Tiesību noilguma termiņa piemērošanas problēmas komercdarījumos

Mg.iur. Ināra Brante
/
2/2015
/
2154 skatījumi

Anotācija. 2010. gada 1. janvārī spēkā stājās Komerclikuma D sadaļa par komercdarījumiem. Attiecīgie noteikumi tika pieņemti, lai adaptētu normatīvo aktu regulējumu komersantu vajadzībām. Komerclikums būtiski samazina noilguma termiņu, kas izriet no komercdarījuma prasības: no desmit gadiem līdz trim gadiem.
Ņemot vērā to, ka šobrīd nepastāv vienotas tiesu prakses, kas ļautu viendabīgi pielietot praksē prasības noilguma termiņu, kas izriet no komercdarījuma, rakstā tiek analizētas tiesību noilguma termiņa piemērošanas problēmas komercdarījumos, kur komercdarījuma dalībnieki ir komersanti, kā arī komercdarījumi un no tiem izrietošie prasījumi, ja viens no darījuma dalībniekiem ir patērētājs.
Atslēgas vārdi: Komerclikums, prasības noilguma termiņš, komercdarījuma dalībnieki, komersants, patērētājs.


Elektronisko pierādījumu jēdziens civilprocesā

Mg.iur. Tatjana Jurkeviča
/
2/2015
/
2078 skatījumi

Anotācija. Aizvien pieaugošā personu interese par elektroniskās informācijas tīklu izraisa nepieciešamību veikt virkni procesuālu pasākumu. Galvenā loma šajā jautājumā tiek veltīta pieaugošajiem elektroniskajā formātā esošiem informācijas veidiem un to tiesiskajiem aspektiem, kuri prasa noteiktu patstāvīgu normatīvo regulējumu. Šīs problēmas, savukārt, rada jautājumu par elektroniskā formā pastāvošās informācijas pierādošo spēku. Īpašu nozīmi minētais apstāklis iegūst tādos gadījumos, kad komunikācija starp civiltiesiskā strīda pusēm notika elektroniskā formā.
Pierādījumu procedūras procesuālā regulējuma uzdevums ir radīt priekšnoteikumus tiesai lietas patieso apstākļu noskaidrošanai. Dotā uzdevuma realizācijai ir nepieciešama atbilstoša procesuālā forma, kura ļautu tiesai un citiem procesa dalībniekiem pēc iespējas ērtāk un efektīvāk nodrošināt, uzrādīt un pārbaudīt lietas patieso apstākļu noskaidrošanai nepieciešamos pierādījumus, lai informācijas
tehnoloģijas varētu efektīvi kalpot tiesvedības mērķiem. Šo jautājumu risinājumi ir cieši saistīti ar elektroniskā pierādījuma jēdziena izpratni, kā arī nepieciešamību noteikt tā vietu pierādīšanas procesā.
Atslēgas vārdi: pierādījums, elektroniskais pierādījums, civilprocess, pierādījuma avots.


Eiropas ekonomisko interešu grupa: starpvalstu juridiskas institūcijas pirmā pieredze Eiropas Savienībā

Mg.iur. Vladimirs Dolotovs
/
1/2015
/
2067 skatījumi

Anotācija. Eiropas ekonomisko interešu grupa uzsāka savu darbību līdz ar Eiropas Savienības Regulas 2137/85 no 1985. gada 25. jūlija pieņemšanu, un bija pirmais nodibinājums, kuru regulē ES tiesību akti. Rakstā tiek izskatīti organizatoriski un juridiski priekšnoteikumi Eiropas ekonomisko interešu grupas izveidei. Autors secīgi izpēta tiesiskās regulēšanas avotus un interešu grupas izveides veidus, tiek izskatīta vadības struktūra un Eiropas ekonomisko interešu grupas atrašanās vietas izvēles problēmas. Tiek analizētas Eiropas ekonomisko interešu grupu priekšrocības, trūkumi un ierobežojumi, kas nosaka to darbības efektivitāti saimnieciskās darbības veikšanā. Autors izvērtē perspektīvas un identificē juridiska rakstura izmaiņu potenciālus virzienus, kas nepieciešami Eiropas ekonomisko interešu grupu turpmākas izmantošanas attīstībai.
Atslēgvārdi: Eiropas ekonomisko interešu grupa, reglaments, direktīva, starpvalstu īpašības, Eiropas ekonomisko interešu grupu priekšrocības un trūkumi.


