Administratīvās atbildības kā patstāvīga juridiskās atbildības veida kritēriji

Juridisko zinātņu kandidāte Gulzira Baisalova
/
4/2015
/
215 skatījumi

Anotācija.

Rakstā tiek analizēta administratīvās atbildības problemātika, kā vienas no visuniversālākajiem un vispilnīgāk realizējamiem juridiskās atbildības veidiem. Tiek apskatītas administratīvās atbildības definīcijas svarīgākās pieejas mūsdienu administratīvo tiesību teorijā. Izdarīts secinājums, ka visu juridiskās atbildības veidu vienota izcelsme liecina par to, ka administratīvā atbildība ir valsts, valsts iestādes, ierēdņa
negatīva reakcija uz nodarīto likuma pārkāpumu. Administratīvā atbildība ir tiesiskais piespiedu līdzeklis, kuru realizē normatīvajos aktos pilnvarotās valsts iestādes, uzliekot tiesībpārkāpējām likumos noteikto administratīvo sankciju.
Pētījuma galvenie rezultāti un secinājumi liecina par to, ka, lai noteiktu administratīvo atbildību kā patstāvīgas juridiskās atbildības veidu, ir lietderīgi izmantot metodoloģisko pieeju, kura nosaka šādu galveno kritēriju esamības obligātumu: juridiskās atbildības diferenciācijas nozaru kritēriju, īpašu atbildības realizācijas mehānismu, kā arī specifisku procesu, nosakot jurisdikciju, kuras ietvaros šis atbildības veids tiks realizēts.

Atslēgas vārdi: atbildība, juridiskā atbildība, administratīvā atbildība, kritērijs, pamats, klasifikācija.


Eiropas Vienotais Digitālais tirgus: juridiskie, ekonomiskie un politiskie izaicinājumi

Dr.iur. Tatjana Jurkeviča, Bac.iur. Oļegs Sedjakins
/
4/2015
/
207 skatījumi

Anotācija.

Informācijas tehnoloģiju attīstība ir novedusi mūsdienu sabiedrību situācijā, kurā šīs
tehnoloģijas tiek plaši izmantotas visās dzīves sfērās. Ar Eiropas Komisijas prezentēto Eiropas Vienotā Digitālā tirgus projektu tiek plānots grozīt tiesību aktus, kas regulē dažādus mūsdienu sabiedrības attīstības virzienus. Atbalsts mazajiem uzņēmumiem, pasta sūtījumu noteikumu noregulēšana, aizliegums nepamatotai ģeo bloķēšanai, autortiesību un blakustiesību aizsardzība, ka arī kiberdrošība – katrā no šīm jomām ir
savas īpatnības un problēmas, kuru risināšanai tiek izstrādāts Eiropas Vienotā Digitālā tirgus projekts. Šajā rakstā autori mēģināja analizēt Eiropas Vienotā Digitālā tirgus projektu un sniegt savus priekšlikumus.

Atslēgas vārdi: Eiropas Savienība (ES), vienotais digitālais tirgus, kiberjoma, ģeo bloķēšana, online tirdzniecība.


Elektronisko masu informācijas līdzekļu normatīva regulējuma salīdzinoši tiesiska analīze Latvijā un ES

Mg.iur. Olga Matvijenko
/
4/2015
/
206 skatījumi

Anotācija.
Raksta tēma ir īpaši aktuāla tādēļ, ka elektronisko masu informācijas līdzekļu funkcionēšana rada jaunu objektu un subjektu sistēmu, nosaka to savstarpējo saistību un atkarību, ievērojami paplašina informācijas telpu. Vispirms jau parādās jauni elektronisko masu informācijas līdzekļu veidi – jauni mēdiji (publikācijas un izdevumi tīklos, konverģentie masu informācijas līdzekļi, mobilā televīzija u.c.). Ar “Interneta”
tīkla parādīšanos ir saistīta tādu jaunu komunikācijas formu ienākšana, kā interneta vietnes, portāli, sociālie tīkli, blogi, tīkla pakalpojumi utt. Mūsu dzīvē strauji parādās milzums jaunu faktu, kas virkni objektu virtuālajā vidē atspoguļo kā objektīvu realitāti.

Atslēgas vārdi: elektroniskie masu informācijas līdzekļi, tiesiska analīze, internets, normatīvais regulējums.


Fundatio Europaea: projekta pamatnoteikumi

Dr.iur. Valērijs Reingolds, Mg.iur. Vladimirs Dolotovs
/
4/2015
/
198 skatījumi

Anotācija.

Eiropas Savienības Padomes Regulas projekts par Eiropas nodibinājuma statūtiem tika
ierosināts 2012. gada 8. februārī. Priekšlikums paredz Eiropas nodibinājuma izveidošanu un kļuva par atbildi uz vienotā tirgus aktā iekļauto aicinājumu novērst šķēršļus, ar kuriem saskaras nodibinājumi, veicot pārrobežu darbības un, tādejādi, veicināt to attīstību ES valstīs. Rakstā tiek izskatīti priekšnoteikumi Eiropas nodibinājuma izveidei. Konsekventi tiek izpētīti tiesiskās regulēšanas avoti un Eiropas nodibinājuma dibināšanas noteikumi, tiek izskatīti projekta vispārīgi noteikumi, kā arī Eiropas nodibinājuma priekšrocības,
kas nosaka tās darbības efektivitāti. Autori vērtē projekta attīstību un nosaka svarīgu domstarpību iemeslus galvenajos jautājumos, kas izraisīja projekta atsaukšanu. Rakstā arī izteikti secinājumi un ieteikumi.

