Civiltiesiskā atbildība un ar to saistītās kategorijas (pienākumi, sankcija, pilsonisko tiesību aizsardzība): kopsakarības un savstarpējās attiecības

Dr.iur. Aleksandrs Baikovs, Bc.iur., Anita Ruskule
/
1/2014
/
1663 skatījumi

Anotācija. Šis raksts ir veltīts nemainīgi aktuālas un, neskatoties uz noturīgo interesi doktrīnā, tiesību piemērošanas praksē, joprojām apspriestas un nemainīgi jaunas civiltiesiskās atbildības problēmas, kas darbojas kā centrālais, «tiešais» institūts, kurš nemainīgi izpaužas civiltiesību priekšmetu veidojošo sabiedrisko attiecību tiesiskās regulēšanas mehānismā, izpētei. Rakstā tiek analizēti civiltiesiskās atbildības rakstura un būtības jautājumi, saistību, pienākumu, parāda, sankciju, subjektīvu pilsoņa tiesību aizsardzības pasākumu vieta un nozīme tās īstenošanas procesā.
Civiltiesiskās atbildības problēmas zinātniski pamatota atrisinājuma aktualitāti, novitāti un praktisko nozīmi nosaka arī zinātniskajā literatūrā bieži vien sastopamie mēģinājumi gan teorētiski pamatot atteikumu no civiltiesiskās atbildības institūta, tā arī mūsdienu civiltiesiskā apgrozījuma apstākļu diktētā nepieciešamība kritiski apsvērt saukšanas pie atbildības noteikumus, un veidot jaunas konceptuālas pieejas to pamatošanai, kā arī nepieļaut to sajaukšanos ar citiem subjektīviem pilsoņu tiesību aizstāvēšanas veidiem.
Rakstā tiek atklāts civiltiesiskās atbildības jēdziena saturs kontekstā ar jēdzieniem, kas ir ar to cieši saistīti. Viedokļu daudzums par civiltiesiskās atbildības raksturu, to raksturojošās konstitutīvās pazīmes daudzējādi izskaidro atšķirīgos uzdevumus, kurus sev izvirzīja pētnieki. Šai sakarā rakstā uz spēkā esošās likumdošanas, zinātniskās literatūras pētījuma bāzes tiek dota ne tikai civiltiesiskās atbildības rakstura, pazīmju un iestāšanās nosacījumu analīze, bet arī tiek atklātas īpatnības, kas piemīt ar to saistītajām kategorijām (saistības, pienākumi, sankcijas, piespiešana, subjektīvi pilsoņu tiesību aizsardzības pasākumi), konstitutīvās pazīmes, kas kopumā raksturo ne tikai to dabu, bet arī uzdevumus normāla un stabili funkcionējoša civiltiesiskā apgrozījuma nodrošināšanai, tiek parādīta autoru izpratne par apskatāmo jautājumu būtību.
Nevar neatzīmēt, ka valstiska piespiešana, piespiedu raksturs ir jebkuras tiesiskas normas sankcijas īpašība, taču ne katrai sankcijai ir juridiska atbildība; rakstā tiek pamatota civiltiesiskās atbildības plaša izpratne. Pie tam, runa ir nevis par civiltiesiskās atbildības pusēm vai aspektiem, bet gan par dažādām tās realizācijas formām: negatīvu un pozitīvu.
Principiāla nozīme ir parāda, pienākuma, atbildības un saistības jēdzienu atšķirībai. Tā kā to veidošanās pamatā ir dažādi juridiski fakti, tad parāda, pienākuma tāpatība, no vienas puses, un no otras puses – atbildības tāpatība, ir nepieļaujama.
Īpaši jāakcentē, ka visām saistībām, bez jebkāda izņēmuma, ir mantisks raksturs.
Domājams, ka pēdējo gadu laikā atzinību gūst nodarīšanas teorija, kurai ir samērā skaidra izpausme, vispirms, starptautiskajos tiesību aktos, privāttiesiskas kodifikācijas aktos. Tas ir noteikums par to, ka atbildība ir jau esoša parāda piespiedu piedzīšana, tai skaitā, zaudējumiem un līgumsodam. Pie tam parāda piedzīšanā nav nepieciešams noskaidrot un pierādīt parādnieka vainu. Tam pietiek ar to, ka parādnieks nav izpildījis savus pienākumus jebkura iemesla dēļ.
Jēdzieniem «sankcija» un «atbildība» ir subordinācijas, nevis koordinācijas raksturs. Pie tam pirmais no tiem ir plašāks par otro.
Civiltiesiskās atbildības pasākumi rakstā noteikti kā sankciju īpašs paveids, kas praksē raksturojas, galvenokārt, ar negatīvu seku iestāšanās iespēju tiesībpārkāpējam (taču neizslēdzot pie tam arī civiltiesiskās atbildības realizācijas pozitīvo formu un šai sakarā pozitīva rakstura sekas), ko piemēro par pienākuma pārkāpšanu. Tiek ieteikts izšķirt statisko un dinamisko (piemērošanas stadijā) civiltiesisko atbildību.

