Izglītības pieejamības tiesiskās garantijas personām ar garīgās attīstības traucējumiem

Mg.iur Eva Kauliņa
/
1/2018
/
127 skatījumi

Izglītības pieejamība indivīdiem nozīmē nodrošinātas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību un uzlabot savas dzīves kvalitāti. Starp plašu tiesības uz izglītību subjektu loku ir indivīdi ar īpašu tiesisko statusu – personas ar garīgās attīstības traucējumiem. Viņu statusa tiesiskā regulējuma īpatnības izglītības jomā liek apspriest nepieciešamību konsolidēt tiesības uz izglītību realizēšanas garantijas, lai novērstu situāciju, ka viņi faktiski tiek izslēgti no izglītības sistēmas un sabiedriskās dzīves kopumā. Izglītības pieejamības tiesiskās garantijas attiecīgo personu kategorijai nav pilnībā noregulētas, un arī tās tiesības normas, kas ir izstrādātas, ir jāpilnveido. Raksta mērķis – izglītības pieejamības cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem būtiskāko tiesisko garantiju izvērtēšana, tajā skaitā balstoties uz atziņām, kas tiek izdarītas vairākos nacionālā un starptautiskā līmeņa pētījumos, kuri tiek analizēti rakstā. Autore secina, ka izglītības pieejamības tiesisko garantiju nodrošināšana personām ar garīgās attīstības traucējumiem ir vairāk izņēmums, nevis ierastā parādība.


Izglītības tiesiskais aspekts un tiesības uz izglītību

Mg.iur, Bc.paed Rihards Erdmanis
/
1/2018
/
140 skatījumi

Rakstā autors analizē izglītības jēdzienu un tā tiesisko nozīmi, kā arī sniedz ieskatu tiesībām uz izglītību Latvijas un starptautisko tiesību kontekstā. Izglītības jēdziens ir interpretējams kā plašākā nozīmē, tā arī šaurākā nozīmē. Izglītības termina tiesiskās nozīmes atklāšanā, šī raksta ietvaros tiek lietota starpdisciplināra pieeja. Plašākā nozīmē izglītība ir visu sabiedriskās dzīves procesu, ar kuru palīdzību indivīds vai indivīdu grupa apzināti mācās jeb apgūst attīstīt visu savu potenciālu, attieksmes, spējas un zināšanas nacionālo vai starptautisko sabiedrību labā. Šis process neaprobežojas ar kaut kādām konkrētām darbībām. Tātad tas notiek dzīvē un priekš dzīves. Izglītība ir mācību aktivitātes sociāla organizēšana, tā ir jebkāda plānotu notikumu sērija, kurai ir cilvēcisks pamats, kas tiek vadīta dalībnieku mācīšanai un sapratnei, tā ir organizēts mācīšanās veids, kādā tiek nodota citu pieredze, beigu beigās, izglītība ir komplekss termins, kuram var tikai meklēt dažādas pazīmes. Izglītība autora skatījumā ir process un rezultāts vienlaicīgi. Savukārt izglītības termins šaurākā nozīme ir saistāma ar tās institucionalizēšanu,t.i. izglītības iestāžu kontekstā – izglītojamo, skolotāju, vecāku, izglītības iestāžu vadītāju uml. tiesību un pienākumu, atbildības mijiedarbībā. Tiesības uz izglītību ir neatņemama cilvēktiesību sastāvdaļa, līdz ar to šajā rakstā tiek analizētas tiesības uz izglītību. Autors detalizēti aplūko tiesību uz izglītību kā nacionālo, tā arī starptautisko tiesību aktu izpratnē, tiesu praksē, tiesību doktrīnā. Autors sniedz īsu ieskatu izglītības jēdzienam konstitucionālo tiesību izpratnē.


Sabiedrības veselības politika un darba tiesības Pasaules Tirdzniecības organizācijā

Mg.iur., doktorants, Rīgas Stradiņa Universitāte Giga Abuseridze
/
1/2018
/
137 skatījumi

Šis raksts ir sadalīts vairākās sadaļās. Pirmā sadaļa apskata problēmas tirdzniecības attiecību un sabiedrības veselības jomās, bet otrā sadaļa fokusējas uz darba tiesībām un darba pamatstandartiem. Raksta mērķis ir raksturot likumdošanas problēmas tirdzniecības jomā un sabiedrības veselības jomās , lai nodrošinātu sabiedrībai labāku izpratni par saistībām starp tirdzniecības tiesībām, sabiedrības veselībai un ārējai ekonomiskai darbībai. Pētniecības metodes ir tirdzniecības sistēmas funkcionēšanas izpēte un analīze Pasaules Tirdzniecības organizācijā, patērētāju politikās un sabiedrības veselības jomās. Jāpiezīmē, ka tirdzniecības konvencijas var pārkāpt cilvēktiesības, piemēram, tiesības uz veselību, tieši vai netieši. Tādēļ, lai precīzi noteikt diskriminācijas formas darba tiesоbвs, autors izskata darba pamatstandartus un Vispārēju cilvēktiesību deklarāciju.


