Direktīva 2015/849 – uzlabojumi un to efektivitāte cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu

Mg.iur. Diāna Liepa
/
1/2016
/
116 skatījumi

Anotācija.

Šodien, politisko un reliģisko nesaskaņu dēļ, naudas atmazgāšana un terorisma finansēšana ir visu starptautisko organizāciju, kā arī nāciju svarīgākais apspriešanas punkts. Nelikumīgas naudas plūsmas un teroristu finansējumi ietekmē ne tikai mūsu ikdienas dzīvi, bet arī katras atsevišķas valsts integritāti, stabilitāti un ekonomisko izaugsmi. Cīņai pret naudas atmazgāšanu un teroristu finansēšanu nepieciešams
piemērot koordinētākus un efektīvākus pasākumus. Ceturtā direktīva par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, tika pieņemta 2015. gada 20. maijā, neilgi pirms starpatutiskā konflikta izvēršanās sakarā ar terorisma novēršanu. Direktīvas mērķis ir ieviest minimālus pasākumus šīs problēmas novēršanai. Tomēr, šī darba mērķis ir izvērtēt, vai paredzētie
pasākumi būs efektīvi cīņā ar starptautisko naudas atmazgāšanu un teroristu finansēšanu, kā arī iespējamās problēmas saistībā ar šādu pasākumu ieviešanu valstu nacionālā regulējumā.

Atslēgas vārdi: faktiskais īpašnieks, klienta uzticamības pārbaude, naudas atmazgāšana, terorisma finansēšana, uz riska faktora balstīta pieeja.


Eiropas Savienības galvenās institūcijas un to kompetence īpašuma tiesību aizsardzības problēmas atrisināšanā

Mg.iur. Saule Murat
/
1/2016
/
109 skatījumi

Anotācija.

Saskaņā ar dibināšanas līgumiem, Eiropas Savienības galvenās institūcijas ir Eiropas Parlaments, Eiropas Komisija, Eiropas Padome un Eiropas Tiesa. Lai noskaidrotu Eiropas Savienības galveno institūciju kompetenci aktuālo tiesisko problēmu risināšanā, starp kurām viena no svarīgākajam ir cilvēktiesību aizsardzība, rakstā ir noskaidrots šo institūciju tiesiskais statuss, parādīta viņu savstarpējas mijiedarbības tiesiskā daba, analizēti lēmumu pieņemšanas metožu normatīvi tiesiskie un līgumiskie pamati, kā arī jurisdikcija cilvēktiesību aizsardzības sistēmā.

Atslēgas vārdi: tiesība, līgums, institūcija, kompetence, struktūra, integrācija, regulēšana, reglamentēšana, īpašums, īpašuma tiesību aizsardzība.


Galvojuma institūta aktuālas problēmas

Mg.iur. Irina Cvetkova
/
1/2016
/
141 skatījumi

Anotācija.

Pašlaik attiecībā uz galvojumu zinātnieku-civilistu vidū nav vienotas pozīcijas par šīs saistības jēdzienu. Galvojums kā saistību izpildes pastiprināšanas līdzeklis, zināms vēl no romiešu tiesībām, mūsdienu tiesību zinātnē netika pienācīgi pārskatīts, neskatoties uz to, ka saistību nodrošināšanas veidi, tādi kā ķīla un līgumsods, civiltiesiskajā regulējumā ir būtiski attīstījušies.
Tai pašā laikā, likumdošanas efektīva funkcionēšana civiltiesiskajā nozarē tieši ir atkarīga no saistību izpildes kārtības un kvalitātes, kā arī tiesisko attiecību dalībnieku konstitucionālo tiesību ievērošanas. Izejot no šādas pozīcijas, zinātnē pastāvošās pieejas un rekomendācijas par saistību izpildes kārtību var iedalīt pieļaujamās, lietderīgās un nepieciešamās. Tamdēļ pētījumi šajā nozarē ir oriģināli.
Patlaban galvojums kā akcesoriska saistība sastopas ar jaunām problēmām, saistītām tostarp ar galvojuma veidošanu, parādnieka maksātspēju, pret galvinieku vērstas piedziņas kārtību, kā arī ar galvinieka tiesību līdzvērtīgu nodrošināšanu, tāpēc rakstam ir arī praktiska nozīme. Raksta mērķis – izanalizēt galvojumu un galvinieka tiesību nodrošināšanu civiltiesiskajās attiecībās, noteikt tiesiskā regulējuma un tā piemērošanas trūkumus.

Atslēgas vārdi: akcesoriskas saistības, galvojums, regress.


Galvojums kā viens no saistību pastiprināšanas līdzekļiem

Mg.iur. Una Mūrmane-Medne
/
1/2016
/
125 skatījumi

Anotācija.

