Drošība kā juridiska kategorija: problēmas formulēšanai
Drošība kā juridiska kategorija: problēmas formulēšanai
Fizisko personu datu aizsardzība
Raksta mērķis – apskatīt personas datu jēdzienu, to iedalījumu, personas datu aizsardzības principus, personas datu apstrādi un ar to saistītos problēmjautājumus.
Rakstā iekļautas galvenās jomas, kurās parasti izstrādā jeb piemēro speciālus personas datu aizsardzības noteikumus. Rakstā analizēti problēmjautājumi, kas saistīti ar personas datu apstrādi (interneta vide, dažādas datu bāzes), kas mūsdienu tehnoloģiju attīstības laikā ir ļoti aktuāli un būtiski jautājumi.
Galvinieks fziskās personas maksātnespējas procesā
Rakstā “Galvinieks fziskās personas maksātnespējas procesā” ir atspoguļoti šobrīd latvijas tiesu praksē un juristu starpā pastāvošie divi pretrunīgi viedokļi par to - vai gadījumā, ja parādnieks (fziska persona), pabeidzot maksātnespējas procesu, tiek atbrīvots no saistības pret kreditoru, vienlaikus kreditora prasījums pret galvinieku no blakus prasījuma kļūst par patstāvīgu prasījumu.
Raksts “Galvinieks fziskās personas maksātnespējas procesā” ir raksts, kurā autore analizē šobrīd esošo tiesu praksi un publikācijas jautājumā par galvojuma saistību fziskas personas maksātnespējas procesā, galvojuma mērķi, galvojuma saistībām kā papildu saistības dabu, galvinieka regresa tiesībām un citiem problēmjautājumiem. Autore raksta beigās norādījusi secinājumus. Raksta izstrādes gaitā izmantoti normatīvie akti, publicistika, tiesu prakses materiāli, interneta resursi, nepublicētie materiāli.
Kanonisko tiesību pārskats post-sociālisma valstu telpā 1. Daļa
Tēmas galvenais uzsvars tiek likts vienlaikus uz vēsturiskā Kanonisko tiesību likuma filozofijas un tvēruma izpratni, bet tajā pašā laikā autors cenšas parādīt daudzās nianses, kas attiecas arī uz mūsdienu un pēdējo 20 gadu tiesību telpu šajā nozarē.
Abas tiesību politikas - gan tiesību filozofijas, gan Kanoniskās tiesības, un post-sociālisma valstu stāvoklis pārveidošanas procesā uz demokrātisku sabiedrību un šķietami tālejošas reliģijas politikas šajās post-sociālisma valstīs, gan tās loma, gan ietekme regulatīvajā sistēmā tiek vērtēta kopīgi, un tiek piedāvāts aplūkot pēdējo Romas tiesību dzīvo atspulgu – Kanoniskās tiesības šo laikmetu transformācijas procesā.
Apskatot un izpētot pašu Kanonisko tiesību formu un saturu, to, kādus transformācijas procesus tā sevī ietver arī reliģijas un tiesību jomā, kā sader un darbojas līdzās tiesību vēstures piemineklim - Romiešu likumiem, un kā tas ietekmē mūsdienu tiesisko domu, tai pat laikā tiek atzīts, ka gadsimtiem ilgi apgūstot Romiešu tiesības to recepciju un pieredzi, tā ir viena no būtiskām tiesību un sabiedrības individualizācijas daļām, vēl jo vairāk, kad runa ir par joprojām aktuālās post-sociālisma valstu sabiedrisko kārtību un raksturu.
Tās ir tieši šīs Kanoniskās tiesības, kuras atklāj to pārpasaulīgo, garīgo tiesību vērtību, tiesību principu, tiesiskuma, kā arī starptautisko tiesību, gan valsts, gan privāto tiesību struktūru un interpolāru apvērsumu post-sociālisma tiesību politikas gaisotnē.
Saprotams, ka tā kā valsts politiskais režīms mainās kopā ar vispārējo tiesisko domu un uzskatiem, tiek izveidoti, izpētīti un meklēti jauni post-sociālistisko sabiedrību modeļi, kā arī to avoti, kurus bieži sauc par vēsturisko attīstības periodu un, ja tā, tad šī pētījuma mērķis un rezultāts arī cenšas noskaidrot post-sociālistisko valstu attiecības ar reliģiskajām organizācijām uz Kanonisko tiesību fundamentālās bāzes, kā vienu no pārmaiņu tiesību filozofiskās vadīšanas dibinātājiem. Šajā situācijā darbs tiek virzīts un koncentrēts uz pētījumu klāstu, proti, kanonisko elementu rašanos un deviņdesmito gadu ietekmi uz ekonomiskajām, sociālajām un, protams, tiesiskajām reformām.