Starptautisko kosmosa privāttiesību jēdziens, būtība un galvenās īpatnības

PhD in Aviation and Engineering, Mg.iur. Georgios Prodromou
/
1/2015
/
2083 skatījumi

Anotācija. Rakstā autors pievērš uzmanību tam, ka sakarā ar kosmiskās darbības komercializācijas un privatizācijas procesiem, kuru sākums meklējams 80-jos gados, rodas nepieciešamība veikt pastāvošo starptautisko kosmisko tiesību normu modernizāciju. Autors norāda uz attiecīgajiem doktrīnālajiem viedokļiem.
Organizatoriski tiesiskā plānā, Kosmosa telpas miermīlīgajos mērķos izmantošanas Komisijas Juridiskā apakškomisija veica pasaules valstu spēkā esošās kosmiskās likumdošanas analīzi kosmiskās darbības jomā. Tika izstrādāta nākotnes nacionāli-normatīva tiesiska regulējuma tipveida shēma jaunajām kosmiskās darbības dalībvalstīm. Tā iekļauj sevī privātā sektora stimulēšanas veidus kopējā kosmiskā darbībā .
Starptautiskās kosmosa privāttiesības var definēt kā materiālo un kolīzijas normu kopumu, kuras regulē ar kosmosa telpas darbību saistītas mantiskās un personiskās nemantiskās tiesības, kuras ir apgrūtinātas ar «ārzemju elementu». Tālāk autors pievērš uzmanību starptautisko kosmosa privāttiesību priekšmetam un regulēšanas metodēm.
Atslēgas vārdi: starptautiskās kosmosa tiesības, starptautiskās kosmosa privāttiesības, kosmosa komercdarbība.


Par Eiropas Prokuratūras izveidošanas nepieciešamību un ar to saistītās problēmas

PhD. Diāna Liepa
/
1/2015
/
2050 skatījumi

Anotācija: Kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā, ir ieviestas izmaiņas vienošanās līgumā par Eiropas Savienību, kas reformē ES vadības sistēmas. Šodien jautājumi par tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, tostarp policijas sadarbību, tiek izskatīti saskaņā ar koplēmuma procedūru un balsu kvalificētu vairākumu. Galvenās darbojošās personas, ko Eiropas Savienība ir noteikusi brīvības, drošības un taisnīguma telpā, ir – Eiropas policijas birojs (Eiropols), Eiropas Savienības tiesu varas iestāžu sadarbības institūcija (Eirojusts) un Eiropas birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF). Tomēr Eiropas Savienība atzīst nepieciešamību izveidot Eiropas prokuratūras pārstāvniecības biroju cīņā ar finansu krāpniecību no ES budžeta līdzekļiem. Lisabonas līgums paredz Eiropas prokuratūras biroja izveidi sadarbībā ar Eirojust. Tāpat ir jāņem vērā tādas organizācijas kā Eiropols un OLAF, ar kurām nepieciešams saskaņot Eiropas prokuratūras biroja darbību un izvairīties no pilnvaru un funkciju dublēšanās.
Atslēgvārdi: Lisabonas Līgums, Eiropas prokuratūras birojs, Eiropols, Eirojusts, OLAF.


Komersantu tiesību aizsardzības civiltiesiskie veidi: kompleksa pētījuma pieredze

