Šis raksts ir veltīts civiltiesiskās atbildības problēmām, kuras nemainīgi ir aktuālas un, neskatoties
uz noturīgo interesi par doktrīnu, tiesību piemērošanu praksē, joprojām tiek par tām diskutēts un
tās vienmēr ir aktuālas, kas darbojas kā centrāla, „aptveroša” instance, kas nepārtraukti izpaužas pilsoņa
tiesību priekšmetu veidojošo sabiedrisko attiecību tiesiskās regulēšanas mehānismā. Rakstā tiek analizēti
civiltiesiskās atbildības rakstura un būtības jautājumi, tās vieta un loma saistību, pienākumu, sankciju, subjektīvo
pilsonisko tiesību aizsardzības pasākumu realizēšanas procesā.
Civiltiesiskās atbildības problēmas zinātniski pamatota risinājuma aktualitāti, novitāti un praktisko nozīmi
nosaka arī zinātniskajā literatūrā bieži vien sastopamie mēģinājumi gan teorētiski pamatot atteikumu no
civiltiesiskās atbildības institūta, tā arī mūsdienu civiltiesiskā apgrozījuma apstākļu noteiktā nepieciešamība
kritiski apsvērt saukšanas pie atbildības noteikumus, un veidot jaunas konceptuālas pieejas to pamatoša nai,
kā arī nepieļaut to sajaukšanos ar citiem subjektīviem pilsoņu tiesību aizstāvēšanas veidiem.
Rakstā tiek atklāts civiltiesiskās atbildības jēdziena saturs kontekstā ar jēdzieniem, kas ir ar to cieši
saistīti. Viedokļu daudzums par civiltiesiskās atbildības raksturu, to raksturojošām konstitutīvām pazīmēm
daudzējādā ziņā ir izskaidrojams ar pētnieku izvirzītajiem atšķirīgajiem uzdevumiem. Šajā sakarā rakstā, pamatojoties
uz spēkā esošo likumdošanu, atsaucoties uz zinātnisko literatūru šī pētījuma sakarā, tiek sniegta
ne tikai civiltiesiskās atbildības rakstura, pazīmju un iestāšanās nosacījumu analīze, bet arī tiek atklātas
īpatnības, kas piemīt ar to saistītajām kategorijām (saistības, pienākumi, sankcijas, piespiešana, subjektīvi
pilsoņu tiesību aizsardzības pasākumi) konstitutīvās pazīmes, kas kopumā raksturo ne tikai to raksturu, bet
arī uzdevumus normāla un stabili funkcionējoša civiltiesiskā apgrozījuma nodrošināšanai, cita starpā pozicionējot
arī autoru izpratni par apskatāmo jautājumu būtību.
Ir jāatzīmē, ka valstiska piespiešana, piespiedu raksturs ir jebkuras tiesiskas normas sankcijas īpašība,
taču ne katrai sankcijai ir piemērojama juridiska atbildība, līdz ar to rakstā tiek pamatota civiltiesiskās atbildības
plaša izpratne. Tostarp runa ir nevis par civiltiesiskās atbildības pusēm vai aspektiem, bet gan par
dažādām tās realizācijas formām: negatīvu un pozitīvu.
Principiāla nozīme ir parāda, pienākuma, atbildības un saistības jēdzienu atšķirībai. Tā kā to veidošanās
pamatā ir dažādi juridiski fakti, tad parāda un pienākuma identifi cējums, no vienas puses, ar atbildības iden
tifi cējumu, no otras puses - nav pieļaujams.
Īpaši ir jāuzsver, ka visām saistībām, bez jebkāda izņēmuma, ir mantisks raksturs.
Domājams, ka pēdējo gadu laikā atzinību gūst nodarīšanas teorija, kurai ir samērā skaidra izpausme,
vispirms, starptautiskajos tiesību aktos, privāttiesiskās kodifi kācijas aktos, ko apliecina tas, ka atbildība ir
jau esoša parāda piespiedu piedzīšana, tostarp attiecībā par zaudējumiem un līgumsodu. Pie tam parāda
piedzīšanai nav nepieciešams noskaidrot un pierādīt parādnieka vainu. Šajā sakarā ir pietiekami ar to, ka
parādnieks nav izpildījis savus pienākumus jebkura iemesla dēļ.
Jēdzieniem „sankcija” un „atbildība” ir subordinācijas nevis koordinācijas raksturs. Pie tam, pirmais no
šiem jēdzieniem ir plašāks par otro.
Civiltiesiskās atbildības pasākumi rakstā ir noteikti kā sankciju īpašs paveids, kas praksē raksturojas,
galvenokārt, ar negatīvu seku iestāšanās iespēju tiesību pārkāpējam (taču neizslēdzot pie tam arī civiltiesiskās
atbildības realizācijas pozitīvo formu un šai sakarā pozitīva rakstura sekas), kas tiek piemērotas par
pienākuma pārkāpšanu. Rekomendējams nodalīt statisko un dinamisko (piemērošanas stadijā) civiltiesisko
atbildību.
