Bāriņtiesas un sociālā dienesta loma lietās par lietas ierosināšanu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu

Autora publikācija skar pašvaldību iestāžu lomu lietās saistībā ar lietas ierosināšanu par aizgādības tiesību pārtraukšanu. Pētījuma mērķis atklāt normatīvā akta regulējuma nepilnības, gadījumos, kad tiek ierosināta lieta par aizgādības tiesību pārtraukšanu. Jautājums ir aktuāls, jo minētā tiesību norma ir spēkā no 2015.gada 3.decembra, kad spēkā stājušies grozījumi Bāriņtiesu likuma 22.panta pirmajā prim daļā, kas nosaka bāriņtiesai veicamās darbības aizgādības lietās pirms konkrēta lēmuma pieņemšanas. Šajā kontekstā nav pieejama neviena tiesībzinātnieka vai praktiķa publikācija. Lai ierosinot lietu par aizgādības tiesību pārtraukšanu būtu iestāžu vienotas prasības un nerastos pārpratumi. Pētījuma teorētiskā un praktiskā nozīme saistīta ar tiesiskā regulējuma sakārtošanas iespējām izvirzītajā problēmjautājumā.

Konfliktu risināšanas īpatnības tiesiskajā uzvedībā: etniskie aspekti. 3. daļa

Raksta trešās daļas mērķis ir parādīt respondentu attieksmi pret konfliktu situāciju atrisināšanas veidiem, kas tieši saistīti ar respondentu etnokultūras identitāti. Šis mērķis tiek atklāts etnisko atšķirību analīzē:
1. tiesiskās kultūras īpatnībās un tās attīstības līmenī, kas raksturīgi dažādo etnisko grupu pārstāvjiem;
2. attieksmē pret konflikta situāciju atrisināšanu, no vienas puses, ar savas etniskās grupas pārstāvjiem, un no otras puses, - ar citu etnisko grupu pārstāvjiem;
3. attieksme pret ksenofobijas izpausmēm masu informācijas līdzekļos pret savu etnisko grupu;
4. attieksmē pret starpetniskās komunikācijas visjutīgākajām problēmām.
2014.gadā Daugavpilī, starptautiskā pētnieciskā projekta ietvaros (vadītājs Varšavas Universitātes profesors Jacek Kurczewski),raksta autors veica socioloģisko pētījumu. Šā pētījuma "Strīdu paraugi un strīdu izšķiršana kā masu tiesiskās kultūras elementi" dati veido raksta empīrisko bāzi.

Līgumiskās mantošanas institūtu tiesiskās regulēšanas kompleksa rastura problemātika

Līgumiskās mantošanas tiesiskais regulējums ietver laulības līgumu, kas paredz mantošanu. Šo līgumu tiesību aktos definē kā laulības līgumu, nodrošinātu ar mortis causa faktoru. Pēc tiesiskās būtības šis faktors ir ģenerālklauzula, kas laulības līgumā iekļauta mantojuma līguma būtiskas sastāvdaļas veidā.
Tamdēļ mantošanas pēc laulības līguma īstenošana balstās uz šiem diviem pamatiem. Pirmais pamats ir pats laulības līgums. Otrais - mantojuma līguma būtiskās sastāvdaļas. Šiem pamatiem ir konflikta raksturs. Raksta mērķis ir ar šo mantojuma veidu saistītu tiesisko aspektu analīze.

Nenosauktais līgums: jēdziens un konstutīvās pazīmes

Pamata tiesu darbības Kosovā problēmjautājumi: atteikums izsniegt tiesas lēmumu. Pārskats par 2015. –2017. g.g.

Valsts un privātās partnerības projektu (PPP) realizācijas sporta jomā starptautiskā pieredze

Raksts veltīts valsts un privātās partnerības (VPP) projektu sporta jomā realizācijas problēmu izpētei, kā arī attiecīgu problēmu risinājumu izstrādāšanai. Tiek pamatota "infrastruktūras attīstības līguma" koncepcija. Analizēta VPP projektu realizācijas starptautiskā pieredze šajā jomā.
Aplūkota valsts un privātās partnerības efektīva normatīva regulējuma loma, jo īpaši pašvaldību līmenī. Veikta World Sport Alliance (WSA) tiesiskā statusa analīze. Autors pasvītro, ka šādu sporta organizāciju piesaistīšana VPP projektu realizācijai ļaus partneriem maksimāli efektīvi sadalīt riskus un pienākumus. Autors secina, ka "infrastruktūras attīstības līguma" definīcija jāievieš Ukrainas likumdošanā. Līguma dzīves cikla modeli aplūko kā motivējošu būvuzņēmēju objekta kvalitatīvai būvniecībai un apkalpošanai.