Latvijas un Igaunijas probācijas dienestu funkciju tiesiskais regulējums
Rakstā tiek izskatīti Latvijas un Igaunijas probācijas dienestu funkciju tiesiskā regulējuma problēmas. Autori pamato pieredzes apmaiņas nepieciešamību šajā jomā. Latvijas probācijas dienesta funkciju tiesiskā regulējuma pilnveidošanai ir nepieciešams izmantot citu valstu pieredzi. Viena no valstīm, kurai ir probācijas dienesta darbības un reformu ilga pieredze, ir Igaunija. Salīdzinošā analīze parādīja, ka daudzus gadus, meklējot optimālo probācijas funkciju tiesisko regulējumu, Igaunija ir guvusi ievērojamus panākumus. Pamatojoties uz paveikto pētījumu, autori izdarīja secinājumus un izstrādāja priekslikumus Latvijas probācijas dienestu funkciju tiesiskā regulējuma pilnveidošanai, pamatojoties uz Igaunijas pieredzi.
Līgumsoda un nokavējuma procentu piemērošana par saistību neizpildi īstā termiņā
Raksta autore pēta līgumsoda par saistību neizpildi īstā termiņā un nokavējuma procentu piemērošanas problemātiku praksē.
Latvijas Republikas Civillikuma normas paredz divus atšķirīgus civiltiesību institūtus - procentus par kapitāla lietošanu un procentos izteiktu līgumsodu. Civillikums šiem diviem tiesību institūtiem paredz atšķirīgu regulējumu. Civillikuma normas nosaka, ka par saistību neizpildi īstā termiņā, t.i. par vienu un to pašu saistību pārkāpumu- nokavējumu var piemērot gan līgumsodu, gan nokavējuma procentus, gan līgumsodu un nokavējuma procentus kopā. Kaut arī pēc būtības par konkrēto parāda summas nokavējumu nepiemēro dubulto kavējuma maksu, pēc autores domām, šāda sarežģīta nokavējuma maksas (līgumsoda un nokavējuma procentu) aprēķināšana nav nepieciešama, pie tam, tā ir grūti izprotama un izkontrolējama ne tikai parādniekam, bet arī kreditoram. Pēc autores ieskata, nepieciešams grozīt Civillikuma normas, izslēdzot līgumsoda regulējumu par saistību nepienācīgu izpildi īstā laikā (termiņā), jo par šādu pārkāpumu-nokavējumu, likumdevējs paredzējis iespēju kreditoram prasīt atlīdzību – nokavējuma procentus, kas nosakāmi pēc likuma vai pēc līguma.
Līgumsoda un nokavējuma procentu pielietojuma problemātika ir saistīta ar to, ka līgumu praksē un dažādos normatīvajos aktos pielieto atšķirīgus terminus, piemēram, soda nauda, nokavējuma nauda, līgumsods, nokavējuma procenti. Gadījumos, kad līgumslēdzēji līgumos nosaka maksu procentu veidā par saistību nepienācīgu izpildi, defnējot to ar neskaidriem terminiem, nekonkretizējot terminu nozīmi, var rasties strīds par „nokavējuma procentu” vai „līgumsoda” aprēķināšanu un to ieskaitīšanu parāda dzēšanai dēļ līgumslēdzēju atšķirīgas terminu interpretācijas. Normatīvajos aktos būtu ieteicams lietot vienotu Civillikuma noteikto terminoloģiju, bet līgumos nepieciešams precīzi atrunāt vai par saistību izpildīšanas prettiesisko novilcinājumu-nokavējumu tiks piemērots līgumsods vai nokavējuma procenti.
Līgumsoda par saistību neizpildi īstā termiņā un līgumisko un likumisko nokavējuma procentu pareizai piemērošanai, kreditoriem nepieciešams pievērst uzmanību atšķirīgam tiesiskajām regulējumam attiecībā uz līgumsoda un nokavējuma procentu rašanos, izbeigšanas kārtību, aprēķināšanas ierobežojumiem, ieskaitīšanas jeb parāda dzēšanas kārtību.
Nekustamā īpašuma hipotekārā kredīta sadale laulības šķiršanas procesā
Rakstā tiek apskatīti jautājumi, kas saistīti ar nekustamā īpašuma hipotekārā kredīta sadali laulības šķiršanas procesā. Pats laulības šķiršanas process laulātajiem uzliek par pienākumu atrisināt visus jautājumus, kas skar laulāto mantiskās un nemantiskās attiecības. Laulības šķiršanas process Latvijas Republikas robežās iespējams divos veidos: labprātīgi - noslēdzot notariālu aktu, vai arī ar tiesas starpniecību. Autore norāda, ka šobrīd kredītsaistību sadale starp laulātajiem laulības šķiršanas brīdī ir ļoti aktuāla problēma. Minētais process pārsvarā tiek risināt labprātīgi, noslēdzot vienošanos un pārformējot kredītiestāžu izsniegtos dokumentus uz vienu no laulātajiem. Visus jautājumus, kas skar dokumentu pārformēšanu un kredītsaistību pārņemšanu laulātie risina ar kredītiestādi patstāvīgi. Panākot vienošanos par minēto jautājumu, laulātie vienojas par visu laulības šķiršanas procesu kopumā.
