Juridisko konfliktu un kolīziju risināšanas problemātiskie aspekti īpašumu tiesību aizstāvēšanas kontekstā pēc Kazahstānas Republikas likumdošanas

Mg.iur. Saule Murat
/
3/2015
/
1602 skatījumi

Anotācija.
Raksta mērķis – izzināt juridisko konfl iktu un kolīziju risināšanas problemātiskus aspektus
īpašumu tiesību aizstāvēšanas kontekstā pēc Kazahstānas Reppublikas likumdošanas. Juridisko konfliktu un kolīziju multiplānu problemātika mūsdienu pētījumu kontekstā ir pamats tās izpētei no dažādām pozīcijām. Juridisko konfl iktu un kolīziju esamība ir pamats īpašumu tiesību aizstāvēšanas nepieciešamībai.
Īpašumu tiesību aizstāvēšanas problēmām mūsdienu civiltiesisko attiecību attīstības posmā ir augsta aktualitātes pakāpe, kuru nosaka īpašumu tiesību nozīmīga loma tirgus ekonomikas apstākļos. Īpašumu tiesību aizstāvēšanas paņēmieni nav guvuši civilistiskajā zinātnē pietiekošu izpēti, līdz ar ko tiesību piemērošanas prakse nereti sastopas ar virkni neatrisinātu jautājumu.
Mūsdienu pētījumos tiek konstatēts: vienveidīgai tiesību normu izpratnei un piemērošanai ir ļoti liela nozīme gan īpašniekiem, gan īpašumu tiesību institūtam un sabiedrības attīstībai kopumā. Šis pamats nosaka nepieciešamību un pamatotību īpašumu tiesību aizstāvēšanas problēmu izpētei un normatīvas bāzes pilnveidošanai gan šajā zinātnes nozarē, gan tiesību piemērošanas praksē.

Atslēgas vārdi: kolīzija, konfl ikts, tiesības, juridiskā konfl iktoloģija, pretruna, īpašums, īpašuma tiesības aizsardzība, līdzekļi, tiesības aizsardzības paņēmieni.


Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetence lēmumu pieņemšanā, Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma kontekstā

Mg.iur. Una Mūrmane-Medne
/
3/2015
/
1234 skatījumi

Anotācija.
Raksta tēma: „Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetence lēmumu pieņemšanā: Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma kontekstā” ir aktuāla, jo kā jau jebkurai citai valsts pārvaldes iestādei, arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra funkcijas un kompetence ir ierobežota.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra funkciju veikšanai nepieciešams, lai iespējamie negodīgas komercprakses gadījumi tiktu izskatīti Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Tomēr, patreizējais regulējums neparedz uzraudzības iestādei papildu efektīvas sankcijas, lai vērstos pret komercprakses īstenotāju, kurš nepilda iestādes pieņemto lēmumu un kurš rada būtisku kaitējumu patērētāju interesēm.
Raksta autore nonāk pie secinājuma, ka pašlaik vienīgais tiesiskais instruments no uzraugošo institūciju puses, lai ierobežotu negodīgas komercprakses aizlieguma likuma pārkāpēja darbības, ir tiesiskais pienākums izbeigt negodīgu komercpraksi un materiālie sodi saskaņā ar Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksu. Taču tie nav pietiekami, lai negodīgas komercprakses veicējs pārtrauktu savu likumpārkāpumu. Kā arī nav negodīgas komercprakses īstenotāja ierobežojošās darbības no uzraugošo institūciju puses, jo par uzraugošo institūciju lēmumu nepildīšanu tiek piemēroti tikai materiālie sodi, saskaņā ar Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksu.
Turpretī jaunie grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā, kas vēl nav stājušies spēkā, paredz daudz plašākas pilnvaras uzraugošām institūcijām, lai novērstu un ierobežotu negodīgas komercprakses veicēja darbības – piemērojot ne tikai tiesisko pienākumu un ievērojami lielākus naudas sodus, bet arī gadījumā, ja pārkāpējs ilgstoši nepildīs uzraudzības iestādes pieņemto lēmumu, radot būtisku kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm, uzraudzības iestādes varēs slēgt negodīgas komercprakses īstenotāja mājas lapu vai uz laiku apturēt pārkāpēja saimniecisko darbību.