Tiesībattiecību tiesiskā daba, kas veidojas starp dzīvojāmo māju pārvaldnieku un komunālpakalpojumu piegadātajiem

Mg.iur. Marija Daņiļeviča
/
1/2018
/
145 skatījumi

Mūsdienu Latvijas likumdošana, neskatoties uz vairāk nekā divdesmit gadu pastāvošu daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanas procesa regulēšanu, joprojām atrodas attīstības stadijā, kas pamato arī dažas nepilnības likumdošanā, kas saistītas ar daidzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas procesu.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas procesā dzīvojamas mājas īpašnieks ir pārvaldīšanas subjekts (dzīvokļu īpašnieki daudzdzīvokļū mājā) – primārais subjekts, ar majas īpašnieku (dzīvokļu īpašniekiem) iesaistītājas pārvaldīšanas procesā personas - starpsubjekti. Vairākos gadījumos starpsubjekts - pārvaldnieks piesaista citus starpsubjektus – pakalpojumu piegādātājus.
Šis raksts izpētē tiesībattiecību tiesisko dabu, kas veidojas starp dzīvojāmo māju pārvaldnieku un pakalpojumu sniedzējiem Latvijas Republikā.
Raksta mērķis ir veikt tiesībattiecību starp pārvaldnieku un komunalpakalpojumu sniedzēju tiesiskās dabas analīzi, lai turpinātu uzlabot Latvijas Republikas likumdošanu šajā jomā.


Uzņēmumu restrukturizācijas jeb tiesiskās aizsardzības process Latvijā

Mg.iur. Ilze Kaparšmite
/
1/2018
/
131 skatījumi

Šogad apritēs astoņi gadi, kopš Latvijā ieviests komercsabiedrību tiesiskās aizsardzības process (turpmāk arī – TAP), kas izveidots, lai stiprinātu komercsabiedrību iespējas atgūties no īslaicīgām finansiālām grūtībām. Kopumā maksātnespējas procesus šobrīd regulē trīs dažādi likumi – likums „Par uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, pirmais Maksātnespējas likums un jaunais Maksātnespējas likums, kas nozīmīgas pārmaiņas ir piedzīvojis pavisam nesen, pieņemot 2016.gada 22.decembra Maksātnespējas likuma grozījumus, kas stājās spēkā 2017.gada 6.janvārī. Šī raksta mērķis ir noskaidrot tiesiskās aizsardzības procesa mērķi un principus, apzināt TAP procesa dalībniekus, to tiesības un pienākumus, izzināt vispārīgos noteikumus un TAP lietas ierosināšanas sekas, TAP procesa īstenošanas nozīmīgākos aspektus.


Adopcijas procesa problemātika Latvijā

Mg.iur. Māra Ļūļa-Frankevica maģistrante, Ilze Šteinberga
/
4/2017
/
169 skatījumi

Katras valsts interesēs ir veikt tādus pasākumus, lai nodrošinātu bērnam ģimenisku vidi pastāvīgā ģimenē. Adopcijas uzdevums ir radīt bez vecāku gādības palikušajiem bērniem apstākļus audzināšanai ģimenē, nodrošinot stabilu un harmonisku dzīves vidi. Tēma “Adopcijas procesa problemātika Latvijā” ir aktuāla tēma, jo mūsdienu sabiedrībā, kad daudzi bērni ir palikuši bez vecāku gādības, adopcija ir viens no aprūpes veidiem, kas vislabāk nodrošina bērna vislabākās intereses. Adopcija rada tiesiskā ziņā pilnvērtīgas vecāku un bērnu attiecības. Adopcijas procesa virzība pilnībā ir bāriņtiesas kompetencē, sākot ar iesniegumu par adopciju, beidzot ar atzinumu par adopcijas atbilstību bērna interesēm. Publikācijas mērķis ir analizēt adopcijas procesa tiesisko regulējumu un bāriņtiesas dalību adopcijas procesā, atklājot pastāvošās problēmas normatīvajā regulējumā un sniedzot priekšlikumus tā pilnveidei.