Atslēgas vārdi: Eiropas nodibinājums, ES tiesības, Regula, starpvalstu īpašības, Regulas projekts par Eiropas nodibinājuma statūtiem, sabiedriskā labuma struktūra.


Mūsdienu tiesību avotu specifiskas iezīmes

Mg.iur. Sandugaš Tusupbekova
/
4/2015
/
215 skatījumi

Anotācija.
Tiesību avotu kā centrālās juridiskās zinātnes sadaļas specifika izpaužas to saistībā ar
tiesību formu. Mūsdienās īpaši svarīgi pētniekiem ir problēmjautājumi, kas saistīti ar tiesību avotu un tiesību formas jēdzienu savstarpēju saiti, tiesību avotu klasifi kāciju un hierarhiju, dažādu avotu juridiskās dabas noskaidrošanu. Šie un citi jautājumi ir būtiski ne tikai atsevišķo nacionālo tiesību sistēmu kontekstā, bet arī tiesību saimēm kopumā.
Šajā rakstā autors aktualizē tādus jautājumus kā, piemēram, pozitīvo tiesību un dabisko tiesību formas un avoti, romano-ģermāņu saimes tiesību avotu pamatveidi un klasifikācijas kritēriji, likumu vieta un loma angloamerikāņu tiesību saimes avotu sistēmā, ES tiesību avotu jēdzieni, veidi un īpatnības, Eiropas Tiesas lēmumu loma tiesību piemērošanas pasākumos ES dalībvalstīs.

Atslēgvārdi: likums, tiesību avots, tiesības forma, savstarpēja saite, juridiskais, ģimenes tiesības, pozitīvās tiesības, dabas likums, klasifikācija.


Nedefi nēto līgumisko konstrukciju tiesiskais regulējums Kazahstanas Republikas civiltiesībās

Mg.iur. Salavat Dilmuhametov
/
4/2015
/
187 skatījumi

Anotācija.

Nedefinēta (likumā nenosaukta) līguma brīvība ir attiecināma pie civiltiesību principa par līgumu brīvību pamatelementiem. Nedefinētā līguma būtības pareizai izpratnei, tā pazīmju noskaidrošanai, kas ļauj to pareizi kvalificēt un nošķirt no līdzīgām blakus konstrukcijām, ir liela teorētiska un praktiska nozīme.
Tiesu prakse rāda, ka nepareizas nedefinētā līguma kvalifikācijas dēļ, tiesa var nepareizi kvalificēt noslēgto līgumu kā cita veida līgumu, kas savukārt var izraisīt līguma spēka neesamību, citu civiltiesiskās atbildības pasākumu kompleksa piemērošanu, izmaiņas nodokļu aprēķināšanas kārtībā un attiecīgo sankciju par nodokļu nemaksāšanu (vai nepilnīgu nomaksu) piemērošanu.
Šajā rakstā tiek apskatīta nedefinēta līguma tiesisks raksturs, tā saistība ar jaukto līgumu. Tiek analizēti daži nedefinēto līgumu veidi, kuri tiek plaši izmantoti juridiskajā praksē. Autors piedāvā konceptuālu definīciju nedefinētam līgumam un ar to saistītajām blakus kategorijām. Tiek piedāvāts risinājums kolīzijai par tiesību normu piemērošanas secību līgumiem, kuri satur gan normatīvajos aktos paredzētos, gan neparedzētos līguma
elementus.

Atslēgas vārdi: līguma brīvības princips, saistību tiesības, akcionāru vienošanās, nedefinēts līgums, jaukts līgums.


Tiesiskā nepieciešamība atjaunot norīkotā pārvaldnieka institūtu „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”

Mg.iur. Marija Daņiļeviča
/
4/2015
/
186 skatījumi

Anotācija.