Atslēgas vārdi: civiltiesiskā atbildība, pienākums, sankcija, statiskā atbildība, dinamiskā atbildība, pilsonisko tiesību aizsardzība, pilsonisko tiesību apsardzība.


Subsidiaritātes princips darba strīdu risināšanā

Dr.iur., Bc.paed., Kitija Bite
/
1/2014
/
4796 skatījumi

Anotācija. Rakstā autore pēta vienu no Eiropas Savienības darbības principiem – subsidiaritātes principu – un tā tiesisko regulējumu un piemērošanu darba strīdu risināšanā. Nacionālās tiesību normas salīdzinoši detalizēti nosaka darba strīdu risināšanu, norādot darba strīdu risināšanas veidus: uzņēmumā (pārrunu ceļā, strīdus komisijā un ar samierinātāju), tiesā vai/un šķīrējtiesā, kā arī ar streika un/vai lokouta palīdzību. Šī likumdevēja noteiktā kārtība atspoguļo subsidiaritātes principa būtību – pēc iespējas censties atrisināt darba strīdus uzņēmumā. Tomēr Latvijā pastāv tendence strīdu izšķirt tiesā, neizmantojot likuma piedāvātās alternatīvās iespējas. Raksta mērķis ir izpētīt subsidiaritātes principa tiesisko regulējumu un izvirzīt tiesiskā regulējuma pilnveides iespējas darba strīdu gadījumos. Autore secina, ka tiesiskais regulējums ir pietiekošs, lai realizētu subsidiaritātes principa īstenošanu darba strīdu risināšanā, bet praktiski darba tiesību strīdi tiek risināti tiesas ceļā. Autore piedāvā Darba strīdu likumā (turpmāk – DSL) noteikt, ka subsidiaritātes princips ir obligāti piemērojams individuālo tiesību strīdu izšķiršanā.

Atslēgas vārdi: subsidiaritāte, darba tiesiskās attiecības, darba strīdi, darba strīdus komisijas, mediācija, šķīrējtiesa, tiesa.


Apdrošināšanas tiesību attīstība mūsdienu Latvijā

Dr.ing.sc., Nadežda Novožilova
/
1/2014
/
2159 skatījumi

Anotācija. Rakstā tiek apskatīti apdrošināšanas tiesību attīstības posmi mūsdienu Latvijā. Apdrošināšanas tiesību attiecībām, ko regulē tiesību normas, ir šobrīd savas īpatnības un aktualitātes. Latvijas apdrošināšanas sfēras attiecību regulējošā tiesību sistēma iekļauj sevī speciālus tiesību aktus, nolikumus, departamentu noteikumus, kas pamatojas uz ES Direktīvām apdrošināšanā. Tiek izskatīti Latvijas apdrošināšanas līgumisko attiecību tiesību nodrošināšanas atsevišķie posmi, atsevišķas problēmas, kā arī tiek aprakstītas Latvijas apdrošināšanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanas iespējas saskaņā ar attiecīgām ES Direktīvu prasībām ES unificētajā tiesiskajā vidē.

