Elektronisko masu informācijas līdzekļu normatīva regulējuma salīdzinoši tiesiska analīze Latvijā un ES

Mg.iur. Olga Matvijenko
/
4/2015
/
1588 skatījumi

Anotācija.
Raksta tēma ir īpaši aktuāla tādēļ, ka elektronisko masu informācijas līdzekļu funkcionēšana rada jaunu objektu un subjektu sistēmu, nosaka to savstarpējo saistību un atkarību, ievērojami paplašina informācijas telpu. Vispirms jau parādās jauni elektronisko masu informācijas līdzekļu veidi – jauni mēdiji (publikācijas un izdevumi tīklos, konverģentie masu informācijas līdzekļi, mobilā televīzija u.c.). Ar “Interneta”
tīkla parādīšanos ir saistīta tādu jaunu komunikācijas formu ienākšana, kā interneta vietnes, portāli, sociālie tīkli, blogi, tīkla pakalpojumi utt. Mūsu dzīvē strauji parādās milzums jaunu faktu, kas virkni objektu virtuālajā vidē atspoguļo kā objektīvu realitāti.

Atslēgas vārdi: elektroniskie masu informācijas līdzekļi, tiesiska analīze, internets, normatīvais regulējums.


Uzņēmuma līgums un tā nošķiršana no darba līguma un citiem līdzīgiem līgumiem

Mg.iur. Una Mūrmane-Medne
/
4/2015
/
1416 skatījumi

Anotācija.

Raksta tēmas “Uzņēmuma līgums un tā nošķiršana no darba līguma un citiem līdzīgiem
līgumiem” aktualitāti nosaka apstāklis, ka saistībā ar uzņēmuma līgumu ir vairāki problēmjautājumi un bieži uzņēmuma līgums tiek jaukts ar darba līgumu, tādēļ rodas jautājums – ar ko tad īsti atšķiras uzņēmuma līgums no darba līguma?
Līgums civiltiesiskajā apgrozībā ir visizplatītākais un svarīgākais tiesiskā darījuma veids, jo tiek izmantots tiesību subjektu eksistencei nepieciešamo mantisko labumu apmaiņai. Civillikums regulē uzņēmuma līgumu koncentrēti, pamatā aprakstot tikai vienu uzņēmuma līguma paveidu – līgumu par lietas izgatavošanu.
Darba likums paredz iespēju darba līgumu noslēgt uz nenoteiktu un noteiktu laiku. Vispārīgā veidā darba līgums slēdzams uz nenoteiktu laiku, bet uz noteiktu laiku darba līgums slēdzams tikai Darba likumā speciāli paredzētos gadījumos. Savukārt uzņēmuma līguma termiņš, ja līgumā nav noteikts pasūtījuma izpildes termiņš, aprobežojas ar pasūtījuma izpildīšanas brīdi.
No līgumu defi nīcijām izriet, ka gan darba līgums, gan uzņēmuma līgums ir par noteiktā darba vai pasūtījuma izpildi. Par juridisko kritēriju abu līgumu nošķiršanai kalpo Civillikuma 2179. panta 2.daļa, ja tiesisko attiecību mērķis ir kāds konkrēts darba rezultāts, nevis darbs vispār, līgums atzīstams par uzņēmuma līgumu.

Atslēgvārdi: uzņēmuma līgums, darba līgums, līguma nošķiršana, darījumu attiecības, tiesības.


Administratīvo sankciju un kriminālsodu veidi kā pamats administratīvo pārkāpumu pārkvalifi cēšanai par kriminālpārkāpumiem

Juridisko zinātņu kandidāts Nikolajs Sambor
/
3/2015
/
1582 skatījumi

Anotācija.
Rakstā tiek aplūkotas dažādas pieejas administratīvu un kriminālu pārkāpumu norobežošanai. Par tādas norobežošanas iemeslu kļuva Ukrainas kriminālprocesuālās likumdošanas reforma, kura ieviesa jaunu kriminālās atbildības pamatu – kriminālpārkāpumu. Rakstā tiek analizētas dažādas doktrināras pieejas administratīvo pārkāpumu un kriminālpārkāpumu nošķiršanas jautājumā. Autors pieturas pie viedokļa, ka tieši kriminālsoda vai administratīvas sankcijas veids, vienlaicīgi ar tādām prettiesiska nodarījuma pazīmēm kā sabiedriskā bīstamība un sankcijas uzlikšanas paņēmiens, var kļūt par pamatu administratīvo pārkāpumu un kriminālo pārkāpumu nošķiršanai.

Atslēgas vārdi: administratīvais pārkāpums, kriminālpārkāpums, noziegums, administratīvā sankcija, kriminālsods, sodu un sankciju izpilde, sabiedriskie darbi, labošanas darbi.


Galvinieka atbildības civiltiesiskie aspekti

3/2015
/
1946 skatījumi

Anotācija.
Pēc Latvijas Republikas Civillikuma darbības atjaunošanas 1992.g., saistību izpildes problēma tiesību zinātnē netika pienācīgi izpētīta. Tamdēļ pētījumi šajā nozarē ir oriģinālie.
Turklāt, likumdošanas efektīva funkcionēšana un tās grozījumu nodrošināšana iviltiesiskajās
attiecībās atbilstoši esošajām reālijām un nepieciešamībām ir atkarīgas no attiecīgas saistību izpildes kārtības noteikšanas normatīvajos aktos.
Galvojums ir plaši izplatīts civiltiesisko saistību izpildes līdzeklis. Galvojumam ir akcesoriskas saistības raksturs, jo galvinieka parāds ir akcesoriskais akts, kas nepastāv bez parādnieka parāda, un to nosaka galvenais akts – galvenais parāds. Galvojums ir akcesoriska saistība, kuras uzdevums ir nodrošināt trešās personas pamatparāda saistības.
Patlaban notiek būtiskās izmaiņas galvojumu normu piemērošanā un jaunas judikatūras veidošanā, tāpēc rakstam ir praktiskā nozīme.
Rakstā izdarītie secinājumi un izvirzītie priekšlikumi varētu būt izmantoti, attiecīgi grozot Latvijas Republikas Civillikumu.