Atslēgvārdi: negodīga komercprakse, patērētājs, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kompetence, lēmums.


Īpašuma apgrūtināšanas principi Krievijas Federācijas privāttiesībās

Juridisko zinātņu kandidāte Olga Bumažnikova
/
2/2015
/
1433 skatījumi

Anotācija. Raksts veltīts īpašuma apgrūtināšanas problemātikai. Diskusijas par apgrūtinājumu tiesisko dabu gan attiecībā uz kustamo, gan nekustamo īpašumu privāttiesībās turpinās vēl šodien. Rakstā tiek atklāts tiesību principu vispārējais jēdziens un apgrūtināšanas principu jēdziens. Tāpat rakstā tiek apskatīti daži īpašumu apgrūtināšanas principu veidi Krievijas Federācijas privāttiesībās.Rakstā tiek analizēta apgrūtināšanas principu nozīme privāttiesisko attiecību regulējumā. Īpaša uzmanība pievērsta valsts un sabiedrisko interešu mijiedarbības ar privātajām interesēm problēmai ne tikai nekustāmā īpašuma, bet arī kustamā īpašuma jomā. Tiek apskatīta iespēja sabalansēt šādas intereses, izmantojot apgrūtināšanas principus.
Atslēgas vārdi: apgrūtinājums, īpašuma apgrūtināšana, apgrūtinājuma nozīme, sabiedrisko attiecību tiesiskais regulējums, apgrūtināšanas principi.


Societas Privata Europaea: projekta attīstība

Dr.iur. Valērijs Reingolds, Mg.iur. Vladimirs Dolotovs
/
2/2015
/
1495 skatījumi

Anotācija. Eiropas Savienības Padomes Regulas projekts par Eiropas privātā uzņēmuma statūtiem tika ierosināts 2008.gada 25.jūnijā. Projekts paredz Eiropas privātā uzņēmuma ar ierobežotu atbildību izveidošanu un kļuva par Eiropas programmas «Likuma par mazo uzņēmējdarbību» daļu.To izveidoja Eiropas Komisija, lai palīdzētu maziem un vidējiem uzņēmumiem veikt uzņēmējdarbību vienotā tirgū un veicinātu to attīstību Eiropas Savienības valstīs. Rakstā tiek izskatīti priekšnoteikumi Eiropas privātā uzņēmuma izveidei. Konsekventi tiek izpētīti tiesiskās regulēšanas avoti un Eiropas privātā uzņēmuma dibināšanas noteikumi, tiek izskatīti Regulas projekta vispārīgi noteikumi, kā arī Eiropas privātā uzņēmuma priekšrocības, kas nosaka tās darbības efektivitāti saimnieciskās darbības veikšanā. Autori vērtē projekta attīstību un izskaidro domstarpību par galvenajiem jautājumiem iemeslus, kas gala rezultātā izraisīja projekta atsaukšanu. Rakstā izteikti secinājumi un ieteikumi.Atslēgas vārdi: Eiropas privātais uzņēmums, Eiropas Savienības korporatīvās tiesības, Regula, starpvalstu īpašības, Eiropas Savienības Padomes Regulas projekts par Eiropas privātā uzņēmuma statūtiem, mazie un vidējie uzņēmumi.


Starptautisko privāttiesību normu piemērošana Singapūras Republikas juridiskajā praksē

Juridisko zinātņu kandidāts Dmitrijs Demidovs
/
2/2015
/
1768 skatījumi

Anotācija. Rakstā autors analizē starptautisko privāttiesību normu piemērošana Singapūras Republikas juridiskajā praksē. Tiek apskatīta starptautisko privāttiesību normu vieta Singapūras tiesību sistēmā, to ietekme uz tiesību piemērošanas praksi. Singapūras tiesību sistēmas īpatnības demonstrē veiksmīgu anglosakšu un kontinentālo tiesību saimes elementu normatīvi tiesisku savienošanu un starptautisko privāttiesību normu īpašu vietu šādā sistēmā. Autors piedāvā izanalizēt Singapūras lēmumu īpatnības, kas tiek pieņemti jautājumu risināšanā par piekritīgas tiesvedības vietas un piemērojamo tiesību normu izvēli.
Atslēgas vārdi: ciešākas saiknes likums, tiesību normu izvēle, vispārējas tiesības, bona fide, atruna par publisko kārtību.


