākus normatīvo aktu grozījumus finanšu iestāžu likviditātes un kapitāla pietiekamības noregulēšanai, kā arī finanšu iestāžu krīzes pārvaldei. Darbā ir izskatīti grozījumi esošajos normatīvajos aktos, kurus pieņēma Eurokomisija pēc 2008.gada ekonomiskās krīzes par finanšu iestāžu kontroli un uzraudzību, izdarīti attiecīgie secinājumi.
Sabiedrībā joprojām nav ticības, ka iepirkumi varētu noritēt godīgi un atbilstoši tiem izvirzītajiem mērķiem. Piedāvājumu izvēlē un līgumslēgšanas tiesību piešķiršana joprojām bieži rada šaubas par pasūtītāja godaprātu un piedāvājuma izvēles pamatotību.
Šajā rakstā tiek pētīts sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu piedāvājuma izvēles un līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas tiesiskais regulējums, konstatētas un raksturotas praksē biežāk sastopamās problēmas un likumsakarības, noskaidroti problēmu rašanās cēloņi, kā arī raksturotas to izraisītās sekas un piedāvāti esošo problēmu risinājumi.
Raksta mērķis ir parādīt un izanalizēt multietniskās sabiedrības iedzīvotāju attieksmi risināt strīdus un konfliktus Latvijas tiesu sistēmā. Šis mērķis tiek atklāts etnisko atšķirību analīzē:
1. ietekmē cilvēku priekšstatos par tiesu sistēmu Latvijā, ko īsteno to taisnīgās tiesas principu īstenošanā;
2. tiesu sistēmas novērtēšanas nozīmē konfliktu atrisināšanā, kuri nav tieši saistīti ar šo konfliktu pušu etnokultūras identitāti;
3. tiesu sistēmas novērtēšanas nozīmē konfliktu atrisināšanā, kuri saistīti ar šo konfliktu pušu etnokultūras identitātes publiskajām izpausmēm.
Kā raksta empīrisko bāzi, autors ir izmantojis socioloģisko pētījumu datus, ko viņš veica Daugavpilī 2014. gadā. Raksta empīrisko bāzi veido socioloģiskā pētījuma “Strīdu paraugi un strīdu izšķiršana kā masu tiesiskās kultūras elementi” dati, kas raksta autors veica 2014. gadā Daugavpilī, kā starptautiskā pētnieciskā projekta daļu, ko vadīja Varšavas Universitātes profesors Jaceks Kurčevskis.
Dotajā rakstā autors aplūko tiesības uz dzīvību kā primārās pamattiesības personisko cilvēktiesību sistēmā. Tiek izskatīti tiesību uz dzīvību institūta attīstības vēsturiskie aspekti, kā arī aktuālie tiesību jautājumi, kas skar tieši brīdi, kad cilvēkam rodas tiesības uz dzīvi, to tālākās realizācijas problēmas un doto tiesību izbeigšanos. Noformulēta jēdziena „tiesības uz dzīvību” definīcija autora skatījumā. Tiek analizēti tiesību akti, veltīti atsevišķiem tiesību uz dzīvību aspektiem. Ņemot vērā problēmjautājumu loku, saistītu ar „Tiesībām uz dzīvību” jurisprudencē ir izveidojusies noteikta pieeja eitanāzijas tēmas izpratnei. Rakstā tiek aplūkoti šo tiesību izpratnes teorētiskie un praktiskie aspekti un to darbības robežu noteikšana.
Šis raksts ir veltīts publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) projektu pārvaldības modeļu izpētei Ukrainā un pasaulē, kā arī tādu risinājumu veidošanai, kā risināt likumdošanas problēmas, kas rodas šādā vadībā. Ir pamatota nepieciešamība izstrādāt un pieņemt kodificētu normatīvo aktu - attiecību kodeksu VPP jomā un šāda kodeksa aptuveno struktūru. Tiek analizēta PPP projektu īstenošanas starptautiskā prakse, un ir pierādīta nepieciešamība īstenot labāko pasaules pieredzi šajā jomā, jo īpaši tādās valstīs kā Meksika, Kanāda, Austrija, Lielbritānija, Austrālija, Beļģija un citi. Nepieciešamība konsolidēt Ukrainas tiesību aktos vienotu procedūru privātā partnera atlasei neatkarīgi no VPP virziena (publiskais iepirkums, koncesijas, ražošanas dalīšanas līgumi, valsts / komunālā īpašuma noma uc).
Rakstā tiek aplūkoti diskutabli jautājumi, kas zināmā mērā saistīti ar “iesaldēto” juridisko faktu teoriju civiltiesībās, tiek analizēti zinātnieku viedokļi par to izpratni un dabu, pētīta civiltiesību juridisko faktu sistēma.
Tiek uzsvērta juridisko faktu loma un vieta tiesiskā regulējuma mehānismā, to klasifikācija tiek sniegta saistībā ar dažādiem pamatojumiem, tiek identificēti un analizēti atsevišķi civiltiesību juridiskie fakti, un tiek konstatētas atšķirības starp tiem.
Raksts ir veltīts iepriekšējam rīkojumam klīniskās rīcībnespējas gadījumā, par piemēru ņemot Itālijas likumdošanu, kur 2017.gadā Senāts pieņēma likumu par „Bioloģisko testamentu” (Biotestamento), kas ir kļuvis par nozīmīgu attīstības posmu Eiropā Medicīnas aprūpes direktīvu (Health Care Advance Directives) institūta izveidei gadījumos, ja pacientam iestājas stāvoklis, kad viņš vairs nevar patstāvīgi pieņemt lēmumu attiecībā par savu veselības stāvokli. Rakstā sniegta īsa Medicīnas aprūpes direktīvu institūta vēsture un tiek izskatīti vispārīgie un tiesiskie priekšnoteikumi dotā rīkojuma klīniskās rīcībnespējas gadījumiem; konsekventi tiek izskatīts Itālijā pieņemtais likums par „Bioloģisko testamentu”, tiek sniegta atsevišķu tā daļu analīze. Tāpat, tiek noteikti tiesisko izmaiņu potenciālie virzieni, kas nepieciešami Medicīnas aprūpes direktīvu tālākai attīstībai Eiropā.
Galvenie normatīvie akti, kas regulē pašvaldības darbību, ir “Republikas pilsētas un novada domes deputāta statusa likums”, likums “Par pašvaldībām”, “Valsts pārvaldes iekārtas likums” un katras pašvaldības saistošie noteikumi. Deputāta tiesības uzdot jautājumus domes sēdē atrunātas Republikas pilsētas un novada domes deputāta statusa likuma 5. panta otrās daļas 6. punktā domes sēdēs deputātam ir tiesības piedalīties debatēs, uzdot jautājumus, sniegt uzziņas. Vienlaikus Valsts pārvaldes iekārtas likuma 70. panta pirmā daļa nosaka, ka par koleģiālas institūcijas pārvaldes lēmuma lietderību un tiesiskumu atbild tie koleģiālās institūcijas locekļi, kas balsojuši, ja vien kāds viņiem nav pieprasījis lēmuma pieņemšanas protokolā fiksēt savus iebildumus. No iepriekš minētā tiesiska regulējuma secināms, ka demokrātiskā valstī deputātam ir tiesības uzdot tik daudz jautājumus, kamēr deputāts ir guvis pārliecību, ka attiecīgais domes lēmums tiks pieņemts atbilstoši normatīvo aktu prasībām. No augstākminētā izriet, ka pašvaldību saistošie noteikumi nedrīkst ierobežot deputātam uzdodamo jautājumu skaitu.