Aktualitātes darījumos ar nekustamo īpašumu

maģistrants, Ingus Simonovs maģistrants, Rolands Andersons
/
4/2017
/
182 skatījumi

Raksta tēma ir ļoti aktuāla Latvijā, jo pēdējos gados ir aktualizējies jautājums par virkni trūkumu nekustamo īpašumu darījumu jomā. Savā rakstā vēlamies pievērsties problemātikai darījumos ar nekustamo īpašumu, kura mērķis ir apskatīt esošo sistēmu darījumos ar nekustamo īpašumu, kā arī sniegt priekšstatu par Latvijas Zvērinātu notāru padomes piedāvāto sistēmu par notariālā akta obligāto formu darījumos ar nekustamo īpašumu, kā arī tiks apskatīts valsts, Tieslietu ministrijas personā, piedāvātais modelis darījumos ar nekustamo īpašumu.


Civillīguma sistēma: tās nozīme kontinetāli-eiropisku tiesību sistēmā

Mg.iur. Salavat Dilmuhametov
/
4/2017
/
157 skatījumi

Systematic study of contract law in Continental European system of law is of great theoretical and practical importance. In this regard, the author made a brief analysis of the importance of the system of civil contracts in Continental European system of law. Such issues as systematic method, systematics of law, system approach in construction and analysis of contract law, the importance of the systematic study of contract law, systematization of contracts in Continental European system of law, system of contract law and civil contracts in Germany, Kazakhstan and Latvia are considered.


Kanonisko tiesību pārskats post-sociālisma valstu telpā. 2. Daļa

Mg.iur Kristaps Zariņš
/
4/2017
/
174 skatījumi

Tēmas galvenais uzsvars tiek likts vienlaikus uz vēsturiskā Kanonisko tiesību likuma flozofjas un tvēruma izpratni, bet tajā pašā laikā autors cenšas parādīt daudzās nianses, kas attiecas arī uz mūsdienu un pēdējo 20 gadu tiesību telpu šajā nozarē.
Abas tiesību politikas - gan tiesību flozofjas, gan Kanoniskās tiesības, un post-sociālisma valstu stāvoklis pārveidošanas procesā uz demokrātisku sabiedrību un šķietami tālejošas reliģijas politikas šajās post-sociālisma valstīs, gan tās loma, gan ietekme regulatīvajā sistēmā tiek vērtēta kopīgi, un tiek piedāvāts aplūkot pēdējo Romas tiesību dzīvo atspulgu – Kanoniskās tiesības šo laikmetu transformācijas procesā.
Apskatot un izpētot pašu Kanonisko tiesību formu un saturu, to, kādus transformācijas procesus tā sevī ietver arī reliģijas un tiesību jomā, kā sader un darbojas līdzās tiesību vēstures piemineklim - Romiešu likumiem, un kā tas ietekmē mūsdienu tiesisko domu, tai pat laikā tiek atzīts, ka gadsimtiem ilgi apgūstot Romiešu tiesības to recepciju un pieredzi, tā ir viena no būtiskām tiesību un sabiedrības individualizācijas daļām, vēl jo vairāk, kad runa ir par joprojām aktuālās post-sociālisma valstu sabiedrisko kārtību un raksturu.
Tās ir tieši šīs Kanoniskās tiesības, kuras atklāj to pārpasaulīgo, garīgo tiesību vērtību, tiesību principu, tiesiskuma, kā arī starptautisko tiesību, gan valsts, gan privāto tiesību struktūru un interpolāru apvērsumu post-sociālisma tiesību politikas gaisotnē.
Saprotams, ka tā kā valsts politiskais režīms mainās kopā ar vispārējo tiesisko domu un uzskatiem, tiek izveidoti, izpētīti un meklēti jauni post-sociālistisko sabiedrību modeļi, kā arī to avoti, kurus bieži sauc par vēsturisko attīstības periodu un, ja tā, tad šī pētījuma mērķis un rezultāts arī cenšas noskaidrot post-sociālistisko valstu attiecības ar reliģiskajām organizācijām uz Kanonisko tiesību fundamentālās bāzes, kā vienu no pārmaiņu tiesību flozofskās vadīšanas dibinātājiem. Šajā situācijā darbs tiek virzīts un koncentrēts uz pētījumu klāstu, proti, kanonisko elementu rašanos un deviņdesmito gadu ietekmi uz ekonomiskajām, sociālajām un, protams, tiesiskajām reformām.


Mantojuma līgums kā pamats aicinājumam uz mantojumu

Dr.iur. Vladimirs Gavrilovs stud. Alina Trubihina stud. Julija Maksimenkova
/
4/2017
/
184 skatījumi

In the article the institution of the hereditary contract from the point of view of Russian and Latvian civil law is considered. A comparative analysis of the legal systems of the two countries in the field of hereditary legal relations is carried out. The formation of the institution of the hereditary contract is considered. The legal regulation of the institution of the hereditary contract in the Republic of Latvia is analyzed. The conclusions on the need to include this institution in Russian law are presented.