Valsts suverenitāte mijiedarbībā ar transnacionālajām korporācijām un starptautiskajām nevalstiskajām organizācijām

Ph.D. Mehti Šarifov
/
2/2015
/
1607 skatījumi

Anotācija: Mūsdienu starptautiskās tiesības pazīst transnacionālās struktūras, kuru izveidošana un funkcionēšana nav saistīta ar valsts suverēno gribu. Pie tādām struktūrām var pieskaitīt, no vienas puses, transnacionālās korporācijas (TNK), no otras – starptautiskās sabiedriskās organizācijas (starptautiskās sabiedrisko organizāciju apvienības). TNK un sabiedriskās organizācijas vieno viena kopīga īpašība: šo struktūru lēmumu pieņemšanas un realizācijas process iziet ārpus vienas valsts jurisdikcijas. TNK un starptautiskās sabiedriskās organizācijas ir patstāvīgi subjekti, tiem piemīt patstāvīga griba, kura netiek pakļauta valsts suverēnai varai.
Krievijas Federācijas valsts suverenitātes un nacionālo drošības interešu nodrošināšana prasa īpašu noteikumu ieviešanu likumdošanas līmenī attiecībā uz komercsabiedrībām – juridiskām personām, kuras ietilpst TNK sastāvā, un kuru mātessabiedrībām nav Krievijas Federācijas «personiska» likuma. TNK nacionālo elementu darbība ir pakļauta vienotai transnacionālai gribai. Tādēļ būtu nepieciešams normatīvi tiesiski nostiprināt šo juridisko personu atskaišu formu īpašus noteikumus, kas ļautu atklāt organizatorisko un finansiālo mijiedarbību ar mātessabiedrībām.Atslēgas vārdi: valsts suverenitāte, transnacionālās korporācijas (TNK), starptautiskās sabiedriskās organizācijas, «personisks» likums, ārzemju aģents.


Starptautisko komercstrīdu izšķiršanas tiesiskā regulējuma mehānisms: teorijas un prakses jautājumi

Dr.iur. Aleksandrs Baikovs
/
2/2015
/
2025 skatījumi

Anotācija. Starptautiskā komerciālā arbitrāža (international commercial arbitration) ir tradicionāls to strīdu izšķiršanas veids, kas rodas starptautiskās komercattiecībās. Komercstrīdu izskatīšanu starptautiskajās komerciālajās arbitrāžās raksturo dažas būtiskas īpašības. Ar terminu «starptautiskā komerciālā arbitrāža» apzīmē trīs savstarpēji saistītus jēdzienus, kuri atspoguļo dažādus vienas sociālās parādības aspektus: (1) noteikts strīdu izšķiršanas mehānisms starp dažādu valstu komersantiem, līdzekļu un veidu kopums, ar kuru palīdzību novērš kolīziju materiāli-tiesiskajās attiecībās; (2) iestāde, kura tiek dibināta to strīdu izskatīšanai un izšķiršanai, kas izriet no starptautiskām komercattiecībām; (3) arbitrāžas sastāvs, konkrēts arbitru sastāvs, kuri izskata konkrētu civiltiesiska rakstura strīdu.Starptautiskās komerciālās arbitrāžas, kā arī ar to saistītā jēdziena «arbitrāžas vienošanās» tiesiska daba izraisa daudz diskusiju.Zinātnē ir noformulētas šādas doktrīnas, kas skaidro starptautiskās komerciālās arbitrāžas tiesisku dabu: (1) līguma (konsensuāla) teorija; (2) procesuāla teorija; (3) jaukta (hibrīda) teorija; (4) autonoma teorija.Starptautisko komerciālo arbitrāžu darbības procedūras regulē attiecīgu institucionālu arbitrāžas iestāžu reglamenti un noteikumi.Starptautiskajā komercpraksē arvien vairāk tiek pielietotas starpniecības saskaņošanas (samierinošas) procedūras, kuras juridiskajā literatūrā attiecina uz alternatīviem komercstrīdu izšķiršanas veidiem («alternative disputes resolution») un uztver kā alternatīvu valsts un arbitrāžas (šķīrējtiesas) tiesvedībai.Starpniecība, kuru īsteno ar mērķi noregulēt pretrunas starp ekonomisko attiecību dalībniekiem, starptautiskajā juridiskajā literatūrā ir pieņemts saukt par mediāciju («mediation»).Atslēgas vārdi: starptautiskā komerciālā arbitrāža, līguma (konsensuāla) starptautiskās komerciālās arbitrāžas teorija, procesuāla starptautiskās komerciālās arbitrāžas teorija, jaukta (hibrīda) starptautiskās komerciālās arbitrāžas teorija, autonoma starptautiskās komerciālas arbitrāžas teorija, institucionālas arbitrāžas, «ad hoc» arbitrāžas.