Atslēgas vārdi: akcesoriskas saistības, galvojums, regress.


Pie jautājuma par Dienvidamerikas Nāciju Savienības izveidošanu(UNASUR) un Ģenerālā sekretāra darbu

Ph.D. Aleksandrs Galuškins
/
3/2015
/
1475 skatījumi

Anotācija.
Šajā rakstā autors izskata jautājumus par Dienvidamerikas Nāciju Savienības (UNASUR)
izveidošanas tiesiskajiem pamatiem. Autors analizē dibināšanas vienošanās parakstīšanas jautājumus. Tāpat autors novērtē dibināšanas vienošanās spēkā stāšanās pamatus valstīs – dibinātajos ratifi kācijas ceļā. Autors ir apkopojis un sagatavojis statistiskus materiālus par ratifi kāciju, par iedzīvotāju skaitu valstīs-dibinātajos un par to teritorijas platību. Tāpat autors velta uzmanību Ģenerālo sekretāru personību vietai un lomai, analizē to pilnvarojumu apjomu, sniedz īsu biogrāfi sko informāciju. Nobeigumā autors izskata jautājumu par turpmāko zinātnisko pētījumu lietderīgumu.

Atslēgvārdi: savienība, nācijas, valstis, Latīņamerika, latīņamerikāņu, UNASUR, Ģenerālais sekretārs.


Tadžikistānas Republikas kriminālprocesuālās likumdošanas stabilitāte

Juridisko zinātņu kandidāts Rifats Juldoševs
/
3/2015
/
1622 skatījumi

Anotācija.
Rakstā tiek analizēti Tadžikistānas Republikas kriminālprocesuālā kodeksa izmaiņas un
papildinājumi, kas būtiski izmainīja uni ietekmēja to stabilitāti. Šīs analīzes mērķis ir arī noteikt gan grozījumu ierosinošo spēku, gan pašu grozījumu nozīmi, to izstrādāšanas un pieņemšanas lietderīgumu un savlaicīgumu. Nozīmīga loma ir gan likumdošanas korpusam, gan zinātniskai sabiedrībai, kas nepiedāvā zinātniskās rekomendācijas, neierosina apspriešanai šā likuma būtisku trūkumu novēršanu, bet ar savu bezdarbību atļauj likumdevējam izjaukt Tadžikistānas Republikas kriminālprocesuālā kodeksa stabilitāti.

Atslēgvārdi: Tadžikistānas Republikas KPK, izmaiņas un papildinājumi, kriminālā tiesvedība,
likuma stabilitāte, likumdošanas korpuss.


Eiropas Cilvēktiesību tiesas precedenti un nevainības prezumpcijas realizācija tiesvedības procesā Somijā

Mg.iur. Vladimirs Žilkins
/
3/2015
/
1408 skatījumi

Anotācija.
Eiropas Cilvēktiesību tiesas ieskatā, nevainības prezumpcija ir ne tikai kriminālas tiesvedības princips, bet arī „konkrēta un reāla” apsūdzētās personas tiesība tikt uzskatītam par nevainīgu līdz tam procesuālajam brīdim, kas noteikts Cilvēktiesību un Pamatbrīvību aizsardzības Konvencijas 6.panta 2.punktā. No nevainības prezumpcijas izriet amatpersonu pienākums interpretēt nenovēršamas šaubas par labu apsūdzētajam, kas, no vienas puses, nodrošina apsūdzētajam aizstāvību, bet, no otras puses, personām, kas veic izmeklēšanu, liek atturēties no nepamatotas apsūdzības. Jautājums par nevainības prezumpcijas piemērošanu Somijā tiek skatīts ne tikai kriminālprocesa ietvaros, bet daudz plašāk – nodokļu, ekoloģisko, migrācijas, tirdzniecības tiesību nozarēs, par kurām
lietas tiek izskatītas administratīvajās tiesās un komerctiesās. Rakstā tiek apskatīti piemēri par nevainības prezumpcijas piemērošanu Somijas Augstākās tiesas un Somijas Administratīvās tiesas nolēmumos 2014.gadā.

Atslēgvārdi: starptautiskās tiesības, Somijas nacionālās tiesas, ECT precedentu tiesības paradigmatiskā funkcija, nevainības prezumpcija.


Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldīšana: dzīvokļa īpašnieka tiesības un pienākumi

Mg.iur. Mihails Gončarovs
/
3/2015
/
1790 skatījumi

Anotācija.
Pētījumā tika izskatīts dzīvojamas un nedzīvojamas telpas īpašnieku daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās juridiskais statuss. Izskatīta daudzdzīvokļu dzīvojamas mājās pārvaldīšanas definīcija un būtība. Pētījumā tika doti autora jēdzieni tādām defi nīcijām kā dzīvojamas mājas pārvaldīšana, dzīvokļu īpašums, telpas īpašnieks dzīvojamā mājā. Izskatītas telpas īpašnieka dzīvojamā mājā tiesības un pienākumi. Kā arī tika doti priekšlikumi veikt grozījumus esošā likumdošanā.

Atslēgvārdi: daudzdzīvokļu dzīvojamas mājas pārvaldīšana, dzīvokļu īpašnieki, dzīvokļu īpašnieku kopība, dzīvokļu īpašnieku kopējā sapulce, īpašuma pārvaldīšana, privatizācija.