Civiltiesiskā atbildība un ar to saistītās kategorijas (pienākumi, sankcija, pilsonisko tiesību aizsardzība): kopsakarības un savstarpējās attiecības
Anotācija. Šis raksts ir veltīts nemainīgi aktuālas un, neskatoties uz noturīgo interesi doktrīnā, tiesību piemērošanas praksē, joprojām apspriestas un nemainīgi jaunas civiltiesiskās atbildības problēmas, kas darbojas kā centrālais, «tiešais» institūts, kurš nemainīgi izpaužas civiltiesību priekšmetu veidojošo sabiedrisko attiecību tiesiskās regulēšanas mehānismā, izpētei. Rakstā tiek analizēti civiltiesiskās atbildības rakstura un būtības jautājumi, saistību, pienākumu, parāda, sankciju, subjektīvu pilsoņa tiesību aizsardzības pasākumu vieta un nozīme tās īstenošanas procesā.
Civiltiesiskās atbildības problēmas zinātniski pamatota atrisinājuma aktualitāti, novitāti un praktisko nozīmi nosaka arī zinātniskajā literatūrā bieži vien sastopamie mēģinājumi gan teorētiski pamatot atteikumu no civiltiesiskās atbildības institūta, tā arī mūsdienu civiltiesiskā apgrozījuma apstākļu diktētā nepieciešamība kritiski apsvērt saukšanas pie atbildības noteikumus, un veidot jaunas konceptuālas pieejas to pamatošanai, kā arī nepieļaut to sajaukšanos ar citiem subjektīviem pilsoņu tiesību aizstāvēšanas veidiem.
Rakstā tiek atklāts civiltiesiskās atbildības jēdziena saturs kontekstā ar jēdzieniem, kas ir ar to cieši saistīti. Viedokļu daudzums par civiltiesiskās atbildības raksturu, to raksturojošās konstitutīvās pazīmes daudzējādi izskaidro atšķirīgos uzdevumus, kurus sev izvirzīja pētnieki. Šai sakarā rakstā uz spēkā esošās likumdošanas, zinātniskās literatūras pētījuma bāzes tiek dota ne tikai civiltiesiskās atbildības rakstura, pazīmju un iestāšanās nosacījumu analīze, bet arī tiek atklātas īpatnības, kas piemīt ar to saistītajām kategorijām (saistības, pienākumi, sankcijas, piespiešana, subjektīvi pilsoņu tiesību aizsardzības pasākumi), konstitutīvās pazīmes, kas kopumā raksturo ne tikai to dabu, bet arī uzdevumus normāla un stabili funkcionējoša civiltiesiskā apgrozījuma nodrošināšanai, tiek parādīta autoru izpratne par apskatāmo jautājumu būtību.
Nevar neatzīmēt, ka valstiska piespiešana, piespiedu raksturs ir jebkuras tiesiskas normas sankcijas īpašība, taču ne katrai sankcijai ir juridiska atbildība; rakstā tiek pamatota civiltiesiskās atbildības plaša izpratne. Pie tam, runa ir nevis par civiltiesiskās atbildības pusēm vai aspektiem, bet gan par dažādām tās realizācijas formām: negatīvu un pozitīvu.
Principiāla nozīme ir parāda, pienākuma, atbildības un saistības jēdzienu atšķirībai. Tā kā to veidošanās pamatā ir dažādi juridiski fakti, tad parāda, pienākuma tāpatība, no vienas puses, un no otras puses – atbildības tāpatība, ir nepieļaujama.
Īpaši jāakcentē, ka visām saistībām, bez jebkāda izņēmuma, ir mantisks raksturs.
Domājams, ka pēdējo gadu laikā atzinību gūst nodarīšanas teorija, kurai ir samērā skaidra izpausme, vispirms, starptautiskajos tiesību aktos, privāttiesiskas kodifikācijas aktos. Tas ir noteikums par to, ka atbildība ir jau esoša parāda piespiedu piedzīšana, tai skaitā, zaudējumiem un līgumsodam. Pie tam parāda piedzīšanā nav nepieciešams noskaidrot un pierādīt parādnieka vainu. Tam pietiek ar to, ka parādnieks nav izpildījis savus pienākumus jebkura iemesla dēļ.
Jēdzieniem «sankcija» un «atbildība» ir subordinācijas, nevis koordinācijas raksturs. Pie tam pirmais no tiem ir plašāks par otro.
Civiltiesiskās atbildības pasākumi rakstā noteikti kā sankciju īpašs paveids, kas praksē raksturojas, galvenokārt, ar negatīvu seku iestāšanās iespēju tiesībpārkāpējam (taču neizslēdzot pie tam arī civiltiesiskās atbildības realizācijas pozitīvo formu un šai sakarā pozitīva rakstura sekas), ko piemēro par pienākuma pārkāpšanu. Tiek ieteikts izšķirt statisko un dinamisko (piemērošanas stadijā) civiltiesisko atbildību.
Atslēgas vārdi: civiltiesiskā atbildība, pienākums, sankcija, statiskā atbildība, dinamiskā atbildība, pilsonisko tiesību aizsardzība, pilsonisko tiesību apsardzība.