Problēmas ar izpirkuma maksas noteikšanu, veicot zemes piespiedu atsavināšanu valsts vajadzībām

Mg.iur. Seitžan Džumašev
/
2/2015
/
1851 skatījumi

Anotācija. Sakarā ar pilsētu attīstību, to robežu paplašināšanos, apdzīvotu vietu ģenerālo plānu izpildi sadaļā par infrastruktūras būvju celtniecību un valsts prioritāru projektu realizāciju, jautājums par zemesgabalu piespiedu atsavināšanu valsts vajadzībām ir kļuvis ļoti aktuāls. Neviennozīmīgs ir zaudējumu atlīdzības jautājums par piespiedu kārtā atsavinātu īpašumu, tā risināšana nopietni aizskar pilsoņu tiesības un bieži vien noved pie tiesvedības. Plaša tiesu prakse norāda uz nepietiekošu minētā jautājuma normatīvi tiesisko regulējumu, kas tikai uzsver tā aktualitāti.
Rakstā tiek apskatīti tiesiskas reglamentācijas un civiltiesisko un zemes tiesību normu realizācijas jautājumi attiecībā uz izpirkuma maksas noteikšanu zemes piespiedu atsavināšanas gadījumos valsts vajadzībām. Autors arī norāda uz trūkumiem, kas ir sastopami šajos normatīvajos aktos.
Atslēgas vārdi: zemes piepiedu atsavināšana valsts vajadzībām, kadastrālā vērība, īpašnieki, nekustamā īpašuma vērtība, nekustamā īpašuma novērtējums.


Kosmisko darbību regulējoši nacionālie normatīvie akti

PhD in Aviation and Engineering, Mg.iur. Georgios Prodromou
/
2/2015
/
1866 skatījumi

Anotācija. Rakstā tiek analizēti eksistējošie un potenciālie starptautisko kosmosa privāttiesību tiesību avoti kā starptarptautiskā, tā nacionālā līmenī. Tiek uzsvērts, ka šādu starptautisku tiesību aktu pieņemšana var tikt uzskatīta par svarīgu stimulu tālākai starptautisko kosmosa privāttiesību veidošanai. Rakstā autors izskata arī atbilstošu nacionālo likumdošanu (piemēram, Ķīnas un Francijas), galvenokārt, kā visbiežāk piemērojamo tiesību avotu starptautisko kosmosa privāttiesību mūsdienu attīstības posmā. Tāpat rakstā ir apskatīti to valstu likumu projekti un jauni likumi, kurās pagaidām nav vai līdz nesenam laikam nebija nepieciešamās tiesiskās bāzes vispār (piemērām, Vācija).
Atslēgas vārdi: starptautiskās kosmosa tiesības, starptautiskās kosmosa privāttiesības, kosmosa komercdarbība, nacionālā likumdošana.