Raksta tēma: „Galvojums kā viens no saistību pastiprināšanas līdzekļiem” ir aktuāla mūsdienu sabiedrībai, jo šis saistību veids bieži tiek apspriests publiskajā vidē, bet dažādi tiek interpretēts šis saistību veids.
Galvojums kā viens no saistību pastiprināšanas veidiem ir pieminēts jau romiešu civiltiesībās. Tas norāda, ka šī tiesību institūta attīstības vēsture ir attiecināma jau uz aptuveni tūkstoš gadu ilgu laika periodu. Senajā Romā pie verbāliem kontraktiem, uz kuru pamata savukārt izveidojās speciālie līgumi, tika pieskaitīts arī galvojums. Saskaņā ar Civillikumu galvojums ir līgumiski uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, tomēr neatbrīvojot pēdējo no viņas saistībām pret kreditoru. Tādējādi, galvojums ir galvinieka uzņemta saistība, kas pret galveno parādnieku kreditoru nodrošina galvenās saistības izpildīšanu.
Raksta autore secina, ka var šķist, ka galvojuma došana ir salīdzinoši vienkāršs process, jo ir jāparaksta tikai pāris dokumenti. Taču viss nav tik vienkārši, jo brīdī, kad parādnieks nespēs izpildīt savas saistības, kreditors saistību izpildi lūgs no galvinieka. Parasti galvinieka atbildība nav neierobežota. Tā ir ļoti cieši saistīta ar parādnieka atbildību par parāda samaksu vai citu saistību izpildi. Tas nozīmē, ka galvojums tiek ierobežots ar summu, ko var prasīt no paša parādnieka.
Civillikums nesatur nekādas speciālas normas attiecībā uz garantijām. Līdz ar ko, pēc pastāvošā regulējuma galvojumu un garantiju uztver kā sinonīmus, ja vien speciāli normatīvi akti neparedz ko citu. Tomēr, garantija atšķiras no galvojuma ar to, ka tai ir patstāvīgs raksturs – tā nebeidz pastāvēt gadījumos, kad pats pamatlīgums tiek atzīts par spēkā neesošu. Nepieciešams precīzāk formulēt garantijas definējumu normatīvos.

Atslēgvārdi: galvojums, saistību pastiprināšanas veidi, galvenā saistība, garantija.


Izpildvaras tiesiskais statuss Francijā un Krievijā: salīdzinošā analīze

Sergejs Garkuša - Božko
/
1/2016
/
117 skatījumi

Anotācija.

Šajā rakstā autors veic Francijas un Krievijas Federācijas izpildvaras statusa salīdzinoši tiesisko analīzi. Tiek analizētas tiesību normas, kas ir ietvertas Krievijas Federācijas Konstitūcijā un Francijas Konstitūcijā, kā arī citu šo abu valstu likumu tiesību normas. Tāpat analīze tiek balstīta uz dažādu zinātnisko literatūru - gan Krievijas, gan Francijas.
Šajā rakstā tiek aprakstītas gan kopīgas, gan atšķirīgas iezīmes abu valstu izpildvaras uzbūvē. Pētījuma rezultātā autors nonāk pie secinājuma par daļēju līdzību izpildvaras tiesiskajā statusā Krievijas Federācijā un Francijas Republikā.

Atslēgas vārdi: izpildvara, Krievijas Federācijas valdība, Francijas Republikas valdība, Ministru Kabinets, Krievijas Federācijas Konstitūcija, Francijas Republikas Konstitūcija.


Municipālais dienests Krievijā un Vācijā: salīdzinošā analīze

Sofja Jengurazova
/
1/2016
/
135 skatījumi

Anotācija.

Municipālais dienests Krievijas Federācijā – unikāla parādība pasaules praksē. Īpašu interesi izraisa šīs kategorijas apskate no pasaules tiesiskās pieredzes skatpunkta. Kā citās valstīs tiek realizētas municipālu ierēdņu pilnvaras, un kāpēc Krievijā šis institūts ir ieguvis īpašu attīstības vektoru? Atbildes uz šiem jautājumiem ir svarīgas ne tikai tāpēc, lai rastos izpratne par mūsdienu Krievijas municipālā dienesta stāvokli, bet arī, lai prognozētu tās tālāko attīstību. Šajā rakstā autore salīdzina municipālo ierēdņu kategoriju Krievijā ar līdzīgām kategorijām Vācijā, pamatojoties gan uz normatīvo bāzi, gan uz tiesu prakses materiāliem. Pētījuma rezultātā autore ir izstrādājusi virkni rekomendāciju par iespējamiem sadarbības virzieniem starp Krieviju un Vāciju izskatāmās tēmas robežās.

Atslēgas vārdi: municipālais dienests, valsts dienests, Vācijas Federatīvās Republikas Pamatlikums, publiskā vara, salīdzināšana, vietējā pašvaldība.


Nekustamo lietu kompleksa tiesiskais regulējums: vēsturiskais aspekts un ārzemju normatīvo aktu salīdzinošā tiesiska analīze

Dmitrijs Cimljakovs
/
1/2016
/
119 skatījumi

Anotācija.