Juridisku faktu teorijas veidošana un attīstība civiltiesību jomā: integrētās pētniecības pieredze. 2.daļa

Rakstā tiek aplūkoti diskutabli jautājumi, kas zināmā mērā saistīti ar "iesaldēto" juridisko faktu teoriju civiltiesībās, tiek analizēti zinātnieku viedokļi par to izpratni un dabu, pētīta civiltiesību juridisko faktu sistēma.
Tiek uzsvērta juridisko faktu loma un vieta tiesiskā regulējuma mehānismā, to klasifikācija tiek sniegta saistībā ar dažādiem pamatojumiem, tiek identificēti un analizēti atsevišķi civiltiesību juridiskie fakti, un tiek konstatētas atšķirības starp tiem.
Šis raksts ir raksta ar turpinājumu Juridisko faktu teorijas veidošanās un attīstība civiltiesību jomā: integrētās pētniecības pieredze otrā daļa. Pirmā daļa, tiek publicēta Baltijas tiesību žurnālā. 2018, Nr. 4 (51). C.32 - 44.

Atsevišķi civiltiesiskas atbildības apdrošināšanas aspekti dzīvokļu un komunālajā jomā

Dotā pētījuma mērķis ir organizāciju, kas apsaimnieko daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas vispusīga un sistēmiskā izpēte un šiem jautājumiem ir šis raksts veltīts. Tiek aplūkota organizācija, kas apsaimnieko daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas nepieciešamība. Rakstā pasvītrots, ka viens no dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku aizsardzības veidiem no negodprātīgiem apsaimniekotājiem ir dzīvokļu īpašnieku finanšu risku apdrošināšana. Apsaimniekojošo organizāciju civiltiesiskās atbildības tiesiska regulējuma problēmas ir saistītas ar to, ka Latvijas dzīvokļu-tiesiskajā doktrīnā attiecīgie jautājumi ir nepietiekami izpētīti.

„Divātrumu” Eiropa un pārnacionālo juridisku personu veidošanās dinamika pēc ES tiesībām

Uz ES nestabilas ekonomiskās situācijas fona, kuru izraisīja 2008.g. krīze, sāka attīstīties tā dēvētās “divātrumu” Eiropas, kā viena no ES dalībvalstu ekonomiskās izaugsmes līdzekļiem, ideja. Rakstā tiek aplūkots Eiropas valstu ekonomiskās un politiskās integrācijas process, kā arī “divātrumu” Eiropas koncepcijas veidošanās priekšnoteikumi.
Konsekventi tiek pētīta pārnacionālo juridisku personu trīs darbojošos organizatoriski-tiesisku formu veidošanās dinamika.
Tiek sīki analizēta mijiedarbība starp “divātrumu” Eiropas koncepcijas pamata priekšnoteikumiem un pārnacionālo juridisku personu izveidošanas intensitāti ES dalībvalstīs.
Autori nosaka pārnacionālo juridisku personu pēc ES tiesībām koncepcijas attīstības un veidošanās perspektīvus virzienus.

Datu apstrādes un aizsardzības tiesiskie aspekti

Pēc autores uzskatiem, ka viena no galvenajām problēma personu datu aizsardzībā ir personu datu tiesības neaizskaramība uz privāto dzīvi, kā arī datu aizsardzība digitālajā vidē un datu apstrāde. Darba mērķis ir noskaidrot vai Latvijas tiesību normatīvie akti atbilst jaunajai Eiropas Parlamenta un Padomes regulai (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula, turpmāk tekstā «Regula») personu datu aizsardzībā. Darba galvenais secinājums - personas tiesības uz savu personas datu aizsardzību izriet no personas pamattiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību. Tiesības uz personas datu aizsardzību var tikt attiecinātas uz visām fiziskajām personām neatkarīgi no to atrašanās vietas un tiesiskā statusa. Personu dati vēl joprojām tiek nodoti trešajām personām, kā arī dati tiek apstrādāti bez personas piekrišanas.