Aizgādības tiesības un to ierobežošana

maģistrantūras studente Ramona Aleksejeva
/
3/2016
/
39 skatījumi

Darbā tiek analizēta vecāku aizgādības institūta būtība tiesību un pienākumu aspektā Latvijas
Republikā. Darbā tiek analizētas agrākās izmaiņas no vēsturiskā viedokļa un tiek izmantots salīdzinājums
ar Vācijas un Krievijas Federācijas likumdošanu. Tiek analizētas problēmas vecāku un bērnu mūsdienu
attiecībās, kā arī nepilnības tiesību aktos. Pats svarīgākais pamatprincips, kas būtu jāievēro attiecībā pret
bērniem ir - aizstāvēt viņu intereses. Bērnu interesēs ir augt ģimeniskā vidē, tāpēc vajadzētu attīstīt alternatīvās
ģimenes aprūpes formas (audžuģimenes, aizbildniecība) un veicināt adopcijas procesa raitāku norisi.
Sniegt sociālpsiholoģisku un medicīniska rakstura atbalstu sociāli nelabvēlīgām ģimenēm. Vecāku šķiršanās
gadījumā saglabāt abu vecāku aizgādības tiesības. Abiem vecākiem uzņemties atbildība par bērnu arī atrodoties
ārpus valsts robežām. Veiktā pētījuma rezultāti liecina par sabiedrības neinformētību, atklājot galveno
problēmu - mūsdienu sabiedrība nepārzina aizgādības būtību un jautājumus, kas ar to saistīti.
Pētījuma mērķis: apskatīt sociālā riska ģimenes Latvijā, analizēt aizgādības tiesību izbeigšanu, ierobežošanu
un atņemšanu, kā arī pētīt sabiedrības informētību par aizgādības jēdziena izpratni.
Pētījuma objekts: aizgādības izbeigšanas un ierobežošanas būtība.


BEZPILOTA LIDAPARĀTU TIESĪBU PRAKTISKĀ
PIEMĒROŠANA LATVIJĀ

Mg.iur. Vladimirs Jeltiševs
/
3/2016
/
52 skatījumi

Šajā rakstā tiek apskatītas juridiskā nodrošinājuma problēmas bezpilota lidaparātu lido jumos
mūsdienu komercdarbības un citos apstākļos. Šī pētījuma mērķis ir normatīvu aktu analīze Latvijas aviācijas
likumdošanā un ieteikumu ierosināšana tās uzlabošanai. Autors pievērš īpašu uzmanību dažādu veidu bezpilota
radiovadīšanas aparātu drošai vadībai. Pamatojoties uz prakses rezultātiem bezpilotu lidapa rātu jaunu
modeļu izstrādāšanā un lidojumos, kā arī veicot esošo tiesību aktu analīzi, tiek ierosinātas jaunas vadlīnijas
Latvijas valsts likumdošanā.


Civiltiesiskā atbildība un ar to saistītās kategorijas
saistību nodrošināšanas kontekstā