Norīkotā pārvaldnieka institūts pastāvēja Latvijas Republikā līdz brīdim, kad Latvijas Republikas Saeima 2013. gada 19. decembrī, 3. lasījumā nolēma pilnība izslēgt šo jēdzienu no „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma”. Grozījumi stājās spēkā 2014. gada 15. janvārī, un gandrīz divus gadus, Latvijas Republikas likumdošanā institūts – norīkotais pārvaldnieks vairs neeksistē. Norīkotā pārvaldnieka iecelšana bija paredzēta, gadījumos, kad īpašnieki pienācīga kārta nepārvaldīja savu īpašumu, tādējādi radīja iespējamu
apdraudējumu cilvēka dzīvībai. Pārvaldnieka iecelšanu varēja ierosināt persona, kuras tiesības tika aizskartas, vai institūcija, kuras kompetencē ir dzīvojamo māju pārvaldīšanu regulējošo normatīvo aktu prasību izpildes uzraudzība. Uzraudzību parasti veic pašvaldības, tāpēc tām bija tiesības iecelt šādai mājai norīkoto pārvaldnieku. Norīkotā pārvaldnieka uzdevums bija noteiktā termiņā novērst dzīvojamajai mājai esošo vai ie-spējamo apdraudējumu un veikt „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” noteiktās pārvaldīšanas darbības.
Visus izdevumus, kas saistīti ar mājas remontu un pārvaldīšanu, bija pienākums atlīdzināt mājas īpašniekiem un/vai dzīvokļu īrniekiem. Norīkotā pārvaldnieka institūta atcelšana bija saistīta ar to, ka institūts faktiski nedarbojās, un, pēc likumdevēja viedokļa, to piemērošana bija nelietderīga. Tomēr, dzīvojamo māju esošās vai iespējamās apdraudējumu novēršanas problēmas joprojām nav atrisinātas un līdz ar to ir aktuālas.
Darba mērķis ir izskatīt tiesisko nepieciešamību atjaunot norīkotā pārvaldnieka institūtu, darba gaitā secinot, vai šis institūts tiešam bija nelietderīgs, vai tomēr bija iespējams to pārstrādāt un saglabāt, kā arī dot laiku pašvaldībām uzsākt to izmantot praksē. Darba gaitā tiek dots novērtējums pozitīviem un negatīviem aspektiem, kas saistīti ar norīkotā pārvaldnieka institūta darbību.

Atslēgas vārdi: Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, dzīvojamo māju pārvaldīšana, norīkotais pārvaldnieks, pārvaldnieks.


Uzņēmuma līgums un tā nošķiršana no darba līguma un citiem līdzīgiem līgumiem

Mg.iur. Una Mūrmane-Medne
/
4/2015
/
217 skatījumi

Anotācija.

Raksta tēmas “Uzņēmuma līgums un tā nošķiršana no darba līguma un citiem līdzīgiem
līgumiem” aktualitāti nosaka apstāklis, ka saistībā ar uzņēmuma līgumu ir vairāki problēmjautājumi un bieži uzņēmuma līgums tiek jaukts ar darba līgumu, tādēļ rodas jautājums – ar ko tad īsti atšķiras uzņēmuma līgums no darba līguma?
Līgums civiltiesiskajā apgrozībā ir visizplatītākais un svarīgākais tiesiskā darījuma veids, jo tiek izmantots tiesību subjektu eksistencei nepieciešamo mantisko labumu apmaiņai. Civillikums regulē uzņēmuma līgumu koncentrēti, pamatā aprakstot tikai vienu uzņēmuma līguma paveidu – līgumu par lietas izgatavošanu.
Darba likums paredz iespēju darba līgumu noslēgt uz nenoteiktu un noteiktu laiku. Vispārīgā veidā darba līgums slēdzams uz nenoteiktu laiku, bet uz noteiktu laiku darba līgums slēdzams tikai Darba likumā speciāli paredzētos gadījumos. Savukārt uzņēmuma līguma termiņš, ja līgumā nav noteikts pasūtījuma izpildes termiņš, aprobežojas ar pasūtījuma izpildīšanas brīdi.
No līgumu defi nīcijām izriet, ka gan darba līgums, gan uzņēmuma līgums ir par noteiktā darba vai pasūtījuma izpildi. Par juridisko kritēriju abu līgumu nošķiršanai kalpo Civillikuma 2179. panta 2.daļa, ja tiesisko attiecību mērķis ir kāds konkrēts darba rezultāts, nevis darbs vispār, līgums atzīstams par uzņēmuma līgumu.

Atslēgvārdi: uzņēmuma līgums, darba līgums, līguma nošķiršana, darījumu attiecības, tiesības.


Administratīvo sankciju un kriminālsodu veidi kā pamats administratīvo pārkāpumu pārkvalifi cēšanai par kriminālpārkāpumiem

Juridisko zinātņu kandidāts Nikolajs Sambor
/
3/2015
/
287 skatījumi

Anotācija.
Rakstā tiek aplūkotas dažādas pieejas administratīvu un kriminālu pārkāpumu norobežošanai. Par tādas norobežošanas iemeslu kļuva Ukrainas kriminālprocesuālās likumdošanas reforma, kura ieviesa jaunu kriminālās atbildības pamatu – kriminālpārkāpumu. Rakstā tiek analizētas dažādas doktrināras pieejas administratīvo pārkāpumu un kriminālpārkāpumu nošķiršanas jautājumā. Autors pieturas pie viedokļa, ka tieši kriminālsoda vai administratīvas sankcijas veids, vienlaicīgi ar tādām prettiesiska nodarījuma pazīmēm kā sabiedriskā bīstamība un sankcijas uzlikšanas paņēmiens, var kļūt par pamatu administratīvo pārkāpumu un kriminālo pārkāpumu nošķiršanai.

Atslēgas vārdi: administratīvais pārkāpums, kriminālpārkāpums, noziegums, administratīvā sankcija, kriminālsods, sodu un sankciju izpilde, sabiedriskie darbi, labošanas darbi.