Atslēgas vārdi: tiesības, apdrošināšana, attīstība.


Komercnoslēpuma aizsardzības noteikumu ievērošanas nodrošināšana

Dr.iur. Aleksandrs Baikovs
/
4/2013
/
2079 skatījumi

Anotācija. Rakstā izskatīti komercnoslēpuma saglabāšanas nodrošināšanas organizatoriskie, administratīvie (vadības), juridiski mēri. Konsekventi tiek analizēti komercinformācijas konfidencialitātes saglabāšanas nodrošināšanas priekšnosacījumi, komercnoslēpumu saturošu ziņu izdalīšanas metodika, informācijas aizsardzības pasākumi, un tiek sniegts vērtējums pārvaldes informācijas nozīmei konkurences cīņā un informācijas piekļuves atļaušanas sistēmai.. Plaši tiek pētīti konfidenciālu vienošanos veidi un juridiskie aspekti, dažu vienošanos saturs, komercnoslēpuma izpaušanas aizsardzības veidi, kur svarīga nozīme ir piemērojamām sankcijām pret likumpārkāpējiem, kā arī būtiskākie komercnoslēpuma aizsardzības jautājumi pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas ar darbinieku.
Atslēgas vārdi: komercnoslēpums, informācijas saraksts, kas attiecas uz komercnoslēpumu, konfidencialitātes režīms, konfidenciālu attiecību formas, komercnoslēpuma režīms, komercnoslēpumu aizsardzības mehānisms.


Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta piemērošana Somijas kriminālprocesā, izmeklējot bankrota lietas un lietas par parādu piedziņu

Mg.iur. Vladimirs Žilkins
/
4/2013
/
2018 skatījumi

Anotācija. Rakstā tiek aplūkotas aizdomās turētā un apsūdzētā tiesības neliecināt pret sevi un tiesības neatzīt sevi par vainīgu kriminālprocesā Somijā bankrota lietās un parādu piedziņas lietās. ECT 2009.gada aprīlī atzina Eiropas Cilvēktiesību Konvencijas 6. panta pārkāpumu lietā Marttinens pret Somiju, pamatojoties uz ko Somijas Augstākā tiesa atcēla 2009. gada 20. oktobra iepriekš pasludināto spriedumu krimināllietā, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību Konvencijas 6.pantu. Rakstā tiek aplūkots pamatojums labojumu ieviešanai Somijas tiesību aktos, atsaucoties uz aizdomās turētā tiesībām uz taisnīgu lietas izskatīšanu, kas garantētas Konvencijas 6. panta 1. paragrāfā.

Atslēgvārdi: Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, Eiropas cilvēktiesību tiesa, aizdomās turētā tiesības, bankrota likums, tiesu precedents, taisnīga tiesvedība.


Starptautisko tirdzniecības tiesību institūts

Mg.iur. Giga Abuseridze
/
4/2013
/
1822 skatījumi

Anotācija. Globālos procesos starptautiskai tirdzniecībai, parastas tirdzniecības vienošanām un starptautiskās tirdzniecības konvencijām ir svarīga nozīme makroekonomiskās situācijas uzlabošanā un ieņēmumu pieaugumu palielināšanā.
Vispasaules Tirdzniecības Organizācijas (VTO) nolikumi ir vienādi visām tās dalībvalstīm.Darba pamata mērķis ir – Vispasaules tirdzniecības organizācijas dokumentu tekstu izpēte un to ietekmes novērtēšana, galvenokārt, pamatojoties uz diviem jauniem daudzpusējiem līgumiem. Viens no tiem ir Ģenerālā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (GATS), otrs – Vienošanās par intelektuālā īpašuma tiesību tirdzniecības aspektiem. Tādējādi, mans zinātniskais darbs var kalpot par noderīgo informācijas avotu studentiem.
Atslēgas vārdi: ģenerālā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību, vislielākās labvēlības režīms, Cilvēktiesības, nediskriminēšanas princips, Vispasaules Tirdzniecības Organizācija, starptautiskās tiesības.