Nepilngadīgo vecāku tiesības
Šī darba mērķis ir nepilngadīgo vecāku tiesību regulēšanas analīze un izpēte. Nepilngadīgo vecāku tiesības ir aktuāla izpētes tēma ģimenes tiesību jomā. Pēdējos gados ir radusies tendence – nepilngadīgas meitenes kļūst par mātēm. Sakarā ar to rodas ne vien sociāla rakstura jautājums, bet arī tiesiska rakstura jautājums. Rakstā tiek izskatīti jautājumi saistībā ar nepilngadīgo vecāku ģimeniski-tiesisku stāvokli. Likumā nav noteiktas nepilngadīgo vecāku tiesības, nav paredzēti viņu pienākumi ģimenē, kā arī vecāku pienākumi, tādēļ rodas jautājums – kas izpilda vecāku pienākumus attiecībā pret jaundzimušo bērnu. Šajā rakstā tika veikts mēģinājums atbildēt uz šiem jautājumiem.
Par īpašuma ieguvēja pienākumu veikt norēķinus ar mājas pārvaldnieku no dienas, kad likumīgā spēkā stājies lēmums par izsoles akta apstiprināšanu
Dzīvojamo māju pārvaldniekam mūsdienās aktuāla problēma ir parāda piedziņa no dzīvokļa īpašuma ieguvēja, kas īpašumu ieguvis izsoles ceļā. Problēma ir tajā, ka ilgstoši netiek pārreģistrētas īpašuma tiesības uz ieguvēja vārda, notiek izsoles akta pārsūdzība, vai arī īpašuma ieguvējs ļaunprātīgi izmanto likuma “robu” un nereģistrē īpašuma tiesības zemesgrāmatā, kā rezultātā netiek veikti maksājumi mājas pārvaldniekam par īpašumam sniegtajiem un nodrošinātajiem pārvaldīšanas pakalpojumiem un komunālajiem pakalpojumiem, ne no iepriekšējā īpašnieka puses, ne no dzīvokļa īpašuma ieguvēja puses.
Ar 2017. gada 1. janvāri ir stājušies spēkā grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kas regulē šo situāciju, uzliekot pienākumu dzīvokļa īpašuma ieguvējam, pēc izsoles akta spēkā stāšanās dienas norēķināties ar mājas pārvaldnieku par sniegtajiem un nodrošinātajiem pārvaldīšanas un komunālajiem pakalpojumiem. Dzīvokļa īpašuma likuma grozījumi vairs nepieļauj situāciju, ka dzīvokļa īpašuma ieguvējs, kas īpašumu ieguvis izsoles ceļā, nemaksā mājas pārvaldniekam rēķinus par īpašumam sniegtajiem un nodrošinātajiem pārvaldīšanas pakalpojumiem un komunālajiem pakalpojumiem.
Raksta mērķis: izpētīt pašreizējo tiesu praksi jautājumā par īpašuma ieguvēja pienākumu veikt maksājumus no īpašuma izsoles akta spēkā stāšanās brīža, gan situācijas saistībā ar grozījumiem 01.01.2017. Dzīvokļa īpašuma likumā, kas tieši attiecas uz pienākumu veikt norēķinu ar mājas pārvaldnieku no brīža, kad stājies spēkā izsoles akts. Galvenais secinājums – mājas pārvaldnieku, vadošo banku izveidotā prakse, kā arī tiesu prakse, pirms šo grozījumu spēkā stāšanās un jaunu pienākumu noteikšanu dzīvokļa ieguvējam, ir identiska 01.01.2017. grozījumos ietvertai, un proti, ka dzīvokļa īpašuma ieguvējam no izsoles akta spēkā stāšanās dienas ir pienākums norēķināties ar mājas pārvaldnieku par pakalpojumiem, kas attiecas uz iegūto īpašumu.
Parādu ārpustiesas atgūšanas tiesiskā regulējuma problemātika
Parādu ārpustiesas atgūšana ir šobrīd aktuāla tēma, jo, kopš pieņēma Parādu ārpustiesas atgūšanas likumu 2012.gada 8.novembrī, ir pagājuši gandrīz pieci gadi, līdz ar to ir jau radusies prakse un procesuālās īpatnības kreditora un parādnieka savstarpējā saskarsmē. Turklāt, stājoties spēkā parādu ārpustiesas atgūšanas likumam, radās arī izvēle starp parādu ārpustiesas atgūšanu, parādu piespiedu piedziņu tiesas ceļā un vispārējās kārtības tiesvedības ceļā. Līdz ar to kreditoram ir izvēle izvērtēt izdevīgumu un efektivitāti starp šiem procesiem.
Publikācijas mērķis ir konstatēt, kādas īpatnības ir parādu ārpustiesas atgūšanā praktiskajās darbībās un tiesiskajā regulējumā, kā arī efektivitātes noskaidrošana parāda atgūšanā, vai ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma spēkā stāšanos šīs problēmas tika atrisinātas.