Dr.iur. Aleksandrs Baikovs, Mg.iur. Diāna Platonova
/
1/2015
/
1555 skatījumi

Anotācija. Šajā rakstā ir izpētīti tādi jēdzieni kā «civiltiesību aizsardzība» un «civiltiesību nodrošināšana»; to savstarpēja mijiedarbība un mijiedarbība ar civiltiesisko atbildību, civilprocesuālajām sankcijām, civiltiesību atjaunošanu, subjektīvo tiesību nodrošināšanu un garantijām. Civiltiesību analīze nepārprotāmi norāda uz to, ka viena no civiltiesību attīstības tendencēm ir fizisko un juridisko personu subjektīvo civiltiesību garantēšana kontekstā ar to nodrošināšanu un aizsardzību.
Pētījumā ir apskatīti subjektīvo civiltiesību struktūra, civiltiesību aizsardzības formas: tiesiskā un ārpustiesiskā, kā arī tajās piemērojamie aizsardzības līdzekļi, kuru izvēlē ir saistīta ar tiesību pārkāpuma raksturu.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta subjektīvo civiltiesību aizsardzības līdzekļiem, kuri tiek realizēti ārpus tiesas, proti, pašaizstāvība, aizturējuma tiesības, ķīlas tiesības, subjektīvo tiesību atzīšana, tāda īpašuma stāvokļa atjaunošana, kas pastāvēja līdz izdarītā tiesību pārkāpuma, ko var realizēt arī tiesiskā formā; darbību, kas aizskar tiesības, pārtraukšana vai tādas iespējas novēršana, darījuma atzīšana par neesošu (tiesas ceļā saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu vai citiem normatīviem aktiem) un tāda tiesiskā stāvokļa atjaunošana, kas pastāvēja pirms neesoša darījuma; iepriekš pastāvošā tiesiskā stāvokļa atjaunošana gadījumā, kad par neesošu atzīts maznozīmīgs darījums, kas faktiski ir vienlīdzīgs ar iepriekš aprakstīto ietekmēšanas līdzekli, zaudējumu atlīdzība, līgumsoda piedziņa, morālā kaitējuma kompensācija.
Atslēgvārdi: tiesības uz aizsardzību, civiltiesību aizsardzība, civiltiesību nodrošināšana, civiltiesību garantijas, civiltiesiskā atbildība, civiltiesiskās sankcijas, civiltiesību aizsardzības formas, civiltiesību aizsardzības līdzekļi, tiesiskās aizsardzības forma, ārpustiesiskās aizsardzības forma, pašaizstāvība.


Krimināla politika personas dzimumneaizskaramības sfērā (Krievijas un Latvijas likumdošanas salīdzināšana)

Juridisko zinātņu kandidāte Inga Pantjuhina, Juridisko zinātņu kandidāte Ļubova Larina
/
1/2015
/
1778 skatījumi

Anotācija. Rakstā tiek veikta dzimumnoziegumu reglamentācijas salīdzinoša analīze Latvijas un Krievijas likumdošanās. Tiek noteiktas līdzīgas un atšķirīgas pazīmes noziegumu sastāvu konstrukcijās, izvērtētas to priekšrocības un trūkumi.
Starp konstatētajām priekšrocībām dzimumnoziegumu konstrukciju reglamentācijā apskatītajos krimināllikumos tika noteikti visperspektīvākie no tiem izmantošanas pilnveidošanā, kas spēj uzlabot noziedzīgu nodarījumu sastāvu konstrukciju kvalitāti un, tādējādi, lielākā mērā nodrošināt personu seksuālo brīvību un dzimumneaizskaramību gan Latvijā, gan Krievijā.
Atslēgvārdi: dzimumnoziegumi, izvarošana, seksuāla vardarbība, netiklas darbības, nepilngadīgie, kvalificējošas pazīmes.


Plašsaziņas līdzekļu darbības tiesiskā regulējuma problēmas

Mg.iur. Olga Matvijenko
/
1/2015
/
1586 skatījumi

Anotācija. Raksta tēma ir aktuāla kā mūsdienu Latvijai, tā plašsaziņas līdzekļiem, kas pēc būtības nav varas orgāns, un tomēr ideoloģiski un politiski ietekmē valsts visas darbības jomas tās ekonomiskajā un sabiedriskajā dzīvē, dažreiz pat pārsniedzot esošās likumdošanas normas. Īpaši svarīgs ir normatīvais regulējums saistībā ar arvien pieaugošo informācijas plūsmu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. No juridiskā viedokļa šis jautājums ir aktuāls, jo tā izstrāde ļauj atrast jaunus zinātniski pamatotus risinājumus esošās likumdošanas pilnveidei, formulēt priekšlikumus ar mērķi paaugstināt tiesisku institūciju darbības kvalitāti un efektivitāti Latvijas tiesu sistēmas ietvaros.
Atslēgvārdi: plašsaziņas līdzekļi, problemas tiesisks regulējums.