Šajā rakstā tiek veikts salīdzinoši tiesiskais pētījums par nekustamo lietu kompleksa konstrukcijas kā civiltiesību objekta rašanos un attīstību Krievijas Federācijā. Autors analizē Krievijas civiltiesību avotus periodā no Pētera Pirmā reformām līdz XX gadsimta beigām, kā arī meklē šīs tiesiskās konstrukcijas analogus ārvalstu tiesību aktos. Jo īpaši tādās valstīs kā Francija, Vācija, Čehija, Somija, Austrija, Latīņamerikas valstis. Pamatojoties uz veikto pētījumu, autors uzsver galvenos posmus jēdziena par vienotā nekustamo lietu kompleksa attīstību Krievijas tiesībās. Analizējot ārvalstu tiesību aktu normas, autors secina, ka vienota nekustamo lietu kompleksa konstrukcija ir savdabīga parādība Krievijas tiesiskajā realitātē. Turpmāka šī institūta attīstība ļaus uzlabot civiltiesisko apgrozījumu Krievijas Federācijā.

Atslēgas vārdi: civiltiesiskā likumdošana, nekustamās lietas, vienotais nekustamo lietu komplekss, ārzemju pieredze, mūsdienu tiesiskais regulējums.


Tiesībsarga institūta jēdziens un modeļi mūsdienu pasaulē

Dr.iur. Ļubova Aleksejčika
/
1/2016
/
132 skatījumi

Anotācija.

Tiesībsarga institūta jēdziena un modeļu izpētes nepieciešamību tiesību zinātnē nosaka šīs problēmas vispusīgas izskatīšanas trūkums. Tas viss liecina par raksta aktualitāti, zinātnisko un praktisko nozīmi.
Rakstā, balstoties uz spēkā esošo likumdošanu, pasaules pieredzi un speciālo juridisko literatūru, tiek atklāta tiesībsarga institūta tiesiskā daba un tiek noformulēts autores jēdziens par to. Īpašu uzmanību autore pievērš mūsdienu tiesībsarga institūta modeļu klasifikācijai un raksturojumam.

Atslēgas vārdi: tiesībsargs, parlamenta tiesībsargs, izpildtiesībsargs, kvazitiesībsargs, specializētais tiesībsargs, koleģiāls tiesībsargu birojs, supranacionālais tiesībsargs, reģionālais tiesībsargs, lokālais tiesībsargs.


Pasaules Tirdzniecības organizācijas tiesību avoti

Mg.iur. Giga Abuseridze
/
1/2016
/
107 skatījumi

Anotācija.

PTO tiesības, atbilstoši starptautisko tiesību standartiem, ir komplicēta tiesību sistēma ar plašu darbības diapazonu. Šis raksts veltīts problēmjautājumiem, kas saistīti ar PTO tiesību avotiem, starp kuriem galvenais ir Marakešas konvencija par Pasaules Tirdzniecības organizācijas dibināšanu, kura tika parakstīta 1994. gada 15. aprīlī un stājās spēkā 1995. gada 1.janvārī. Rakstā autors apskata PTO dažādus tiesību avotus, tādus kā 1994. gada Marakešas konvencija par Pasaules Tirdzniecības organizācijas dibināšanu, Ģenerālo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību no 1994. gada, Vispārējas vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību, Vienošanos par intelektuālo tiesību tirdzniecības aspektiem un citas konvencijas par preču tirdzniecību.

Atslēgas vārdi: Pasaules Tirdzniecības organizācija, Ģenerālā vienošanos par tarifiem un tirdzniecību, Vienošanās par intelektuālo tiesību tirdzniecības aspektiem, Nolīgums par tekstilizstrādājumiem un apģērbu, Līgums par ar tirdzniecību saistītiem investīciju pasākumiem.


Administratīvās atbildības kā patstāvīga juridiskās atbildības veida kritēriji

Juridisko zinātņu kandidāte Gulzira Baisalova
/
4/2015
/
325 skatījumi

Anotācija.

Rakstā tiek analizēta administratīvās atbildības problemātika, kā vienas no visuniversālākajiem un vispilnīgāk realizējamiem juridiskās atbildības veidiem. Tiek apskatītas administratīvās atbildības definīcijas svarīgākās pieejas mūsdienu administratīvo tiesību teorijā. Izdarīts secinājums, ka visu juridiskās atbildības veidu vienota izcelsme liecina par to, ka administratīvā atbildība ir valsts, valsts iestādes, ierēdņa
negatīva reakcija uz nodarīto likuma pārkāpumu. Administratīvā atbildība ir tiesiskais piespiedu līdzeklis, kuru realizē normatīvajos aktos pilnvarotās valsts iestādes, uzliekot tiesībpārkāpējām likumos noteikto administratīvo sankciju.
Pētījuma galvenie rezultāti un secinājumi liecina par to, ka, lai noteiktu administratīvo atbildību kā patstāvīgas juridiskās atbildības veidu, ir lietderīgi izmantot metodoloģisko pieeju, kura nosaka šādu galveno kritēriju esamības obligātumu: juridiskās atbildības diferenciācijas nozaru kritēriju, īpašu atbildības realizācijas mehānismu, kā arī specifisku procesu, nosakot jurisdikciju, kuras ietvaros šis atbildības veids tiks realizēts.

Atslēgas vārdi: atbildība, juridiskā atbildība, administratīvā atbildība, kritērijs, pamats, klasifikācija.