Dr.iur. Aleksandrs Baikovs, Mg.iur. Diāna Platonova
/
3/2016
/
36 skatījumi

Šis raksts ir veltīts civiltiesiskās atbildības problēmām, kuras nemainīgi ir aktuālas un, neskatoties
uz noturīgo interesi par doktrīnu, tiesību piemērošanu praksē, joprojām tiek par tām diskutēts un
tās vienmēr ir aktuālas, kas darbojas kā centrāla, „aptveroša” instance, kas nepārtraukti izpaužas pilsoņa
tiesību priekšmetu veidojošo sabiedrisko attiecību tiesiskās regulēšanas mehānismā. Rakstā tiek analizēti
civiltiesiskās atbildības rakstura un būtības jautājumi, tās vieta un loma saistību, pienākumu, sankciju, subjektīvo
pilsonisko tiesību aizsardzības pasākumu realizēšanas procesā.
Civiltiesiskās atbildības problēmas zinātniski pamatota risinājuma aktualitāti, novitāti un praktisko nozīmi
nosaka arī zinātniskajā literatūrā bieži vien sastopamie mēģinājumi gan teorētiski pamatot atteikumu no
civiltiesiskās atbildības institūta, tā arī mūsdienu civiltiesiskā apgrozījuma apstākļu noteiktā nepieciešamība
kritiski apsvērt saukšanas pie atbildības noteikumus, un veidot jaunas konceptuālas pieejas to pamatoša nai,
kā arī nepieļaut to sajaukšanos ar citiem subjektīviem pilsoņu tiesību aizstāvēšanas veidiem.
Rakstā tiek atklāts civiltiesiskās atbildības jēdziena saturs kontekstā ar jēdzieniem, kas ir ar to cieši
saistīti. Viedokļu daudzums par civiltiesiskās atbildības raksturu, to raksturojošām konstitutīvām pazīmēm
daudzējādā ziņā ir izskaidrojams ar pētnieku izvirzītajiem atšķirīgajiem uzdevumiem. Šajā sakarā rakstā, pamatojoties
uz spēkā esošo likumdošanu, atsaucoties uz zinātnisko literatūru šī pētījuma sakarā, tiek sniegta
ne tikai civiltiesiskās atbildības rakstura, pazīmju un iestāšanās nosacījumu analīze, bet arī tiek atklātas
īpatnības, kas piemīt ar to saistītajām kategorijām (saistības, pienākumi, sankcijas, piespiešana, subjektīvi
pilsoņu tiesību aizsardzības pasākumi) konstitutīvās pazīmes, kas kopumā raksturo ne tikai to raksturu, bet
arī uzdevumus normāla un stabili funkcionējoša civiltiesiskā apgrozījuma nodrošināšanai, cita starpā pozicionējot
arī autoru izpratni par apskatāmo jautājumu būtību.
Ir jāatzīmē, ka valstiska piespiešana, piespiedu raksturs ir jebkuras tiesiskas normas sankcijas īpašība,
taču ne katrai sankcijai ir piemērojama juridiska atbildība, līdz ar to rakstā tiek pamatota civiltiesiskās atbildības
plaša izpratne. Tostarp runa ir nevis par civiltiesiskās atbildības pusēm vai aspektiem, bet gan par
dažādām tās realizācijas formām: negatīvu un pozitīvu.
Principiāla nozīme ir parāda, pienākuma, atbildības un saistības jēdzienu atšķirībai. Tā kā to veidošanās
pamatā ir dažādi juridiski fakti, tad parāda un pienākuma identifi cējums, no vienas puses, ar atbildības iden
tifi cējumu, no otras puses - nav pieļaujams.
Īpaši ir jāuzsver, ka visām saistībām, bez jebkāda izņēmuma, ir mantisks raksturs.
Domājams, ka pēdējo gadu laikā atzinību gūst nodarīšanas teorija, kurai ir samērā skaidra izpausme,
vispirms, starptautiskajos tiesību aktos, privāttiesiskās kodifi kācijas aktos, ko apliecina tas, ka atbildība ir
jau esoša parāda piespiedu piedzīšana, tostarp attiecībā par zaudējumiem un līgumsodu. Pie tam parāda
piedzīšanai nav nepieciešams noskaidrot un pierādīt parādnieka vainu. Šajā sakarā ir pietiekami ar to, ka
parādnieks nav izpildījis savus pienākumus jebkura iemesla dēļ.
Jēdzieniem „sankcija” un „atbildība” ir subordinācijas nevis koordinācijas raksturs. Pie tam, pirmais no
šiem jēdzieniem ir plašāks par otro.
Civiltiesiskās atbildības pasākumi rakstā ir noteikti kā sankciju īpašs paveids, kas praksē raksturojas,
galvenokārt, ar negatīvu seku iestāšanās iespēju tiesību pārkāpējam (taču neizslēdzot pie tam arī civiltiesiskās
atbildības realizācijas pozitīvo formu un šai sakarā pozitīva rakstura sekas), kas tiek piemērotas par
pienākuma pārkāpšanu. Rekomendējams nodalīt statisko un dinamisko (piemērošanas stadijā) civiltiesisko
atbildību.