Preču identifikācijas problēma un ar to saistītie riski komercapgrozījumā Eiropas Savienības tirgū

MBA, Mg.iur. Viktors Nečajevs
/
4/2013
/
1540 skatījumi

Anotācija. Šajā rakstā tiek izskatīta preču identifikācijas problēma un ar to saistītie riski. Preču identifikācijas problēmu veido pretruna starp faktiski sniegto preču aprakstu un tā atbilstību klasifikatorā norādītajām pazīmem. Šī pretruna var rasties saistībā ar:1) nepilnīgu informāciju par preci; 2) attiecīgo pazīmju trūkumu klasifikatorā; 3) viltotas vai neprecīzas informācijas sniegšanu ar nodomu «piedzīt» preces pazīmes, lai tās atbilstu klasifikatorā norādītajām pazīmēm utt. Tiesību avotu daudzveidība ietver arī jautājumus par tiesību normu mijiedarbību, tā kā starptautisko konvenciju nostādnēm nebūt nav jādublējas nacionālajos likumos. Rakstā īpaša uzmanība tiek veltīta privāto un publisko tiesību mijiedarbības jautājumiem. Ņemot vērā, ka minētais jautājums, kas ir saistīts ar civiltiesisko atbildību par līgumpārkāpumu vai deliktu (piemēram, preču identifikācijas jomā) ir diskutejāms, raksta mērķis ir arī izskaidrot problēmas atbilstību tēmai.

Atslēgas vārdi: preču identifikācijas problēma, preču klasifikācija, risks, interpretācijas noteikumi, preču izcelsme.


JĒDZIENS «VALSTS LSTS LSTS DRO RO ŠĪBA» MŪSDIENU
KRIEVIJAS T IESĪBU DOKTR ĪNĀ

Juridisko zinātņu kandidāts Deniss Irošņikovs
/
4/2013
/
1443 skatījumi

Anotācija. Šajā rakstā autors pēta jēdziena «valsts drošība» definīcijas, kas izstrādātas Krievijas tiesību doktrīnā valsts drošības teorijas ietvaros. Rakstā ir apskatīts valsts drošības un nacionālās drošības korelācijas jautājums, un šeit autors atzīmē, ka valsts drošība ir tikai viens no nacionālās drošības veidiem. Īpaša uzmanība ir veltīta jēdziena «valsts drošība» salīdzināšanai ar līdzīgām kategorijām, tādām kā «drošība valstī», «sabiedriskā drošība», «militārā drošība». Pamatojoties uz juridiskajā zinātnē izstrādāto definīciju analīzi, autors definē valsts drošības jēdzienu kā plašā, tā šaurā nozīmē. Tāpat autors raksta par kategorijas «valsts drošība» tālākas teorētiski-tiesiskas izpētes nepieciešamību.
Atslēgas vārdi: valsts drošība, nacionālā drošība, sabiedriskā drošība, militārā drošība, suverenitāte, teritoriālā vienotība.


Likumdošanas permanentas reformēšanas procesa jēdzieniskie aspekti

Dr.iur. Vladimirs Vituško
/
4/2013
/
1778 skatījumi

Anotācija. Termins «permanenta likumdošana» tiesību zinātnieku vidē ir plaši izplatīts. Tai pašā laikā šīs parādības jēdzieniskie aspekti vēl nav izzināti. Šī raksta autors ir izvirzījis mērķi izzināt šos aspektus, konkrētās parādības pazīmes un mērķus. Pie tam mērķa faktors tiek uzskatīts kā svarīgākais juridisko jēdzienu noteikšanas procesā.
Atslēgas vārdi: likumdošanas permanenta reformēšana, tiesību avoti, pastāvība, nepārtrauktība, reformēšanas procesa pārmantotība, sociālais funkcionālisms, sociālā partnerība.