Aktualitātes un izaicinājumi starptautisko upju baseinu apgabalu apsaimniekošanā
Latvijā 2016.-2021.gadā

Mg.iur. Helēna Ozolīņa
/
1/2015
/
1568 skatījumi


Anotācija. Atbilstoši ES Ūdens Struktūrdirektīvas prasībām, visās ES dalībvalstīs ir jāsasniedz laba ūdeņu kvalitāte visos ūdeņos, tai skaitā arī Daugavas upes baseina apgabalā. Pašlaik ūdens kvalitāte vairākos ūdens objektos ir vidēja vai pat slikta, un pastāv risks nesasniegt izvirzīto mērķi. Turklāt jāņem vērā, ka šis ir starptautiskais upju baseina apgabals. Darba mērķis ir saistīts ar jautājumiem, kas upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānos identificēti kā galvenās problēmas, kuru dēļ nav iespējams sasniegt labu kvalitāti visos ūdeņos. Citu starpā kā problēma ir akcentēta pārrobežu piesārņojums, kas Latvijā nonāk no citām valstīm – Krievijas un Baltkrievijas, kā arī no Lietuvas. Autores priekšlikumi ir veicināt Integrētu pieeju ūdens resursu apsaimniekošanā, plašāk izmantojot starpvalstu sadarbībā «soft law» principus, noslēdzot daudzpusējas vienošanās, izveidojot kopēju Daugavas upes baseina starpvalstu Komisiju, kuras uzdevumi cita starpā būtu saistīti ar piesārņojuma avotu izpēti un to darbības ierobežošanu attiecīgās valsts teritorijā, avārijas agrīnās apziņošanas sistēmas izveide un kopīga sadarbība iespējamo seku likvidēšanā, kopīgu publicitātes pasākumu realizēšana, lai sekmētu saudzīgu attieksmi pret ūdens resursiem un veicinātu privātās iniciatīvas.
Atslēgvārdi: ūdens kvalitāte, ūdens resursi, upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni, starpvalstu sadarbība.


Tiesisku līdzekļu un likumīgu interešu problemātika

Mg.iur. Saule Murat
/
1/2015
/
1620 skatījumi


Anotācija. Raksta mērķis – izpētīt tiesisku līdzekļu un likumīgu interešu problemātiku, izskatīt mūsdienu metodoloģisku pieeju šo kategoriju definīcijai un atribūtiem, kā arī to savstarpēju mijiedarbību, tajā skaitā īpašuma tiesību aizsardzības kontekstā. Autore aktualizē tiesisko līdzekļu instrumentālās teorijas piekritēju pozīciju. Analizē darbības pieeju tiesisku līdzekļu dabas izzināšanai un zinātnieku viedokļus par šiem jautājumiem. Tiesiskiem līdzekļiem ir savas specifiskas pazīmēs. Tās izpaužas kā juridiski paņēmieni tiesību subjektu interešu nodrošināšanai, izvirzīto mērķu sasniegšanai; atspoguļo tiesību informatīvās un enerģētiskās īpašības un resursus. Tiesiski līdzekļi, mijiedarbojoties noteiktā vaidā, kļūst par tiesību iedarbības galvenajām strādājošām daļām (elementiem), par tiesiska regulējuma mehānisma funkcionālo pusi, par tiesiskajiem režīmiem. Turklāt tie izraisa juridiskas sekas, konkrētus rezultātus, tiesiska regulējuma dažādas pakāpes efektivitāti vai tā defektus. Tiesisku līdzekļu juridiskās dabas noskaidrošanā lielā nozīme ir šo līdzekļu zinātniskai klasifikācijai.
Likumīgu interešu problēma tiesību zinātnē ir pieprasīta un diskutabla. Būtiska nozīme ir subjektīvo tiesību un likumīgu interešu identificēšanas un diferenciācijas problēmas izpētei. Rakstā tiek apskatīti šo kategoriju būtība, saturs un struktūra, sniegts to funkcionāls raksturojums.
Analīzi papildina tēzes par īpašnieku tiesību un likumīgu interešu aizsardzības tiesiskajiem līdzekļiem, to formu un veidu raksturojums. Īpašnieku tiesisko līdzekļu un likumīgo interešu problēma ir universāla un savā plašākā nozīmē aptver īpašuma tiesību aizsardzības paņēmienus. Īpašuma attiecības pastāv visās sabiedrības dzīves jomās, tāpēc īpašuma titula atzīšana no valsts puses gan paredz šajās tiesībās ietilpstošu pilnvaru realizāciju, gan garantē šo tiesību aizsardzību.
Atslēgas vārdi: subjektīvas tiesības, likumīgas intereses, tiesiski līdzekļi, īpašums, īpašuma tiesību aizsardzība, tiesību aizsardzības