Eiropas privātā uzņēmuma
tiesiskās regulēšanas īpatnības

Dr.iur. Valērijs Reingolds, Mg.iur. Vladimirs Dolotovs
/
3/2016
/
51 skatījumi

Mazie un vidējie uzņēmumi spēlē nozīmīgu lomu ES ekonomikas attīstībā. Līdz ar to, lai veicinātu
mazu un vidēju uzņēmumu attīstību, Eiropas likumdevējs iniciēja starpvalstu juridiskās personas
organizatoriski-juridiskās formas izveidi, kas piemērota speciāli šādiem uzņēmumiem. Eiropas Savienības
Padomes Regulas projekts par Eiropas privātā uzņēmuma statūtiem tika ierosināts 2008.gada 25.jūnijā.
Priekšlikums paredz Eiropas privātā uzņēmuma ar ierobežotu atbildību izveidošanu un kļuva par daļu no
pasākumu kopuma, ko sauc par Mazās uzņēmējdarbības aktu Eiropā, kuru izveidoja Eiropas Komisija un kas
paredzēts, lai palī dzētu maziem un vidējiem uzņēmumiem veikt uzņēmējdarbību Vienotajā tirgū un veicinātu
to attīstību ES valstīs. Rakstā tiek izskatīti priekšnoteikumi Eiropas privātā uzņēmuma izveidei. Konsekventi
tiek izpētīti Regulas projekta pamatnoteikumi, Eiropas privātā uzņēmuma priekšrocības, kas nosaka tās darbības
efekti vitāti saimnieciskās darbības veikšanā, kā arī tiek analizēti Eiropas privātā uzņēmuma tiesiskās
regulēšanas īpatnības. Autori vērtē projekta attīstību un nosaka iemeslus dziļām domstarpībām galvenajos
jautājumos, kas noveda pie priekšlikuma atsaukšanas.


Informētā piekrišana: tās spēks un pacienta griba

maģistrantūras studente Maija Petruse
/
3/2016
/
32 skatījumi

Informētās piekrišanas esamība ir nepieciešama, ja pacientam paredzēta nopietna ārstēšana.
Tomēr atklāts paliek jautājums: vai pacients paraksta informēto piekrišanu, pamatojoties uz brīvu gribu,
vai pamats ir nepieciešamība kā bezizejas stāvokļa sekas? Diez vai kāds cilvēks tiešām grib pakļaut savu
ķermeni operācijai, vismaz tāpēc, ka neviens nevar garantēt, ka ārstniecība/operācija dos absolūti sagaidāmu
rezultātu. Pacients, nespējot paredzēt ārstēšanas rezultātu, piekrīt operācijai, jo cita veida kā izārstēties
un iespējams, turpināt dzīvot, viņam nav. Dažu likumu normām neatbilstības dēļ informētās piekrišanas
uztveršana par darījumiem arī ir apšaubāma.


Juridiskās pārraudzības zinātniska pieeja Ukrainā

Juridisko zinātņu kandidāts, docents Igors Oniščuk
/
3/2016
/
45 skatījumi

Rakstā atklāta juridiskās uzraudzības zinātniskas pieejas būtība, juridiskās uzraudzības un
zinātnisku pētījuRakstā atklāta juridiskās uzraudzības zinātniskas pieejas būtība, juridiskās uzraudzības un
zinātnisku pētījumu attiecība. Ir pierādīts, ka juridiskās pārraudzības zinātniskiem atzinumiem vajadzētu būt
pamatam, lai identifi cētu neatbilstības un pretrunas starp dažādiem tiesību aktiem, izstrādājot priekšlikumus
to novēršanai un aizpildītu juridiskās nepilnības. Zinātnieku piesaiste juridiskai pārraudzībai ir nepieciešama,
lai samazinātu likumdevēja ļaunprātīgu rīcību, lai sniegtu objektīvu vērtējumu par valsts varas orgānu darbību
un izvairītos no subjektīvas pieejas. Tiesiskās uzraudzības mērķis - informēt sabiedrību par iespējamām
sekām, pieņemot tiesību aktus, kas var ietekmēt to intereses, kā arī iesaistīt sabiedrību likumdošanas procesa
lēmumu pieņemšanā agrīnā stadijā.


Komercdarījuma termiņa pagarinājuma mērķis

maģistrantūras students Osvalds Tocs
/
3/2016
/
42 skatījumi

Komercdarījuma termiņa pagarinājumu komerciālajā apgrozībā var izmantot kā tiesiskās
aizsardzības līdzekli. Tādā gadījumā komercdarījuma termiņa pagarinājums dod iespēju parādniekam
novērst kreditora tiesību aizskārumu jeb iespēju labprātīgi izpildīt ar līgumu uzņemtās saistības bez papildu
sankciju piemērošanas. Vienotais starptautiskais normatīvais regulējums akcentē tos jautājumus, kas
saistīti ar komercdarījumu principiem, darījumu noslēgšanu un līgumu saturu unifi cēšanu, sankcijām, riskiem,
zaudējumu noteikšanu, un citiem līguma noteikumiem, bet mazāk jautājumiem, kas saistīti ar līgumu
izpildi un tās veidiem. Tieši komercdarījuma izpilde nodrošina komerciālās apgrozības operativitāti un ekonomikas
attīstību. Un tieši līguma izpildes termiņš, kas noteikts, balstoties uz līdzēju objektīvajām iespējām un
sadarbību līguma izpildē, disciplinē līdzējus un rada komerciālo stabilitāti. Tomēr, pastāvot iespējām tiesiskiem
līdzekļiem sasniegt prettiesiskus mērķus, tiek degradēta komerciālās apgrozības vide.


Par juridisko jēdzienu «atlases sasniegumi» pēc Eirāzijas
Ekonomikas savienības dažu valstu likumdošanas:
iezīmes, problēmas, risinājumi

Juridisko zinātņu pētniece Aļesja Gorelko
/
3/2016
/
41 skatījumi

Šajā rakstā tiek pētīts nepietiekami izstrādāts civiltiesību teorijas jautājums, kas attiecas uz
juridiskās defi nīcijas «atlases sasniegumi” objektu - rūpnieciskā īpašuma tiesības. Tiek analizētas pētāmā
termina iezīmes un problēmas Eirāzijas Ekonomikas savienības dažu valstu likumdošanas normatīvi-tiesiskos
aktos. Īpaša uzmanība tiek pievērsta pašlaik jurisprudencē neatrisinātai problēmai par augu šķirņu un
dzīvnieku sugām, kas izveidotas ar gēnu inženierijas metodēm, atlases sasniegumiem. Teorētiski-tiesiska
pētījuma rezultātā, ņemot vērā atlases sasniegumu juridisko raksturu specifi ku, kas ir intelektuālās darbības
rezultāts, ir izveidota juridiskā termina «atlases sasniegumi» defi nīcija, kā arī izstrādāti Baltkrievijas Republikas
likumdošanas pilnveidošanas virzieni pētāmajā jomā, pamatojoties uz tās attīstības harmonizāciju un
unifi kāciju vienotajā ekonomiskajā telpā un Eirāzijas ekonomiskā kopienā.


Pārvaldnieku pienākumu apjoma noteikšanas
problēmas fi nanšu konfl iktu ar dzīvojamo māju
īpašniekiem rašanās gadījumos

Mg.iur. Marija Daņiļeviča
/
3/2016
/
41 skatījumi

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” ir paredzēti dzīvojamo māju pārvaldnieku pienākumi.
Kā arī likumā paredzēts dzīvokļu īpašnieku pienākums nodrošināt dzīvojamo māju pārvaldīšanas procesu un
nepieciešamo fi nansējumu pārvaldniekam, lai pēdējais varētu pildīt savus pienākumus.
Šis raksts pēta dzīvojamo māju pārvaldnieka pienākumu izpildi ar likumu paredzētās obligātās pārvaldīšanas
darbības gadījumos, kad īpašnieki nenodrošina pietiekamu fi nansējumu pārvaldīšanas darbībām.
Pastāvošie strīdi norādā uz nepietiekamu problēmas regulējumu, kas uzsver problēmas aktualitāti. Raksta
mērķis ir – izskatīt vai ir nepieciešams likumdošanas līmenī regulēt dzīvojamo māju pārvaldnieka pineākumu
apjomu gadījumos, kad dzīvokļu īpašnieki nenodrošina pietiekamu fi nansējumu pārvaldīšanas procesam.


Stingrāki noteikumi Eiropas Savienībā cīņā pret naudas
atmazgāšanu un terorisma fi nansēšanu

Mg.iur. Diāna Liepa
/
3/2016
/
40 skatījumi

Šodien, politisko un reliģisko nesaskaņu dēļ, naudas atmazgāšana un terorisma fi nansēšana
ir visu starptautisko organizāciju, kā arī nāciju, svarīgākais apspriešanas punkts. Nelikumīgas naudas plūsmas
un teroristu fi nansējumi ietekmē ne tikai mūsu ikdienas dzīvi, bet arī katras atsevišķas valsts integritāti,
stabilitāti un ekonomisko izaugsmi. Cīņai pret naudas atmazgāšanu un teroristu fi nansēšanu nepieciešams
piemērot koordinētākus un efektīvākus pasākumus. Ceturtā direktīva [1] par to, lai nepieļautu fi nanšu sistēmas
izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu fi nansēšanai, tika pieņemta 2015.
gada 20. maijā. Direktīvas mērķis ir ieviest minimālus pasākumus šīs problēmas novēršanai. Tomēr, šī darba
mērķis ir novērtēt vai pieņemtie pasākumi ir efektīvi cīņā ar starptautisko naudas atmazgāšanu un teroristu
fi nansēšanu, un novērtēt iespējamās problēmas šādu pasākumu pārņemšanā valstu nacionālā regulējumā.